Pat suņiem ar visasāko redzi, tādiem kā kurti vai saluki (persiešu vēja suņi), kas ir īpaši selekcionēti, lai spētu medījumu vispirms saskatīt, ir daudz sliktāka redze nekā cilvēkiem.
Kurtiem piemīt spēja ar skatienu izsekot vizuāli novērojamu kustību, taču citādi to redze ir līdzīga kā pārējiem suņiem - tie neatšķir sarkano un zaļo krāsu un pasauli redz pelēcīgu un izplūdušu. Ja redzes laukā parādās kaut kas kustīgs, suņi to pamana, taču nevar teikt, ka tiem būtu asa redze.
Savukārt suņa oža ir nesalīdzināmi pārāka par cilvēka ožu. Bieži mēdz minēt faktu, ka suņa ožas receptori ir 44 reizes spēcīgāki nekā cilvēkam. Nemaz nerunājot par smaržu izšķirtspēju un sunim piemītošo smaržu atmiņu. Valda uzskats, ka sunim oža ir divtūkstoš reižu efektīvāka nekā cilvēkam.
Suņiem ir atšķirīgas ožas spējas. Dzinējsuņiem ir lieliska oža un tiek uzskatīts, ka šajā grupā vissmalkākais ožas mehānisms ir bladhaundiem. Citi medību suņi eksperimentos uzrādījuši vienādi augstus rezultātus. Pat suns ar vājāk attīstītu ožu smaržas sajūt daudz labāk nekā citu sugu zīdītāji un, protams, labāk nekā cilvēki.
Kā jau varat iedomāties, suņa ožas anatomija ir sarežģīta, turklāt pats deguns ir ļoti jutīgs un kustīgs (negrozot galvu, suns spēj kustināt degunu uz visām pusēm daudz vairāk nekā lielākā daļa citu zīdītāju).
Kamēr suns ošņā, smaržu molekulas uzkrājas nāss dziļumā esošā dobumā. Šī glabāšanas sistēma neļauj smaržai pazust, kad suns izelpo, tāpēc ir iespējams smaržas atcerēties un analizēt.
Suņiem ir arī augsti attīstīts vomeronazālais orgāns, kas ir papildu sensors divu maisiņu formā pie deguna starpsienas pamatnes. Arī citiem dzīvniekiem ir vomeronazālais orgāns, tikai vājāk attīstīts. Tas ļauj uztvert feromonus - ķīmiskas vielas, kas vēstī par vienas sugas atšķirīgiem indivīdiem. Tātad suns spēj ne tikai saost vairāk smaržu, bet arī iegūt vairāk informācijas par citiem suņiem, tos apošņājot.
Šī sensoriskās dzīves daļa ļoti iespaido suņu izturēšanos, bet no cilvēku viedokļa to nav iespējams izskaidrot.
Lai gan suņiem tāpat kā cilvēkiem patīk ceptas vistas smarža, taču daudzus citus aromātus, kas mums šķiet tīkami, suņi uztver pavisam pretēji.
Suņiem nepatīk stipras smaržas vai ziepju aromāts (piedāvājiet sunim paošņāt kaut ko, kas tikko iesmaržināts ar jūsu iecienīto parfīmu, un jūsu mīlulis nepatikā novērsīsies). Savukārt pastaigas laikā suns ar sajūsmu uztvers aromātus, kas izraisa riebumu saimniekam, piemēram, citu dzīvnieku izkārnījumu un beigtu putnu smaku. ja sunim radīsies iespēja ar tiem "iesmaržināt" kažoku, viņš to noteikti darīs.
Raksta tapšanā izmantota Sofijas Kolinsas "Suņu mīļu rokasgrāmata", ko nesen laidis klajā "Jāņa Rozes apgāds".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!