Drīz pēc tam, kad Veronikas mājās ienāca Lora, viņa saprata, ka nevar sunim pat pienākt klāt un noglaudīt galvu. "Es baidījos un tam bija iemesls, jo suns man ļoti viennozīmīgi rādīja, ka nevajag tam tuvoties, ka viņai tas nepatīk. Un, ja tu pietuvosies vēl tuvāk, es vienkārši iekodīšu. Sapratu, ka viņa nejoko."
Veronika patversmei neko nepārmet, jo uzskata, ka, adoptējot suņuku, ikvienam jārēķinās, ka dzīvnieka uzvedība var būt problemātiska. Kas zina, ko dzīvnieks pārcietis, pirms nonācis patversmē.
"Lora patversmē neuzvedās agresīvi, jo tur pavadīja pavisam īsu laiku. Kā gan viņi varēja pamanīt, ka suns ir agresīvs? Sākumā, kad tur nokļūst, tas visiem suņiem ir stress. Pirmās pāris dienas visi sēž kaktiņā un viss. Viņiem neko negribas - ne ēst, ne staigāt, neko," spriež Veronika.
Viņa domā, ka Loras agresija radusies iepriekšējo saimnieku vardarbības dēļ. Bet, kas motivēja pašu Veroniku nepadoties un neatteikties no Loras? "Ļoti labi sapratu, ka agresīvu suni vairs nedos uz citu ģimeni. Ja es aizvedīšu Loru uz patversmi, šādi rīkojoties, var teikt, iemidzināšu viņu. Tas vienkārši būtu laika jautājums," skaidro Loras saimniece.
Veronika Loru adoptēja pirms nepilniem trīs gadiem, taču tikai nepilnu gadu var viņu samīļot. Sadraudzēties izdevies, pateicoties adžiliti treniņiem, ko abas kopā apmeklēja. Šo gadu laikā bijuši grūti brīži, kad radušās šaubas, vai draudzību vispār izdosies nodibināt.
"Man pašai nav bērnu, bet es domāju, ka pēc sajūtām tas ir kaut kas ļoti līdzīgs. Sākumā man tas prasīja ļoti daudz spēka, pacietības un nervu un bija pilnīgi bez rezultātiem. Un dažreiz pati sev jautāju, vai man tas ir vajadzīgs vispār. Bet pēc tam, kad redzēju rezultātus, sapratu, ka tas bija to vērts. Jo Lora emocionāli ir mans bērniņš, pilnīgi bērniņš."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!