Japāņu akita, akita inu
Foto: Shutterstock
Noskatoties filmu “Hačiko: suņa stāsts” ar Ričardu Gīru vienā no galvenajām lomām (pašā galvenajā bez šaubām ir japāņu akita), tikai retais neizplūst asarās, jo patiesos notikumos balstītais stāsts ir tiešām saviļņojošs: Hačiko dzelzceļa stacijā desmit garus gadus uzticīgi gaida pārrodamies savu saimnieku, kurš ir gājis bojā. Noskaidrojām, kādi šīs šķirnes pārstāvji ir dzīvē, aicinot uz sarunu akita-inu kucītes Mejas saimnieci, “Lāzerklīnikas” kosmētiķi Ēriku Zirni.

- Kāpēc izvēlējies tieši šīs šķirnes suni? Varbūt ir īpašs stāsts, kā tas pie tevis nonāca?

Ērika: "Pirms pieciem gadiem nomira mūsu iepriekšējais suns – taksītis Pifs, kuru ļoti mīlējām un kurš nodzīvoja piecpadsmit gadus. Bijām nolēmuši, ka kādu laiku suni neiegādāsimies, tomēr tas aizvien biežāk tika pieminēts mūsu sarunās. Bijām vienisprātis: būtu labi atkal mājās sajust dzīvību, jautrību...

Akita-inu

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit