Stāsts par Borisu jeb Mazam sunim lielas palaidnības  (1)

"Mūsu dzīvē Boriss ienāca neilgi pirms Ziemassvētkiem, kad nolēmām, ka suņuks mūsu ģimenei būs vislabākā dāvana, kas neļaus pavadīt brīvdienas uz dīvāna ar datoru rokās. Tā kā mums patīk ceļot, nolēmām izvēlēties maza izmēra sunīti.

Apskatot sludinājumus, sirdī iekrita pēc skata maziņš un sabijies kucēns, kurš bija palicis pēdējais no metiena. Noskaidrojām, ka viņa mamma ir Pomerānijas špics, bet, kas pēc šķirnes ir tētis, saimnieki nemācēja pateikt. Ceļš pēc mūsu mazā drauga aizņēma 2,5 stundas vienā virzienā. Tas bija īsts piedzīvojums gan mums, gan mūsu mazajam draugam.

Ierodoties norunātajā vietā, tas izrādījās vecs kazino. Mūs pārsteidza smaka un nekārtība, kas valdīja visapkārt. Kucēns trīs mēnešu vecumā nebija ne mazgāts, ne vests ārā, arī brauciens ar mašīnu viņam bija pirmais.

Ierodoties jaunajās mājās, pirmais, ko darījām, gājām vannoties, lai tiktu vaļā no smakas un kaitēkļiem, kuri varēja būt kažokā. Tā kā pēc Borisa devāmies vakarā, nebija laika sarūpēt viņam guļas vietu, tādēļ viņš gulēja mūsu gultā. Tā tas arī turpinās līdz šim, un diemžēl tagad man ir jācīnās par vietu uz sava spilvena.

Iegādājoties suni, mēs rēķinājāmies ar dažādiem zaudējumiem kucēna aso zobu dēļ. Bet, ka mūs, pārrodoties no darba, sagaidīs tik liels posts, nenojautām. Nevarējām noticēt savām acīm, ka tāds mazs mīļums var izdarīt ko tādu.

Kopsummā ir sagrauzti trīs pāri čību, divi pāri sporta apavu, iegrauzts mobilais telefons, sagrauztas pat šķēres, saplēstas bikses, viens pasta sūtījums un pa visu gultu izķidāts spilvens.

Lai paskatītos, kā tas viss notiek, dažas reizes prombūtnes laikā atstājām ieslēgtu kameru. Šis suns ir apbrīnojams - sagaidījis, kad esam prom, visu, ko vien var atrast, pat virtuves dvieļus un priekšautu, savilka gultā, spēlējās un grauza.

Vēl interesanti, ka Borisam pēc mazgāšanās ļoti nepatīk kažociņa žāvēšana ar fēnu. Viņš skrien prom, apguļas uz dvieļa un trinas pret to, uzskatāmi demonstrējot, ka, redz, var noslaucīties pats. To esam nofilmējuši.

Noslēgumā visiem suņu saimniekiem vēlos atgādināt, ka, paņemot dzīvnieku, jābūt par to atbildīgiem, jāapmāca, jāvakcinē... Visas vērtīgās mantas vajadzētu glabāt neaizsniedzamā vietā, jo, ja suns kaut ko sagrauž, tie ir ne tikai materiāli zaudējumi saimniekam, bet var nodarīt arī nopietnu kaitēju mīluļa veselībai."

Vai arī Tev ir interesants stāsts par savu mājas mīluli? Pastāsti to arī mums! Sūti savu stāstu uz e-pastu mansdraugs@delfi.lv, atceries pievienot arī stāsta galvenā varoņa foto, un ļauj mums visiem pasmaidīt!