Kas jāzina par siltumnīcām - izsmeļošs skaidrojums, ieteikumi un pieredze  (1)

Iegādājoties siltumnīcu, svarīgi saglabāt pirkuma čeku, jo augu mājām ir divu gadu garantija. Ja šajā periodā atklāsies ražotāja vainas dēļ radies brāķis, pārdevējam būs pienākums to novērst.

Siltumnīcu izvēle katru gadu kļūst arvien lielāka un cenas sarūk, jo pārdevēju vidū ir sīva konkurence. Visgrūtāk sabalansēt pieņemamu cenu un kvalitāti. Speciālisti par labāko segumu siltumnīcām uzskata šūnu polikarbonātu, taču cenas dēļ populāras joprojām ir plēves būdiņas. Stiklu izvēlas retais.

Gatavās standarta siltumnīcas ir glītas un ātri, viegli samontējamas – tāpat kā bērnu konstruktori, sola tirgotāji. Internetā pat atrodamas pamācošas filmiņas par to montāžu.

Jo lielāka un dārgāka siltumnīca, jo prātīgāk tomēr nepaļauties uz savām montāžnieka spējām, bet tirdzniecības vietā sarunāt zinošu meistaru. Viņu darbs nav lēts, jāšķiras vismaz no 100 eiro un vairāk, taču daudzās firmās tad nav jāmaksā par piegādi. Galvenais – ja garantijas laikā atklāsies kādas nepilnības, nevarēs novelt vainu uz saimnieka kļūdu montējot. Un nevajag ļauties dažu aptaujāto firmu mulsinošajam apgalvojumam, ka meistarus meklējot tikai pensionāres bez vīriem. Uzticamam tirgotājam šādai iespējai jābūt!

Firmas sezonai parasti jau ir sagatavojušās, un lielāko daļu siltumnīcu modeļu var iegādāties kaut vai tajā pašā dienā. Ja nepieciešama piegāde vai meistars, var nākties kādas dienas pagaidīt.

Mazdārziņos populāras ir arkveida būdiņas ar zaļi armētu plēvi, kas gan tikai pa gabalu izskatās vienādas. Svarīgākais – konstrukcijas stabilitāte.

Vislētākajiem saliekamajiem variantiem, kas nereti nopērkami lielveikalos, karkass sastiprināts ar plastmasas leņķiem. Tas ir riskants un nedrošs pirkums. Ilgāk kalpos siltumnīcas, kam karkass ir no armēta tērauda caurulēm, kuras saskrūvētas ar skrūvēm. Ja pirms ziemas siltumnīcai plēvi noņem, tā kalpos ilgi. Turklāt, ja karkass stiprs, var iegādāties rezerves plēvi konkrētajam modelim (modeļa nosaukumu un pārdevēju der atcerēties!).

Dārznieki zina, ka augu labklājībai sevišķi svarīga ir ventilācija. Jo būve lielāka, jo labāka gaisa apmaiņa un augiem tīkamāk. Sliktas ventilācijas dēļ radies kondensāts (it sevišķi tomātiem) var veicināt slimības. Tomātu siltumnīcai vajadzētu būt vismaz 2,20 vai 2,50 m augstai, skaidro siltumnīcu speciāliste Brigita Rībena. Iegādājoties siltumnīcu, jāņem vērā, ka parametros augstumu norāda līdz pašai korei, bet sānos, kur būs augi, tā kļūs strauji zemāka. Viens no risinājumiem – veidot paaugstinātus pamatus.

Pavisam mazām siltumnīcām parasti ir tikai vienas durvis un pretējā galā – lūka, bet prāvāka izmēra augu mājām ar šādu risinājumu nepietiks. Jānoskaidro, vai siltumnīcai ir ventilācija jumtā vai sānā, jo vairākumam ir vienīgi durvis abos galos (daudziem modeļiem gan ir atsevišķi atverami logi). Ja nav, vēlams izvēlēties modeli, kur šādu papildaprīkojumu var nodrošināt.

Apdomāšanas vērts pirkums – automātiskā ventilācijas iekārta, ko piedāvā daudzas firmas. Tās darbības principu skaidro siltumnīcu būves speciālists Andris Nazarovs: – Ja ir par karstu, cilindrā sasilušais gaiss izvirza virzuli, kas atver lūku. Kad kļūst vēsāks un cilindrs atdziest, lūka aizveras. Montāža vienkārša, nevajag nekādu papildu enerģijas avotu. Var uzmontēt arī līdz 7 kg smagai koka karkasa siltumnīcas ventilācijas lūkai. Ziemā mehānismu demontē un tur siltā telpā. Aptuvenā cena – 35 eiro. Šādu risinājumu sevišķi novērtēs darbā aizņemti dārzu saimnieki un tie, kam vasarā patīk ilgāk pagulēt, jo saule siltumnīcu var pārvērst pirtī jau no paša rīta.

Vērts arī apdomāt, kā nostiprināt siltumnīcu pie zemes. Parasti iespējams papildus iegādāties dažādus enkurus, stiprinājumus. Labs jauninājums polikarbonāta siltumnīcām – arkveida modeļu stiprinājuma komplektā iekļautas vai nu skrūves, vai speciāls stīpojums. Ar to loksnes var stiprāk piespiest karkasam, samazinot siltuma zudumus, tās arī mehāniski nebojā segumu. Turklāt ar šādu stīpojumu vieglāk materiālu nomontēt, ja siltumnīcu plāno pārvietot, tīrīt vai mainīt loksnes.

Aptaujājot siltumnīcu pārdevējus un izgatavotājus, viņi atzina, ka populārākās ir arkveida siltumnīcas ar 4 mm biezu polikarbonāta pārklājumu. Ar divslīpju jumtiņu izvēlas, ja siltumnīcu paredzēts izmantot kā dekoratīvu dārza elementu vai apvilkt ar plēvi. Arkveida konstrukcija ir labākā izvēle arī praktisku apsvērumu dēļ, jo ziemā no tās labi noslīd sniegs, atgādina siltumnīcu speciālists Uldis Latkovskis.

Neapkurināmai siltumnīcai pilnīgi pietiek ar 4 mm biezu polikarbonātu. Biezākais 8 un 10 mm polikarbonāts maksā dārgāk, toties nodrošina stabilāku temperatūru siltumnīcā, kas jo īpaši svarīgi, agri audzējot dēstus.

Visiem piedāvātajiem modeļiem polikarbonāts ir līdzīgs, bet karkasi atšķiras. Pērkot der izpētīt, cik tas pamatīgs, proti, jo izmantotie leņķi masīvāki, jo ilgāk siltumnīca kalpos. Parasti tas arī nosaka cenu starpību līdzīga lieluma augu mājām.

No polikarbonāta veidotajām arkveida siltumnīcām var iegādāties arī pagarinājumus. Vienā gadā iegādājas tik lielu, kā rocība ļauj, bet vēlāk to pagarina līdz vēlamajam izmēram. Viens posms vidēji ir 2 m plats, cena – aptuveni 110 eiro.

Polikarbonātam ir specifiskas prasības. Liekot plāksni, uzlīmētajai plēvei jāatrodas virspusē. Kad siltumnīca gatava, šo plēvi noņem, jo tā sargā speciālo slāni, kas radīs augiem vajadzīgo vidi, ļaujot iekļūt un izkļūt vajadzīgā spektra starojumam. Sabojājot plēves kārtiņu, zudīs arī materiāla labās īpašības.

Jaunums – krāsas! Polikarbonātu iespējams pasūtīt dažādos toņos. Lai gan krāsaino vairāk izmanto lapenēm, arī augiem tas var patikt jo īpaši gaismas labās caurlaidības dēļ. Dažkārt siltumnīcām liek dzelteno un bronzas krāsas polikarbonātu. Siltumnīcu speciālists Andris Nazarovs skaidro, ka krāsainais polikarbonāts nemaksā daudz dārgāk, taču atšķirībā no baltā nav nopērkams katrā būvniecības veikalā un jāpasūta atsevišķi, un tas var sadārdzināt izmaksas.

Polikarbonāts ir samērā jauns materiāls dārzkopībā, un tā trūkumi vēl nav apzināti. Lielākais bieds – polikarbonāta tunelīši mēdz aizaugt ar aļģēm. Novērst šo trūkumu ir grūti – savu bezspēcību atzīst pat pieredzējušākie siltumnīcu izgatavotāji. Ārzemēs aļģes tīrot ar speciālām tievām birstītēm līdzīgi kā kanalizācijas caurules, taču tas ir darbietilpīgi. Lētāk pēc ekspluatācijā paredzētajiem 10 gadiem pirkt jaunu. Ja tomēr apņemas tikt galā ar zaļumiem jumtā, siltumnīcu speciālists Reinis Čigurs iesaka seguma loksni noņemt un ar augstspiediena sūkni kanālos ievadīt šķīdumu, kas paredzēts baseina aļģu tīrīšanai. Pēc vairākām dienām, izmantojot spiedienu, to noskalo.

Polikarbonāta kopšanā ne mazāk svarīga ir profilakse. Tiem, kas ar šo materiālu saskarsies pirmoreiz, noteikti jāņem vērā, ka apakšējā mala cieši jāaizlīmē ar mitruma necaurlaidīgu lenti, bet augšpuse – ar speciālu mitruma caurlaidīgu lenti, lai kondensāts varētu brīvi iztvaikot. Uz šiem materiāliem ietaupīt nedrīkst.

Polikarbonāta siltumnīcai jāizvēlas klaja vieta, vēlams tālāk no putekļainiem ceļiem vai lieliem kokiem, jo uz seguma var krist lapas, augļi, lipīgais lapu izsvīdums.

Dažkārt dārznieki nezināšanas dēļ polikarbonātu sabojā. Piemēram, kāda kundze, rūpēdamās par tīrību, jauno tomātnamu noberzusi ar abrazīvo līdzekli Skaidra. Segums neglābjami saskrāpēts un pagalam, saule to drīz vien sabojās, arī ultravioleto staru aizsardzības vairs nav.

Speciālisti iesaka putekļus un netīrumus no polikarbonāta tikai noskalot ar šļūteni vai augstspiediena sūkni.

Ja siltumnīca sevišķi nosūbējusi, to vispirms der noskalot, lai būtu pēc iespējas mazāk sīku smilšu daļiņu, kas var saskrāpēt segumu. Pēc tam var uzliet neitrālu trauku mazgāšanas līdzekli, bet netīrākās vietas viegli paberzēt ar mīkstu drāniņu vai švammīti un noskalot ar ūdeni. Kāds neglītāks plankumiņš augiem netraucēs, taču segums netiks sabojāts. Tiem, kam estētika sevišķi svarīga, ieteicams izvēlēties bronzas krāsas segumu. Augiem patiks, netīrumus redzēt nevarēs.

Populārākais segums gan cenas, gan ērtās montāžas dēļ vēl aizvien ir plēve. Ja karkass paša būvēts, izvēloties izturīgu plēvi, var tikt pie labas un lētas augu mājas. Nav pat jāizvēlas dārgākā, biezākā plēve, jo ne katrs karkass izturēs 7–10 plēves mūžam solītos gadus, turklāt bez mehāniskiem bojājumiem neiztikt, arī gaismas caurlaidība pasliktinās.

Plēves siltumnīcu atsevišķas daļas vai daļēji saliktas augu mājas piedāvā galvenokārt vietējās, nelielās firmas vai meistari, veikalos tādu ir maz. Taču šīs koka siltumnīcas ir vienīgās, ja iepērkas pēc principa – izvēlies Latvijas preci!

Var iegādāties arī dažādus metāla karkasus ar plēvi vai bez tās. Dažas konstrukcijas ir pavisam trauslas, taču ar tādām būtu gana, ja augiem plāno uzlikt tikai agrotīklu.

Plēves siltumnīcas karkasu ieteicams nokrāsot baltu vai aptīt ar gaišu materiālu. Tas palielinās plēves kalpošanas laiku, saskares vietās ar rāmi materiāls necietīs saules staros. Gaišs karkass arī nodrošinās 5–10% vairāk gaismas.

Jaunums plēves siltumnīcu montāžā ir speciāla lente, ko piestiprina ar būvniecībā lietojamo skavotāju, un nav jānaglo līstītes.

Ja standarta siltumnīcu piedāvājums neapmierina un gribas kaut ko īpašu, tikai vienā eksemplārā, var vērsties pie ziemas dārzu vai lodžiju ierīkotājiem. Piemēram, siltumnīcām nav jābūt tikai brīvi stāvošām konstrukcijām, tās var projektēt klāt dzīvojamajai mājai vai saimniecības ēkai, skaidro uzņēmuma "DIVI L" pārstāve Ineta Bērziņa. Segumam arī viņa iesaka izvēlēties polikarbonātu bronzas tonī. Augi tajā jūtas lieliski, neveidojas apdegumi pat atklātā dienvidu pusē.

Individuāli projektētajai siltumnīcai ir vēl kāda priekšrocība – speciālists apskatīs nolūkoto vietu, ieteiks labāko risinājumu un palīdzēs izvairīties no kļūdām. Profesionāļi var arī labiekārtot siltumnīcas apkārtni, ierīkot bruģi ārpusē un izlikt kvalitatīvus celiņus iekšpusē. Arvien vairāk cilvēku vēlas praktisko apvienot ar skaisto, piemēram, tomātu dobes tuvumā ierīkot laukumiņu, kur novietot krēslu un galdiņu atpūtai un augu vērošanai.

Individuāli būvētas siltumnīcas gan izmaksās vismaz divreiz dārgāk, taču arī garantijas laiks no pamatīgām konstrukcijām gatavotam namiņam teju vai mūžīgs. Protams, seguma materiālu pēc kāda laika nāksies nomainīt. Šādām stabilām konstrukcijām izmanto rūdīto stiklu (ja būve atrodas vairāk noēnotā vietā) vai polikarbonātu (ja tā ilgstoši pakļauta saules ietekmei).

Plēve

+ Lētākais materiāls siltumnīcai. Visvieglāk montējams pat amatieriem.

– Salīdzinājumā ar stiklu (ja vien tas nesaplīst) un polikarbonātu kalpo īsāku laiku.

– Var viegli mehāniski sabojāt.

PE (polietilēns) – hermētisks materiāls vienai sezonai, var izmantot tuneļveida lecektīm, jo ir vislētākais.

PP (polipropilēns) – salīdzinājumā ar polietilēnu mehāniski izturīgāks, bet trausls salā. Nav populārs, bet var būt kādā no siltākām zemēm ievestā komplektā.

Armētā plēve. Tajā iestrādāti polipropilēna diegi, lai palielinātu mehānisko izturību, pasargā augus no tiešiem saules stariem un uzlabo siltumizolāciju.

EVA (etilvinilacetāts) plēve – populārākā. Siltumnīcām pietiek ar 120–180 mikronu plēvi. Pārdošanā ir pat līdz 300 mikroniem biezas plēves. Stabilizēta izturībai pret saules ultravioletajiem stariem un temperatūras svārstībām. Līdz pat 98% gaismas caurlaidība. Var kalpot 7–10 gadus. Salīdzinājumā ar citām plēvēm saglabā izturību un elastību pat salā. Izturīga pret mehāniskiem bojājumiem. Ražošanas procesā izmantotas vielas, kas samazina ūdens kondensāta pilēšanu uz augiem, tas notek gar sienu.

Stikls

+ Liela gaismas caurlaidība, nenodils. Izmantojams ļoti ilgi, ja vien netiek mehāniski bojāts. Vizuāli visglītākais segums. Standarta piedāvājumā lētāks nekā polikarbonāts.

– Augu aizsardzībai no ultravioletā starojuma var uzlīmēt speciālas aizsargplēves vai lietot noēnošanas tīklus. Kaļķošana gan ir efektīva, taču izskatās briesmīga, it sevišķi mazā dārziņā.

Stikla siltumnīcas montāžu visdrošāk uzticēt speciālistam. Vajadzīga liela precizitāte, tas ir smags materiāls, konstrukcijām jābūt īpaši izturīgām un precīzām. Ja kāda jumta loksne ieplaisājusi, bīstami darboties. Loksnes nomaiņai vajag speciālas iemaņas.

Jumta segumam der izvēlēties rūdīto stiklu, kas saplaisā, bet neplīst lauskās.

Ar laiku starp loksnēm rodas spraugas.

Šūnu polikarbonāts

Apvieno stikla un plēves labās īpašības.

+ Augsta triecienizturība.

Pasargā augus no saules apdegumiem un no ultravioletā starojuma. Mazākas temperatūras svārstības.

Siltuma zudumi mazāki nekā stikla siltumnīcās.

– Jāizvairās no virsmas mehāniskiems skrāpējumiem, nav vēlams novietot putekļainu ceļu tuvumā.

Montāžai nepieciešamas iemaņas. Hermetizēšanai vajadzīgi speciāli papildmateriāli.

Gaisa kanālos var iekļūt mitrums, veidoties aļģes un mazināties gaismas caurlaidība.

Seguma krāsai ir nozīme augu attīstībā, izmēģinājumos pārliecinājusies Latvijas Universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta pētniece Ieva Erdberga. Taču tonētās plēves savu krāsu un specifisko iedarbību pēc pāris mēnešiem zaudē, tāpēc krāsojums vairāk uzskatāms par reklāmas triku. Alternatīva varētu būt krāsainais polikarbonāts. 

Ārzemju dārznieki izmantojot arī krāsainus noēnojamos sietus vajadzīgā spektra iegūšanai. Zinātniece, piemēram, novērojusi, ka gurķiem vislabāk patīk zilā un dzeltenā krāsa. Tā ir visbiezākā, ar vissliktāko gaismas caurlaidību, un varbūt tieši tas pamudina gurķus čaklāk bērnoties. Tomātiem un citiem nakteņiem mīļa ir rozā, sarkanā krāsa. Ja jāizvēlas segums siltumnīcai, kur kopā augs gurķi un tomāti, zinātniece iesaka sarkano. Zaļā izrādījusies vissliktākā izvēle, jo augi zem tās izstīdz. 

Līdzīgs efekts novērots arī zem armētās plēves, kas stiprināta ar zaļo diegu, tāpēc labāk pirkt siltumnīcas ar balto rūtojumu. Kopumā krāsaino segumu labākā īpašība ir tā, ka, salīdzinot ar bezkrāsaino segumu, tie vairāk aiztur saules UV starojumu un pasargā augus no apdegšanas.