16.-17.marts
Ziedu diena, kad apkopj puķu dārzu. Ziemcietes attīra no pagājušā gada sausajiem stublājiem un lapām. Pakāpeniski noņem piesegumu. Ar rozēm gan jārīkojas uzmanīgi. Ja atsegs par ātru, rozes var apsalt, bet pārāk ilgi piesegtās var izsust, tāpēc jāizvērtē situācija. Ja pieturas silts laiks, labāk segmateriālu vismaz daļēji novākt. Šķiro un tīra gladiolu sīpolus un dāliju gumus. Arī jutīgās trompešu grupas lilijas vēl atstāj mierā, bet daudzkrāsainās Āzijas grupas lilijas, kā arī dažādas ziemcietes jau var spēcināt ar kompostu vai pat nātru vircu, ja esat to saglabājuši kopš rudens.
Zāļu tējām vāc agra pavasara ārstniecības augus – bērzu, priežu un apšu pumpurus, brūkleņu lapas, lazdu mizas un citus.
19.-20.marts
Sēšanai un stādīšanai nelabvēlīgas dienas. Šajā laikā nevajadzētu apstrādāt zemi, jo šim darbam vēl par agru, toties var un vajag sakopt dārzu. Cērt nevietā augošus kokus un krūmus. Augļu kokus apstrādā ar Bordo šķīdumu sēņu slimību profilaksei. Izvāc no dārza mumificējušos augļus, slimību skartos un nokaltušos zarus. Izliek putnu būrīšus.
21.marts
Lapu diena.
Šodien plkst. 0.45 sācies astronomiskais pavasaris. Dienas kļūst arvien garākas. Siltumnīcās sēj dažādus zaļumus – lapu salātus, rukolu, lapu sinepes, kressalātus, dilles. Īstais laiks sēt dēstiem agros un vēlos kāpostus, kā arī puravus. Dārzā jau var aprušināt augsni ap ziemas sīpoliem un maurlociņiem, rindstarpas apkaisot ar kompostu. Lai ātrāk sazaļotu dārza skābenes un lakši (dēvēti arī par savvaļas ķiplokiem vai lāču ķiplokiem), dobēm var uzklāt plēvi. Zālienā bojātās vietas piesēj ar piemērotu sēklu maisījumu. Laista un mazgā telpaugus.
22.-23.marts
Augļu dienas
22. marta priekšpusdienā un 23. martā siltās telpās vēl var sēt papriku un baklažānus. Pienācis laiks tomātu sējai! Ja sēklas uzdīgušas, dēstu kastītes un podiņus tūdaļ noliek gaismā. Audzējot uz palodzes, podiņi bieži jāapgroza, lai dēsti neizaug šķībi. Kad dīgļlapas jau pilnīgi atvērušās, jāgatavojas piķēšanai.
Dēstiem var sēt arbūzus un melones. 22. marta priekšpusdienā apkopj daudzgadīgos garšaugus – izopu, estragonu un timiānu, kā arī rabarberus. Tos var nedaudz pamēslot ar kompostu, par ko īpaši pateicīgs būs estragons un rabarberi, bet pārējie kopumā ir pieticīgi augi. Griež potzarus. Sakopj ogulājus, izgriežot novecojušos un nokaltušos dzinumus. Tecina bērzu sulas. Tās, kuras nespējam izdzert, var likt raudzēties, kā arī liet plastmasas pudelēs, likt ledusskapja saldētavā un izlietot vasarā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
