1. Kaķiem nav sviedru dziedzeru.
2. Kaķis spēj uzlēkt septiņas reizes augstāk par savu augumu.
3. Kaķa pakaļķepām katrai ir četri, bet priekšķepām – pieci pirksti. Piektais ir novietots līdzīgi kā cilvēkam īkšķis. Tas ir vajadzīgs, lai rāptos kokos un satvertu laupījumu.
4. Kaķi spēj izdot vairāk nekā simts dažādas skaņas, kamēr suņi – vien aptuveni desmit.
5. Pieaudzis kaķis skrien ar ātrumu aptuveni 20 km/h, taču spēj mērot īsu distanci pat ar ātrumu 49 km/h.
6. Grūtniecības laikā kaķēniem nadziņi ir paslēpti aizsargapvalkā, lai viņi nesaskrāpētu mātes iekšējos orgānus. Nākamajā dienā pēc dzimšanas apvalks nokrīt, taču sākumā kaķēni vēl nemāk ievilkt nagus, tāpēc nevajadzētu kaķēnu guļvietu izklāt ar frotē vai līdzīga auduma sedziņu, kur var ieķerties mazuļu nadziņi.
7. Kaķa mēle ir raupja, jo to klāj īpašas āķveida kārpiņas, kas kalpo gan barības un ūdens uzņemšanai, gan kā lieliska suka kažociņa sakopšanai. Mincis dzer citādi nekā suns, kurš mēles galu izliec līdzīgu karotei. Kaķim palīdz gļotādas izcilnīši, kas aiztur ūdeni uz mēles.
8. Rieviņas uz katra kaķa degungala savijušās rakstā, kas ir tikpat unikāls kā cilvēka pirksta nospiedums.
9. Kaķa ķermenis ir ļoti elastīgs. Dzīvnieka skeletu veido vairāk nekā 230 kaulu (cilvēkam – aptuveni 206). Gūžas un pleci ir pievienoti mugurkaulam ar spēcīgiem, taču elastīgiem muskuļiem, tādēļ kaķis spēj izlīst caur ļoti mazām un šaurām spraugām.
10. Vidēji kaķi pavada 2/3 diennakts guļot. Tas nozīmē, ka deviņus gadus vecs mincis nomodā ir pavadījis vien trīs gadus.
11. Spāņu inkvizīcijas laikā pāvests Inocents VIII kaķus pasludināja par ļaunuma iemiesojumiem un tūkstošiem kaķu tika sadedzināti. Masveidīgā kaķu nogalināšana noveda pie milzīgas žurku savairošanās, kas savukārt izraisīja melnā mēra uzliesmojumu.
12. Daži kaķi ir izdzīvojuši pēc kritiena no vairāk nekā 20 metru augstuma, jo tiem piemīt izcila orientēšanās spēja un krītot tie zina, kur ir augšpuse un kur – apakšpuse. Kaķiem ir ārkārtīgi lokans mugurkauls un elastīgi muskuļi, tādēļ tie gaisā var veikt akrobāta cienīgus manevrus un pat apgriezties ap savu asi.
13. Kaķis glaužas gar cilvēku ne tikai, lai izrādītu savu pieķeršanos, bet arī lai iezīmētu kā sev piederošu "teritoriju". Kaķim ir īpaši smaržas dziedzeri uz sejas, ķepām un astes rajonā.
14. Kaķenei parasti piedzimst 1–9 kaķēni. Lielākajā līdz šim zināmajā metienā bija 19 mazi mincīši, no kuriem gan izdzīvoja tikai 15.
15. Kad Senajā Ēģiptē nomira kaķis, ģimenes locekļi sēras demonstrēja, nodzenot uzacis. Kaķi iebalzamēja un uzlika tam īpaši veidotu koka masku. Nelielo mūmiju novietoja ģimenes vai mājdzīvnieku kapā kopā ar vairākām peļu mūmijām.
16. Pašlaik lielākais savvaļas kaķis ir Sibīrijas tīģeris. Tā garums var pārsniegt 3,6 metrus un svars var sasniegt pat 317 kilogramus.
17. Kamēr Eiropā melnu kaķi uzskata par nelaimes priekšvēstnesi, Lielbritānijā un Austrālijā, ieraugot melnu kaķi, priecājas, jo tas esot uz laimi.
18. Par pasaulē garāko kaķi ir atzīts meinkūns (Menas jenotveidīgais kaķis) Stīvijs, kurš dzīvoja Rīno, Nevadas štatā, Amerikā, taču 2013. gadā devās citos peļu medību laukos. Kaķis varēja lepoties ar 123 centimetrus garu augumu, mērot no purna līdz astes galiņam.
19. Pasaulē mazākais kaķis pieaugušā vecumā bija 19 centimetrus garš, 7 centimetrus augsts un svēra nieka 681 gramu. Ginesa rekorda ieguvējs bija Himalaju persiešu šķirnes kaķis Tinkers Tojs, kurš dzīvoja Ilinoisas štatā Amerikā. Diemžēl miniatūrais pūkainis vairs nav šaisaulē.
20. Ginesa rekords ilgdzīvošanas ziņā pieder kaķim vārdā Pufs, kurš priecēja saimnieku ar savu klātbūtni 38 gadus un 3 dienas (1967. gada 3. augusts – 2005. gada 6. augusts.) Pufs dzīvoja Teksasas štatā, Amerikā.