Vesthailendas baltais terjers: Aktīvais spriņģotājs un bērnu mīlis Cēzars  (4)

- Kāpēc izvēlējies tieši šīs šķirnes suni, un kā tas pie tevis nonāca?

Krista: "Abi mūsu baltie mīluļi – Vesthailendas terjers Cēzars un persiešu runcis Tomijs – pie mums ir nonākuši kā Ziemassvētku brīnumi. Vesthailendas baltais terjers, ko mēdz dēvēt vienkārši par vestiju, nonāca mūsu ģimenē kā Ziemassvētku dāvana vecākajai meitai pusaudzes gados. Viņa jau no mazām dienām prasīja sunīti, bet šī vēlēšanās piepildījās visnegaidītākajā brīdī, kad cerības jau, visticamāk, bija zudušas.

Esmu tulkotāja un ar šo suņu šķirni pirmoreiz saskāros, saņemot kādu darba uzdevumu. Man bija jātulko materiāls par suņu barību, kas bija saistīts ar Vesthailendas baltajiem terjeriem. Līdz tam nebiju neko par šo šķirni nebiju ne dzirdējusi, ne lasījusi. Tulkojot kā vienmēr nācās mazliet sīkāk papētīt par tiem internetā pieejamo informāciju. Beigu galā ar pētīšanu tā aizrāvos, ka man šie suņuki ļoti iepatikās. Ieminējos par to vīram, kurš arī sāka izrādīt pastiprinātu interesi un… sameklēja kucēnus. Tā nu, tuvojoties Ziemassvētkiem, aizbraucām apskatīt kucēnus un mums tik ļoti iepatikās viens mazs, balts bumbulītis, ka ļāvāmies mirkļa impulsam un tajā pašā vakarā jau braucām mājās ar kucēnu klēpī.

Kā papildu zīme tam, ka šis ir mūsu īstais suņuks, nostrādāja tas, ka jau pirms tam biju izdomājusi, ka gribētu ķepaini saukt par Cēzaru. Tobrīd biju piemirsusi, ka parasti suņiem ar ciltsrakstiem saimnieki nosaka – nezinu gan īsti, pēc kādiem kritērijiem – burtu, ar kādu ir jāsākas suņa vārdam. Un mūsu suņukam kā reiz tas bija burts "C". Tas man tiešām tajā brīdī likās kā zīme no augšas. Nu un tā arī Cēzars ienāca mūsu ģimenē. Nu jau viņam rit ceturtais gads."

- Varbūt ir īpašs stāsts par vārda izvēli?

Īsti nezinu, kāpēc man iepatikās tieši vārds "Cēzars". Varbūt tāpēc, ka pirms tam internetā noskatījos filmiņu par Vesthailendas balto terjeru vārdā Cēzars, kas mani ļoti uzrunāja, un man tobrīd pārņēma sajūta, ka šim mazajam, aktīvajam un ar lielu pašapziņu apveltītajam suņukam ļoti piestāv šis vārds.

- Kāds Cēzars ir pēc rakstura? Ar ko īpašs uz citu suņu fona un kādas ir viņa mīļākās nodarbes?

Cēzars ir ļoti aktīvs suns. Ja vienmēr viss notiktu pēc viņa prāta, Cēzars gribētu doties mums līdzi ikreiz un jebkur, jo viņam ļoti patīk būt sabiedrībā, piedalīties it visā un, galvenais, būt kustībā. Tiklīdz viņš jūt, ka es vai vīrs gatavojamies doties kaut kur ārpus mājas, tā jau sēž pie durvīm ar saspicētām ausīm cerībā, ka tiks līdzi. Mums ģimenē ir viens atslēgvārds, kuru jācenšas ļoti uzmanīgi izmantot ikdienas runā. Tas ir vārds "laukā", jo, to izdzirdis, Cēzars uzreiz sāk no priekiem riet, mest cilpas un griezties riņķī pie durvīm, jo viņš ļoti labi zina, ko šis vārds nozīmē.

Viņam ļoti patīk braukt mašīnā, jo viņš ir pieradināts pie tā jau no pašas bērnības. Tā kā mūsu ģimene dzīvo starp divām pilsētām – Rīgu un Liepāju, tad Cēzars ir pieradis braukt ar auto un braukt lielus gabalus. Kad Cēzars bija maziņš, vecākā meita regulāri ņēma viņu līdzi arī satiksmes autobusā, dodoties no Liepājas uz Rīgu vai otrā virzienā. Mašīnā viņš uzvedas kā paraugsuns un zina, kur ir viņa vieta un ka mašīnā ir jāsēž. Vasarā viņam ļoti patīk, ja attaisa mašīnas logu, lai viņš var izbāzt galvu un ķert vēju.

Viņam ir ļoti īpatnējs skriešanas stils – viņš skrien apļos vai zīmē astoņniekus. Parasti pēc šāda veida skriešanas var noteikt, ka Cēzars ir ļoti priecīgs. Un vēl Cēzaram ļoti patīk spēlēt bumbu. Man šķiet, ka viņu varētu palaist futbola laukumā un viņš varētu būt perfekts aizsargs, jo viņš tā bloķē piespēles, ka to var tikai apbrīnot.

Cēzars vienmēr iesaistās jebkurās izklaidēs ar bumbu. Mājās viņš bumbu atrod arī tad, ja tā ir noslēpta vistālākajā stūrī. Viņš vienalga ar purnu cīnās tik ilgi, kamēr viņam izdodas to izdabūt no jebkuras šaurās bezizejas.

Cēzaram ļoti patīk ziema un sniegs. Kā uzsnieg sniegs, tā Cēzars vārtās vienkārši pārlaimīgs ar muti vaļā un urkšķ, un priecājas, kamēr viss kažoks ir pilns ar pieķepušām sniega pikām, kas visticamāk viņam pēc tam sagādā diskomfortu, tāpēc ir jāskrubina ar zobiem nost. (Smejas.)

Viņam ļoti patīk ziemas prieki ar bērniem. Ja mazais meitēns šļūc ar ragaviņām no kalna, Cēzars skrien pa priekšu lejā ar muti vaļā un vējā plīvojošiem "matiem".

- Kas ir tas, par ko savu četrkājaino draugu visvairāk mīli?

Ir grūti pateikt, par ko savu Cēzaru mīlu visvairāk, jo viņš vienkārši ir mūsu suns, mūsu ģimenes loceklis, ar kuru mēs vienmēr rēķināmies un par kuru rūpējamies un mīlam. Mēs arī ciemos mēdzam braukt kopā ar Cēzaru, protams, pirms tam apvaicājoties, vai drīkstam ņemt viņu līdzi. Bet, ja kaut kur ir bērni, tad Cēzars parasti ir vakara "nagla", jo iesaistās visās rotaļās un izklaidēs.

- Kādi ir Cēzara un Vesthailendas balto terjeru trūkumi?

Varbūt kā vienu no šīs sugas trūkumiem var minēt ļoti lielo aktivitāti. Cēzaram ir neizmērojama enerģija un viņš nepārtraukti vēlas būt kustībā. Īpaši izteikti šiem suņiem tas ir kucēna vecumā. Brīžos, kad saimnieks vēlas mieru, bet sunim vēl enerģijas ir pārpārēm, viņš mēdz vienkārši staigāt turpu šurpu, pa riņķi, krustu šķērsu bez apstājas, kā tāds mazs nemiera gars. (Smejas.) Domāju, ka šo šķirni noteikti nav ieteicams izvēlēties vecākiem cilvēkiem, jo tad būs grūti gan saimniekam, gan sunim. Viņam ir nepieciešamas regulāras fiziskas aktivitātes – skriešana, rotaļas, lēkšana...

Vēl viens Vesthailendas balto terjeru trūkums ir izteiktā jutība (alerģija) uz parastiem pārtikas produktiem, ko ēd cilvēks, līdz ar to šo suni ir ieteicams barot tikai ar speciālo suņu barību.

Šīs šķirnes suņi ir visai nepakļāvīgi. Viņi ir tādi lieli brīvdomātāji. Mēs savu Cēzaru neesam veduši uz speciālām apmācībām, kaut gan esam apsvēruši šādu iespēju, bet laika trūkuma dēļ tas mums līdz šim nav izdevies. Taču paši esam viņam iemācījuši pamatkomandas, piemēram "sēdēt", "vietā", "hop" un "balsi". Taču ar šo šķirni un komandām ir tā, ka saimnieks nekad nevar būt 100% pārliecināts, ka suns izpildīs komandu, ja tas būs nepieciešams ārpus ierastās vides. Tā mēs, piemēram, ļoti ilgi baidījāmies palaist vaļā siksniņu, kad devāmies garajās pastaigās, jo nekad nevarēja zināt, vai viņu būs iespējams savaldīt. Un to ir nācies dzirdēt arī no citiem šīs šķirnes suņu saimniekiem.

Bet, kad Cēzars bija aptuveni divus gadus vecs, mēs sākām regulāri viņi laist vaļā, piemēram, esot mežā vai pie jūras, un mūsu starpā pamazām sāka veidoties abpusējā uzticība. Mēs uzticējāmies viņam, ka viņš klausīs un nāks klāt pēc pirmās komandas, un viņš uzticējās mums, ka mēs viņu palaidīsim paskriet garākus gabalus, kas viņam ir tik ļoti nepieciešams. Taču, ja tuvumā gadās kāds cits suns vai bērni – Cēzars ļoti mīl bērnus! – mēdz notikt tā, ka viņš neatsaucas pirmajam aicinājumam. Bet viņš pats par to jūtas ļoti nokaunējies un vainīgs, par ko liecina viņa ķermeņa valoda – starp kājām iespiestā aste un pieglaustās ausis.

- Ar ko viņu parasti barojat? Kādus našķus dodat?

Cēzars ir diezgan alerģisks, līdz ar to mēs īpaši neeksperimentējam ar našķiem un barību, lai nepakļautu viņu alerģijas riskam. Cēzars ikdienā ēd tikai "Royal Canin" speciālo sauso barību Vesthailendas baltajiem terjeriem. Viņam tā garšo un no tās viņam nav nekādu alerģisku reakciju. Cēzaram ir kategoriski aizliegts diedelēt kaut ko no saimnieku galda. Esam ieviesuši savās mājās kārtību, ka cienāšana ar to, kas pašiem ir uz šķīvja, nenotiek. Cēzars to zina, tāpēc arī īpaši nesnaikstās gar galdu. Tā vietā viņam vienkārši patīk būt mūsu kompānijā, kad ieturam maltīti, un pagulēt zem galda vai pie kājām.

Kad Cēzars bija mazs kucēns, tad gan viņam tika dots viss iespējamais, lai viņš augtu par veselīgu un spēcīgu suni. Viņa ēdienkartē bija svaiga un vārīta gaļa (īpaši bebru gaļa), paipalu olas, biezpiens un daudz kas cits vērtīgs. Taču, kad viņš paaugās, pārgājām tikai uz sauso barību.

Cēzaram ļoti garšo šokolāde, kaut gan tā ir kaitīga suņa vēderam. Dažreiz, kad pieaugušie nemana, viņš pamanās nočiept mazajai meitiņai kādu "kinderolas" gabaliņu. Būdams ļoti gudrs suns, viņš labi saprot, ka izdevīgi ir staigāt "ciešā sakabē" kā alpīnistiem ar mūsu četrus gadus veco meitiņu Madaru, jo viņas auguma proporcijas ir ļoti ērtas, lai nemanot kādreiz varētu piepalīdzēt nograuzt kādu cīsiņu, cepumu vai maizīti, kas ir mazajās roķelēs.

- Vai šīs šķirnes suņiem vajadzīga īpaša kopšana?

Vestijiem ir ļoti smuks balts kažociņš, kas prasa arī regulāru un īpašu kopšanu. Ikdienā sunim ir regulāri jāmazgā kājas un vismaz reizi nedēļā arī kažociņš, lai viņš vienmēr būtu balts un smuks. Mēs savu Cēzaru mazgājam ar speciālajiem profesionālajiem suņu kopšanas līdzekļiem, lai spalva vienmēr būtu spoži balta un spīdīga.

Ik pēc trīs vai četriem mēnešiem Cēzars apmeklē suņu frizieri, kurš viņu apcērp un sapucē atbilstoši šīs šķirnes vēlamajiem izskata "parametriem". Lai spalva būtu spīdīga un gluda, kažociņu vēlams arī regulāri ķemmēt, kaut gan tam ne vienmēr atliek laika. Ziemas periodā mēs cenšamies viņu nevest pie friziera un necirpt, citādi ir jāvalkā speciālie suņu apģērbi, jo šie suņuki ir jutīgi pret aukstumu.

- Varbūt nāk prātā kāds kuriozs, kas gadījies ar suņuku?

Lielākais kuriozs, kas saistās ar Cēzaru, ir viņa muzikālā dzirde. Viņš dzied līdzi baznīcu zvaniem un operatīvajam transportam. (Smejas.) Neievēroju, kurā vecumā viņam šī īpatnība parādījās, bet, kā skan baznīcu zvani vai garām brauc operatīvais transports ar ieslēgtu skaņas signālu, tā Cēzars izslejas cēli uz visām četrām, acīmredzot iestiepjot balss saites, un laiž līdzi savu dziesmu.

- Kas cilvēkam jāņem vērā, ja grib iegādāties šīs šķirnes suni? Vai tāds der jebkuram?

Pirms iegādāties konkrēti Vesthailendas baltā terjeru, ir rūpīgi jāpārdomā, vai spēsi viņam nodrošināt pietiekami aktīvu dzīvesveidu. Kā jau minēju, manuprāt, šie suņi noteikti nav piemēroti vecākiem cilvēkiem, jo viņi nav no tiem, kuri tikai gulēs pie kājām, klausīs uz vārda un skatīsies acīs. Viņi ir suņi ar raksturu. Vestijiem ir nepieciešamas regulāras pastaigas, dažādas aktivitātes un vēlams kārtīga izskriešanās.

Domāju, ka šie suņi ir ļoti piemēroti jaunām ģimenēm ar bērniem, ideālā variantā ar privātmāju, lai viņu regulāri var laist pagalmā izskrieties. Kaut gan te ir atkal viena būtiska nianse – šis suns ilgstoši neganīsies pa sētu viens pats. Viņam pastāvīgi ir nepieciešama kompānija. Viņš negrib viens pats tupēt pagalmā, ķert mušas un izklaidēt sevi. Vestijam patīk, ja saimnieki viņam noorganizē pilnvērtīgu aktīvu atpūtu ar dažādām izklaides iespējām, kurā paši piedalās.

Šiem suņiem ļoti patīk bērni. Kā tos ierauga, tā mute smaida un viņš ir draugs visiem – gan mazākiem, gan lielākiem bērniem.

Ja mājās ir kaķis, tad divtik rūpīgi ir jāizsver, vai ņemt šīs šķirnes suni. Vispār runā, ka vestiji nīstot kaķus un nespējot atrast ar tiem kopīgu valodu. Ar mūsējo sarada labi, bet citus kaķus ne visai labi ieredz.

- Vai Cēzaram bijušas kādas veselības problēmas? Varbūt zini, kādas veselības problēmas šai šķirnei ir tipiskas?

Šai šķirnei tipiskas ir alerģijas. Līdz šim neesam saskārušies ar citām īpašām problēmām.

Citreiz "MansDraugs.lv" pastāstīs par Kristas otru mīluli – persieti Tomiju, kurš arī ir interesanta personība.

Varbūt arī Tev ir neparasts vai vienkārši ārkārtīgi jauks mīlulis, par kuru vēlies pastāstīt?! Raksti mansdraugs@delfi.lv.