Pundurcūkas mēdz būt dažādā krāsā: melnas, baltas, melnbaltas un rūsganas. To mūža ilgums ir 10 līdz 15 gadi, tātad tas ir draugs ilgam laikam.
Interesanti, ka pundurcūciņam ir izcila oža, kuras dēļ citviet pasaulē likumsargi tās izmanto narkotiku meklēšanai. Pundurcūkas ir ļoti apķērīgas, tādēļ labi padodas dresūrai.
Interneta vietnē Youtube.com var noskatīties neskaitāmus videoklipus, kur mazās cūciņas pēc komandas sēž, guļ, dod "ķepu", sniedz saimniekam buču, lec caur riņķi un ar šņukuru iesviež bumbu vārtos. Saprātīguma ziņā minirukšus ierindo ceturtajā vietā aiz cilvēkiem, pērtiķiem un delfīniem.
Lai gan izskatās mazliet lempīgi, tie ir ļoti aktīvi un labprāt iesaistās rotaļās, piemēram, skrien pēc saimnieka aizsviesta sprungulīša.
Pundurcūkas parasti baro ar graudaugu putrām, dārzeņiem un augļiem. Iegādājoties šādu sivēnu, diemžēl ir grūti paredzēt, cik liels tas izaugs. Svars var sasniegt pat 70 kilogramus.
Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka mini cūciņas ir ļoti kāras uz ēšanu un notiesās gandrīz visu, ko tām liek priekšā. Tādēļ tām ir izteikta nosliece uz apvelšanos. Saimniekam jādomā par slaido līniju pundurcūkas vietā, mēģinot to nepārbarot. Jo pieaugusi rukšķētāja aprisēs ir mazāka, jo skaistāka un vērtīgāka šķirnes pārstāve. Ideāls svars ir 25–45 kilogrami.
Kad cūciņai aprit gads, ir krietni par agru līksmot, ka jums paveicies ar izteikti mazu eksemplāru. Pundurcūka aug lēni un maksimālo izmēru sasniedz tikai četru gadu vecumā.
Visā pasaulē ir daudz skumju stāstu, kad sākotnēji visu mīlētais simpātiskā šņukura īpašnieks pēkšņi kļūst par apgrūtinājumu un nevienam vairs nav vajadzīgs. Jo ir izaudzis lielāks, nekā saimnieki gaidījuši. Mājas mīlulis bieži tiek iemidzināts.
Žurnālā "National Geographic" aprakstīts gadījums, kad kanādieši Stīvs Dženkins un Dereka Voltere iegādājušies 1,4 kilogramus smagu "pundurcūciņu" vārdā Estere, taču liels bijis abu pārsteigums pēc diviem gadiem, kad rukšu meitenes svars sasniedzis 227 kilogramus.
Tur gan izrādījies, ka abiem iemānīta visparastākā mājas cūka. Tomēr no šī stāsta varam mācīties, ka rūpīgi jāpārliecinās, vai tiešām pērkam to, ko vēlamies.
Pundurcūka nav labākā izvēle, ja mitinies dzīvoklī. Ja izaugs ļoti ražena, tai tur gluži vienkārši kļūs par šauru. Turklāt cūķis pats vislabāk jutīsies svaigā gaisā, tuvāk dabai. Būs lielisks draugs un sabiedrotais lauku mājās.