Stāsts no zvēru dzīves. Kaķene vārdā Skapis  (1)

"Sāksim ar to, ka mūsu ģimenē nekad nav bijuši standarta Muri un Minči. Visi kaķi ir tikuši pie interesantiem un amizantiem vārdiem. Ir bijis Miķelsons, Antons, Matrikss, kuru gan biežāk saucām par Mārtiņu, arī Zjuzja. Ideju, kā nosaukt kaķi, mums nekad nav trūcis," stāsta Madara.
Skapi kā kaķēnu pirms desmit gadiem paņēmuši no paziņas, paglābjot no "sūtīšanas jūrskolā".

"Kaķis gadījās ļoti bailīgs, visu laiku slēpās aiz skapja. Joka pēc ar māsu sākām saukt viņu par Skapi, taču šis vārds tā iegājās, ka sapratām – neviens cits mincim tik labi nepiestāv. Kad izveidoju pati savu ģimeni, Skapis man nāca līdzi pūrā. 

Uzzinot, kā sauc mūsu kaķi, daudziem rodas asociācija ar pamatīgu divdurvju skapi, tādēļ ir pārliecināti, ka ieraudzīs lielu, resnu runci. Taču patiesībā mūsu Skapis ir mazs, pūkains un ļoti mīlīgs kaķītis, turklāt tā ir Viņa. Ka tā ir kaķene, nevis runcis uzzinājām labu laiku pēc tam, kad kaķis bija kļuvis par mūsu ģimenes locekli. Pie vārda Skapis gan mēs, gan kaķis jau bijām tik ļoti pieraduši, ka nolēmām to nemainīt."

Dzīvnieka potēšanas pasē gan ir norādīts vārds Skapene. Pēc tam, kad tas ierakstīts, gan sapratuši, ka izklausās tikpat muļķīgi un nenopietni kā Skapis, taču ko nu vairs. Labot to nav šķitis būtiski. Tā nu kaķene oficiāli ir Skapene, kuru ikdienā sauc par Skapi. Jautāta, kas mis Skapis ir par šķirni, Madara smejot saka: "Latviešu pelēkais strīpainais kaķis." Ja nu kāds nesaprata: bezšķirnes kaķis.

 
Vai vārda dēļ bijuši kuriozi gadījumi? "Mums pašiem šis vārds ir pierasts un liekas tāds pats kā Ilze, Maija vai Anna, taču, protams, nejaušiem garāmgājējiem šķiet ļoti jocīgi, kad no balkona saucu: Skapi, nāc iekšā! Cilvēki mulst arī, kad vīram veikalā skaļi saku, ka jānopērk Skapim ēst."

Pēc rakstura kaķene esot ļoti bailīga, nelaižoties lapās tikai no ģimenes locekļiem un dažiem cilvēkiem, kurus bieži satiek vai kuri vairāk nekā vienu reizi viņu pacienājuši ar ko garšīgu.

 "Iespējams, viņai ir kāda bērnības trauma. Mazotnē viņa dzīvoja lauku sētā, kur bija daudz visādu dzīvnieku. Varbūt kāds nodarīja pāri. Tāpēc Skapis mums ir istabas kaķis un vien retu reizi iziet uz balkona. Pieņemu, ka, tiekot laukā, viņa sava tramīguma dēļ pazustu, tādēļ vispār nelaižu ārā. Lai nerastos iespaids, ka spundēju kaķi dzīvoklī pret paša gribu, jāsaka, ka viņa nemaz neraujas ārā, pat uz balkona baidās uzturēties ilgāk par piecām minūtēm. Mums ir ļoti bailīgs Skapis," stāsta Madara. 

Ikdienā kaķu dāma pārsvarā gulšņā un sauļojas uz palodzes. "Dažreiz Skapim patīk gulēt skapī," Madara spēlē vārdu spēles. "Brīžiem izlaužas kaķēna daba un tad ar viņu jārotaļājas vai arī viņa pati joņo pa istabām, lēkā pa krēsliem un citām mēbelēm, kur var tikt augšā."

Citi, uzzinot kaķenes vārdu, parasti ir sajūsmā. Sanāk liela smiešanās, kad kaķene paslēpjas pagultē, un kāds pasaka, ka Skapis ir palīdis zem gultas. Tiešām skan komiski.

"Lai arī daži ir teikuši, ka šāda vārda došana esot ņirgāšanās par kaķi, mēs viņu mīlam kā ģimenes locekli un nespējam iedomāties piemērotāku vārdu. Un izskatās, ka arī viņai nav iebildumu."