Jāsāk ar to, ka kaķi neēd zāli, lai uzņemtu barības vielas. Četrkājainā drauga gremošanas sistēmai zāli ir samērā grūti pārstrādāt, turklāt tajā ir visai maz kaķim nepieciešamu uzturvielu. Zāle ir šķiedraina, un kaķa gremošanas trakts neizstrādā tādus fermentus, kas varētu sašķelt šķiedrvielas, tādēļ dzīvnieks to atvemj.
Kaķiem zāles ēšana kopš neatminamiem laikiem, kad tie vēl dzīvoja savvaļā, kalpo kā efektīvs gremošanas trakta attīrīšanas mehānisms. Kaķis ēd, lai izraisītu vemšanu un tādējādi atbrīvotu kuņģi no tā, ko nevar sagremot. Visbiežāk runa ir par apmatojuma kamoliņiem.
Kaķi ik dienu pavada daudz laika, ar mēli mazgājot un apkopjot savu kažociņu. Peļu junkura mēli klāj īpašas āķveida kārpiņas, kas, viņam mazgājoties, aizķer un savāc izkritušās spalviņas. Lielāko daļu liekās vilnas kaķi vienkārši norij, taču tā nav sagremojama un, kuņģī saveļoties bumbiņās, var pat izraisīt gremošanas trakta nosprostojumu. Tad nu kaķis priecājas par iespēju tikt pie svaigas zālītes, un to viņam nevajadzētu liegt.
Zāli kaķim jāļauj ēst tik bieži, cik viņš vēlas. Tā neko ļaunu nevar nodarīt. Ja nebūs vajadzības, kaķis to vienkārši neēdīs.
Siltajā sezonā iespējams kaķi iznest paēst zāli ārā vai arī pašam saplūkt stiebriņus un ienest mīlulim mājās, bet aukstajos gada mēnešos to var izaudzēt podiņā uz palodzes. Zooveikalos nopērkamas zāles sēkliņas.
Alternatīva zālei ir speciāla pasta, kas šķeļ apmatojuma kamoliņus un veicina liekā spalvu izvadīšanu no gremošanas trakta. Šādas pastas nopērkamas zooveikalos un jādod dzīvniekam profilaktiski.
Ja kaķis ēd zāli un vemstās uzkrītoši bieži, iespējams, viņš ir norijis kādu priekšmetu, piemēram, matu gumiju vai celofāna maisiņu, kas izraisījis nosprostojumu kaut kur gremošanas traktā.
Šādos gadījumos dzīvnieks parasti kļūst apātisks un atsakās no ēdiena. Tad kaķītis, lieki nekavējoties, jāved pie veterinārārsta, jo, iespējams, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, lai glābtu viņa dzīvību.