Svarīgi noskaidrot, vai kaķis nevar pakakāt vai pačurāt. Abās situācijās pazīmes ir ļoti līdzīgas – kaķis iet kastītē, ieņem pozu, žēli ņaud vai raud, bet nekas nenāk ārā.
Ja nav saprotams, kas dzīvniekam īsti kaiš, īpaši nevilcinoties, vajadzētu meklēt veterinārārsta palīdzību! Ja kaķis nespēj pačurāt vai urīns izdalās pilieniem, tas var liecināt par urīnpūšļa obstrukciju (nosprostošanos), kas ir dzīvnieka dzīvībai bīstams stāvoklis.
Ja kaķim ir aizcietējums, mājas apstākļos kā pirmo palīdzību var izmantot aptiekā nopērkamu bērniem paredzētu klizmas baloniņu. Vēderu mīkstāku padarīt palīdz laksatīvās pastas, kas paredzētas matu kamolu izvadīšanai, uzņemtā ūdens daudzuma palielināšana, konservu došana, jo tie satur daudz ūdens, un speciāla diētiska barība ar paaugstinātu šķiedrvielu saturu.
Ja bez aizcietējuma ir arī vemšana un kaķis atsakās no barības, nevajadzētu neko ar varu barot caur muti, bet steigšus jāvēršas pie veterinārārsta.
Jāmin, ka veciem kaķiem, kuriem novēro vēdera izejas traucējumus, ir ieteicams veikt asins analīzes, jo iespējama, piemēram, nieru slimība, kas var radīt cietāku vēdera izeju.
Iemesls grūtībām nokārtoties pa lielam var būt arī kāds apēsts priekšmets, kas izraisījis nosprostojumu kaut kur gremošanas traktā. Kaķiem patīk spēlēties ar striķīšiem, matu gumijām, celofāna maisiņiem, arī grauzt tos. Tad parasti novēro arī vemšanu, apetītes zudumu, vēdera sāpes un apātiju. Tādā gadījumā noteikti vajadzētu doties pie veterinārārsta.
Bieži nepieciešama endoskopiska svešķermeņa izņemšana vai pat ķirurģiska iejaukšanās. Ja laikus nesniedz kaķim palīdzību, obstrukcijas dēļ zarnas var kļūt nekrotiskas, proti, atmirt. Var veidoties arī zarnu plīsums. Abos gadījumos iznākums var būt letāls.
Kāpēc kaķis nevar pačurāt
Tomēr praksē biežāk gadās, ka kaķis nevar pačurāt vai urinē bieži, mazām porcijām, kā iemesls ir urīnpūšļa vai urīnizvadkanāla izmaiņas. Bez minētājām pazīmēm asins piejaukums urīnā, nokārtošanos ārpus kastītes, nepiemērotās vietās, pārmērīga dzimumorgānu un vēdera laizīšana, izmaiņas uzvedībā – agresija un satraukums.
Var tikt skarti dažāda vecuma, šķirnes un dzimuma kaķi. Tomēr biežāk urinācijas traucējumi ir sastopami vidēja vecuma kastrētiem kaķiem ar lieko svaru un minčiem ar mazkustīgu dzīvesveidu, kuri ēd tikai sauso barību.
Visbiežāk urinācijas traucējumu cēlonis ir kristāli vai akmeņi urīnpūslī, retāk – bakteriāla infekcija. Bakteriālu cistītu (iekaisumu) biežāk novēro veciem kaķiem.
Vīriešu dzimtes kaķiem urīnizvadkanāla obstrukciju var izraisīt urīnizvadkanāla ''korķis'', ko veido urīnā esošo proteīnu, šūnu un kristālu sakopojums, kas rada nosprostojumu.
Urinācijas traucējumus var izraisīt anatomiski defekti urīnizvadkanālā, visbiežāk – striktūra jeb sašaurinājumu urīnizvadkanālā. Ja urīnizvadkanāls tiek traumēts, dzīšanas procesā var veidoties saistaudi (rētaudi), kas var ievērojami mazināt izvadkanāla diametru. Šādā gadījumā kaķim var būt apgrūtināta urinācija.
Audzēji reti ir iemesls urinācijas traucējumiem, tomēr šādu iespēju nevar izslēgt.
Reizēm nav iespējams noskaidrot iemeslu, kādēļ veidojies urīnpūšļa iekaisums, kas kaķim izraisa grūtības pačurāt. Emocionāli jūtīgiem kaķiem urīnpūšļa iekaisuma cēlonis var būt stress.
Ja kaķim ir urinācijas traucējumi, svarīgi noteikt pamatcēloni. Viens no svarīgākajiem izmeklējumiem ir urīna analīze. Nepieciešama arī asins analīze, kas sniedz svarīgu informāciju par kaķa vispārējo veselību un nieru darbību, sevišķi svarīgi to veikt veciem dzīvniekiem. Dažkārt nepieciešams veikt rentgenu vai ultrasonogrāfiju, kas var sniegt būtisku informāciju par urīntrakta stāvokli.
Kā mīluli dabūt pie veselības
- Urīnpūšļa iekaisuma gadījumā veterinārārsts izraksta pretsāpju medikamentus, antibiotikas (ja ir bakteriāla infekcija) un šķīduma terapiju.
- Ja dzīvnieks nespēj pačurāt un urīnpūslis ir pārpildīts, tas nozīmē, ka urīna izvadkanālā ir akmens, kristāli vai "korķis". Ja kaķis laikus nesaņem medicīnisku palīdzību, viņu moka spēcīgas sāpes, divu dienu laikā attīstās nieru mazspēja un iestājas nāve. Šādos gadījumos nepieciešama vispārēja anestēzija un katetra ievietošana urīnpūslī. Atkarībā no situācijas urīna katetru reizēm atstāj uz vairākām dienām, lai novērstu atkārtotu urīnizvadkanāla nosprostošanos. Ja pie vainas ir kristāli, caur katetru var skalot urīnpūsli un atbrīvoties no kristāliem.
- Urīna akmeņus, kuri ir lielāki nekā urīnizvadkanāls, var izņemt vienīgi ķirurģiskā ceļā, atverot urīnpūsli.
- Ja iemesls ir audzējs, to vai nu izoperē vai, ja veidojums ir pārāk liels, dzīvniekam nozīmē paliatīvo terapiju, piemēram, pretsāpju medikamentus, kas atvieglo ciešanas mūža izskaņā.
Profilakse pret urinācijas traucējumiem
Ieteikumi profilaksei pret kaķu urīntrakta slimībām
- Rūpēties, lai kaķis saņem pietiekami daudz ūdens! Vajadzētu dzīvnieka ēdienkartē iekļaut kaķiem paredzētos konservus, kas satur ūdeni, pievienot ūdeni sausajai barībai ūdeni, nodrošināt svaigu ūdeni visu laiku (labs risinājums ir elektriskā dzirdinātava), pievienot ūdenim tunča konservu eļļu.
- Urīna kristālu un akmeņu gadījumā nepieciešama speciāla diēta, ar ko iespējams nevēlamos svešķermeņus šķīdināt un izvadīt. Svarīgi barot tikai nozīmēto barību un neko citu. Diēta jāievēro četras līdz sešas nedēļas. Kad kristāli ir izšķīduši (nosaka, veicot atkārtotas urīna analīzes), jāpāriet uz uzturošo diētu, kas palīdz nodrošināt normālu urīna skābumu, lai akmeņi vai kristāli atkal neveidotos. Uzturošā diēta jāievēro visu atlikušo kaķa mūžu, jo ķepaiņiem, kuriem likvidēti kristāli vai akmeņi, tie bieži veidojas atkārtoti.
- Ārstnieciskās barības nevajadzētu barot veseliem kaķiem, kuriem nav problēmas ar urīntraktu, jo tā viņiem var pārskābināt urīnu tiktāl, ka veidojas kalcija oksalāta kristāli vai akmeņi urīnpūslī. Ja kaķis atsakās ēst nozīmēto barību, par to noteikti jāinformē veterinārārsts, lai piemeklētu citu.
- Ja dzīvnieks ir aptaukojies, ir svarīgi parūpēties par svara mazināšanu, jo liekie tauciņi var veicināt urīntrakta problēmas. Kaķiem ar lieko svaru parasti nozīmē diētu ar ierobežotu kaloriju daudzumu.
- Jārūpējas, lai kaķa tualetes kastītes vienmēr ir tīras un dzīvniekam nav problēmu nokārtot savas dabiskās vajadzības. Vienam kaķim būtu jābūt vismaz divām kastītēm. Tās jātur klusā vietā. Nevajadzētu mainīt to atrašanās vietu.
- Svarīgi mazināt dzīvniekam stresu. Kaķiem patīk rutīna un viņi slikti pārcieš izmaiņas. Stresu var izraisīt, piemēram, jauna mājdzīvnieka ienākšana mājās, izmaiņas apkārtējā vidē vai kaķa ikdienas gaitās, jauna ģimenes locekļa parādīšanās, kā arī aktivitāšu trūkums. Apkārtējo vidi nepieciešams iekārtot tā, lai kaķim būtu iespēja izpaust savu dabisko uzvedību – spēlēties, asināt nagus un izzināt.
- Sevišķi jūtīgiem ķepaiņiem stresu var palīdzēt mazināt kaķu sintētiskie feromoni (aerosols vai difūzeris).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
