Dārza darbu kalendārs: aprīlis

Ja dārzā vēl saglabājies sniegs, tad seko, lai tas nepaliek kaudzēs vai, strauji kūstot, neveido plūdus un lielas peļķes. Ilgi vienā vietā stāvošs ūdens nepatiks nedz košumkrūmiem, nedz ziemcietēm, nedz rozēm. Arī zālienam ilgi stāvošas peļķes var radīt vien nepatikšanas. Tāpēc, ja nepieciešams, gādā par liekā ūdens novadīšanu.

Kad sniegs nokusis un augsne apžuvusi, parūpējies, lai zāliens godam atsāktu augšanu. To nogrābj vai veic zāliena vertikulāciju, aerāciju. Zālienu mēslo, atjauno bojātās vietas, izlīdzina kurmju rakumus, kur nepieciešams – piesēj. Vairāk par zāliena kopšanu pavasarī lasi šeit, kā arī šeit.

Dārzos, kur vēl saglabājies sniegs, jūtīgākajiem skuju kokiem, mūžzaļajiem kokiem un krūmiem atstāj pret saules apdegumiem izveidoto piesegumu. To pakāpeniski noņem, kad sniegs nokusis un gaisa temperatūra naktīs vairs nenoslīd zem nulles.

Pēc ziemas sakopj krāšņumaugus. Veic vasarzaļo lapu koku kārtējo atjaunojošo apgriešanu – izgriež nokaltušos, bojātos un aizlūzušos zarus, vājos dzinumus, veido vainagu. Lai krūmi ziedētu bagātīgāk, veic ziedošo vasarzaļos krūmu, kas zied no jūnija līdz rudenim, atjaunojošo apgriešanu. Apgriež, mēslo, mulčē viršus.

Pārbauda rozes un uz ziemu piesegtās ziemcietes. Ja uz stādījumiem sablīvējies sniegs, kas nav nokusis, to izkliedē. Kad temperatūra jau kādu laiku turas plusos, pakāpeniski – vairāku dienu laikā – uzsāk pieseguma noņemšanu. Atbrīvo noliektos rožu dzinumus, un, kad tie ieņēmuši vertikālu stāvokli, tos uz dažām dienām piesedz ar vieglu aizsargmateriālu. Kad piesegums noņemts, rozes apgriež, likvidējot bojātās vietas līdz pirmajam pumpuram uz veselā dzinuma. Rozes mēslo un mulčē. Plašāk par rožu kopšanu pavasarī lasi šeit.

Kad sniegs nokusis un zeme atlaidusies, apkopj ziemciešu dobes – atbrīvo no pērnā gada atliekām, mēslo, mulčē. Veicot šo darbu, seko līdzi laika prognozēm. Ja sniegs nokusis, bet laiks ilgi saglabājas auksts un temperatūra naktīs ir mīnusos, labāk šo darbu atlikt, jo vecās lapas pasargā jaunos dzinumus no pēkšņi uznākuša sala un salnām. Taču, ja laiks ir silts un gaisa temperatūra stabili gan dienā gan naktī pārsniedz +5 grādus pēc Celsija, īpaši kavēties nevajadzētu, jo vidējai gaisa temperatūrai sasniedzot +10 grādus pēc Celsija, sāksies aktīvs augšanas periods, kad vecās auga atliekas tikai traucēs augšanai.

Kad dobes sakoptas, veido jaunas puķu dobes un sagatavo dobes sīpolpuķēm, gumpuķēm – gladiolam, monbrēcijām, kannām, dālijām un vasaras puķēm. Mēneša beigās uzreiz dobēs sēj izturīgākas vasaras puķes – klinģerītes, puķu tabaku, lupīnas, facēlijas, ešlocijas, ģipsenes, nigellas, magones, limonijas, zaķastītes un dekoratīvos kalē kāpostus.

Aprīļa beigās, ja zeme ir iesilusi, var stādīt dekoratīvos kokus un krūmus. Lai nākamajā pavasarī būtu daudz pūpolu, pēc noziedēšanas apgriež augststumbra vītolus un blīgznas.

Arī augļu dārzā aprīlis ir aktīvs sakopšanas un profilakses laiks. Šo darbu mērķis ir ne tikai panākt lielākas ražas, bet arī novērst slimības un kaitēkļu savairošanos. Aprīļa beigas ir laiks, kad var papildināt augļu dārzu ar jauniem stādījumiem.

Kamēr vēl necirkulē sulas, var turpināt veidot augļu koku un krūmu vainagus, izgriezt nokaltušos, bojātos zarus, apkopt bojātās vietas. Pēc apstrādes un apgriešanas profilaktiski augļu dārzu miglo ar Bordo šķīdumu. Ja iepriekšējā gadā ir bijuši slimību vai kaitēkļu uzliesmojumi, augļu dārzu miglo arī ar attiecīgu fungicīdu vai insekticīdu.

Zemeņu stādījumos novāc vecās lapas. Izgriež stīgas, ja tādas palikušas no rudens. Atsākoties augšanai, zemenes mēslo. Agrākai ražai un, lai pasargātu no salnām, zemenes pārsedz ar agrotīklu.

Sakoptos stādījumus mēslo ar slāpekli saturošu mēslojumu. Slāpeklis vairāk nepieciešams jauniem augļu kokiem, lai tiem izveidotos pietiekami sazarots vainags. Vecāki augļu koki veido barības vielas uzkrājumus stumbros, zaros, saknēs, tāpēc ģimenes dārzā vecāku augļu koku mēslošanai labāk aprobežoties ar organiskā mēslojuma – komposta iestrādi apdobēs. Ja augļu koki ražo slikti, pat ievērojot pareizu agrotehniku, trūkstošās barības vielas vislabāk noteikt, veicot lapu analīzes. Nepareizi mēsloti un pārmēsloti augļi koki daudz vairāk pakļauti slimībām, kaitēkļu uzbrukumiem un nepiemērotu laika apstākļu ietekmei .

Kad zeme apžuvusi, sagatavo vietas jaunu augļu koku un krūmu stādīšanai. Aprīlī stāda kailsakņus. Pirmos stāda kauleņkokus – plūmes, ķiršus, aprikozes, persikus un krūmogulājus – upenes, ērkšķogas. Vēlāk – ābeles, bumbieres, smiltsērkšķus un rudens avenes.

Aprīļa otrajā pusē, skatoties pēc laika apstākļiem, augļu kokus vainagos potē jaunas šķirnes. Pirmos potē kauleņkokus, vēlāk ābeles, bumbieres.

Aprīlis ir mēnesis, kad veicami arī pirmie darbi sakņu dārzā. Kad sniegs nokusis un augsne apžuvusi, aprūpē daudzgadīgos garšaugus. Iesilstot augsnei, sākas sēja. Vispirms sējami agrie pavasara dārzeņi – redīsi, rukola, tad burkāni, zirņi, sīpoli, augsnei vairāk sasilstot,– spināti, salāti, sviesta pupiņas.

No seniem laikiem ieviesies uzskats, ka zirņi sējami gada simtajā dienā, proti, ap 10. aprīli, taču ar laika apstākļiem pie mums nekad neko nevar zināt – pavasaris katru gadu nāk ar citādām kaprīzēm. Tāpēc, lai noteiktu pareizo sēšanas laiku, jāvadās pēc sajūtām, pieredzes vai precīziem mērījumiem. Agri ir sējami un zemākas temperatūras, pat salnas, pacieš redīsi burkāni, zirņi, savukārt ķirbju dzimtas augiem, kuriem nepieciešama vismaz +12 grādus silta augsne, aprīlī visticamāk vēl būs par aukstu. Ja rodas šaubas, labāk sēklas iesēt nedaudz vēlāk, nekā agrāk. Šaubu gadījumā var izmantot augsnes termometru.

Aprīlī, ja vien to atļauj laika apstākļi, sēj burkānus, dilles, redīsus, spinātus, sakņu pētersīļus, melnsaknes, pastinakus, garšaugus. Ja zināms, ka vairs nav gaidāmas salnas, mēneša beigās var stādīt sadiedzētus agros kartupeļus. Agrākas ražas iegūšanai un siltummīlošo dārzeņu audzēšanai ceļ plēves siltumnīcas, veido lecektis.

Arī siltumnīcās, neskatoties uz to, vai tās apkurināmas vai nē, aprīlī ir darba pilnas rokas. Apkurināmās siltumnīcās piķē sadīgušos dēstus, galotņo puķu stādus, veido vasaras puķu kompozīcijas dekoratīvos traukos.

Neapkurināmās siltumnīcās, kas jau sagatavotas jaunai sezonai, sēj pavasara dārzeņus – lapu salātus, redīsus, spinātus; dēstiem sēj kāpostus, ziedkāpostus, kolrābjus, garšaugus, mēneša beigās – ķirbjus, melones, gurķus.

Ja nav paspēts, neapkurināmās siltumnīcas veic nepieciešamos sagatavošanās darbus – salabo logus, nomaina pa ziemu bojātos stiklus, plēvi, mazgā, tīra, dezinficē siltumnīcu, nomaina vai uzlabo siltumnīcas augsni. Vairāk par šiem darbiem var uzzināt šeit.

Pagrabā izlasa bojātos dārzeņus no dārzeņu apcirkņiem. Pārbauda pagraba temperatūru un mitrumu, ja nepieciešams, gaisu pagrabā mitrina vai atdzesē ar vēdināšanu.

Arī telpās aprīlī daudz darāmā. Spilgtā saule atklāj pa ziemu sakrājušos putekļus un zirnekļu tīklus, un telpas tā vien gaida lielo pavasara ģenerāltīrīšanu. Arī telpaugiem pavasara uzkopšanas tikai nāks par labu.

Telpaugus, kuriem pods kļuvis par mazu vai kuri sākuši nīkuļot, pārstāda. Telpaugus, kurus nepārstāda, ar slotiņu notīra no putekļiem vai nomazgā zem dušas. Nomaina augsnes virskārtu puķupodos. Telpaugus biezāk laista un mēslo. Jaunu augu iegūšanai, pavairo telpaugus ar dalīšanu vai spraudeņiem. Lai augiem pietiktu gaismas, nomazgā pa ziemu sakrājušos netīrumus no logiem.

Gatavojas stādīšanas sākumam. Iznes gaismā, diedzē vēlos kartupeļus, piķē kastītēs uz palodzes iesētos garšaugus. Ātrākai uzziedēšanai stāda podos dāliju gumus, liliju sīpolus. Izšķiro puķu sīpolus, gumus, gatavo tos stādīšanai.

Mēneša beigās, ja laiks pietiekoši silts, kastēs, dekoratīvos traukos uz balkona, terasēm stāda izturīgākās puķes – atraitnītes, prīmulas, pavasara sīpolpuķes. Ja augi ir iegādāti un pirms tam audzēti siltumnīcās, pirms stādīšanas tos norūda – pakāpeniski pieradina pie saules un āra gaisa.

Lai gars būtu mundrs un prāts možs, dārzā salasa pirmos pieneņu, nārtru, gārsu, virzas dzinumus un gatavo pavasara salātus, dzer bērzu sulas un daudz smaida. Tad arī dārzā viss padosies daudz labāk, ziedi būs skaistāki un raža lielāka.