Kaķis personība: Runcis Puncis Mazulis Kazulis Rudvienība Mikelandželo III  (1)

"Tagad Runcim Puncim ir jau gandrīz 10 gadu. Pirms viņa mums bija cits kaķis, bet, nodzīvojis garu mūžu, viņš devās uz citiem medību laukiem. Mūsu kaimiņiene, kura ir ļoti jauks un sirsnīgs cilvēks, redzot manas bēdas, teica, ka pamatskolas izlaidumā dāvanā saņemšu kaut ko ļoti īpašu.

Kā tagad atceros brīdi, kad biju sapucējusies un jau grasījos braukt uz skolu, taču negaidot ienāca kaimiņiene un ielika man rokās mazo runčuku, teikdama, ka rudi kaķi ir uz laimi. Lai man veicas tālāk dzīvē un viss izdodas," stāsta Daina Lucatniece, kurai nu jau ir 27 gadi. Viņa strādā par sekretāri vietējā uzņēmumā un ir mamma divus gadus vecai meitiņai.

"Īstenībā kaķēnam, kuru laida pasaulē kaimiņu kaķene kā vienīgo rudo metienā, nemaz nevajadzēja nokļūt pie manis. Saimnieki bija plānojuši ķepaini sūtīt pie savas meitas uz Itāliju. Mincim jau bija veiktas visas nepieciešamās pārbaudes pie veterinārārsta, lai viņš varētu doties uz ārzemēm.

Taču tad nomira mūsu kaķis un kaimiņiene paziņoja: "Nav ko latviešu kaķēnu sūtīt uz Itāliju!" Viņai likās, ka viņš būs laimīgāks kopā ar mums, savā dzimtenē, turklāt viņa vēlējās man sagādāt jauku pārsteigumu izlaidumā. Kaimiņiene mani labi pazina, tādēļ varēja būt droša, ka es par kaķīti rūpēšos un neizmetīšu no mājas, tikko būs izaudzis liels - tā diemžēl dara daudzi!

Mana kaķa pilnais vārds ir Runcis Puncis Mazulis Kazulis Rudvienība Mikelandželo III. Kā viņš pie tik gara tika? Savulaik mēs ar māsu Lauru bieži prātojām, kāds vārds mūsu četrkājainajam draugam varētu piestāvēt vislabāk, un tas katru reizi bija kāds cits. Tad nu ikreiz pielikām jauno vārdu klāt vecajiem un virtene veidojās aizvien garāka.

Nu jau pirms laba laika jaunu vārdu došana ir apstājusies, jo mēs ar māsu gluži vienkārši esam izaugušas un abām ir daudz svarīgāku lietu, ko darīt.

Ikdienā mums viņš ir vienkārši Mincis, taču, stādot citiem priekšā, nosaucu visu vārdu virkni, kā pienākas. Parasti uzreiz prasa: "Pag, pag, vari atkārtot?" Un tad cilvēkam sejā parādās plats smaids. Saka: "Ko tik Daina un Laura var izdomāt!"

Kamēr Runcis bija maziņš, bija dikti mīlīgs. Katru nakti gulēja man blakus uz spilvena un murraja kā traktoriņš. Tas bija tik skaļi, ka sākumā pat bija grūti iemigt.

Taču, augot lielākam, arī viņa raksturs mainījās - kļuva par diezgan nešpetnu kaķi. Kā mēs smējāmies - pagalma karalis! Visus citus kaķus viņš izdzenā pa malu malām. Pat mūsu lielais suns no viņa baidās, neiet istabā, ja tajā atrodas kaķis.

Pašlaik Runcim Puncim visvairāk patīk gulēt kastēs. Jo mazāka tā ir, jo labāk. Man šķiet, ka viņš spētu ietilpināties pat ļoti niecīga izmēra kastītē. Jaunākā māsa, kad bija maza, bieži staipīja viņu pa dzīvokli kastē.

Kaut arī viņš ir diezgan dusmīgs runcis, nekad nedara pāri savējiem. Neviens no mums ne reizi nav ticis saskrāpēts. Arī tagad, kad man ir maza meitiņa, Mincis pacietīgi piecieš visas viņas mīļošanas un neskrāpē mazajai, pat nerūc, ja viņai reizēm gadās apskaut kaķi pārāk cieši.

Kaimiņi gan ir dabūjuši no Runča Punča trūkties. Viņiem rudais ir gan skrāpējis, gan kodis, gan mantas apšpricējis.

Viņš ir sava ceļa gājējs, un, ja viņa plānus kāds izjauc, atriebjas. Piemēram, viņš vienmēr grib gulēt tieši pie pašām ārdurvīm un iekārtojas tā, ka neviens nevar tikt ne iekšā, ne ārā. Vienīgais veids ir padzīt viņu malā, bet tas runcim ļoti nepatīk.

Kad kaimiņiene viņu pastumj malā, ui, kā dabū trūkties. Ja nedabū uzreiz, visticamāk, atriebība seko vēlāk - kaut kas viņai piederošs tiek piečurāts. Vēl Mincim ļoti nepatīk, ja kāds viņu sāk žēlot, kad to nemaz negribas. Tad arī ļoti dusmojas. Citādi jau viņš ir ļoti mīļš - murrā un glaužas, bet tikai tad, kad pašam tīk."

Vai arī Tev ir interesants stāsts par savu mājas mīluli? Pastāsti to arī mums! Sūti savu stāstu uz e-pastu mansdraugs@delfi.lv, atceries pievienot arī stāsta galvenā varoņa foto, un ļauj mums visiem pasmaidīt!