Kādēļ kaķis tik daudz guļ?

Sešpadsmit stundu diennaktī ir mājas kaķa norma, bet tas ir tikai vidējais rādītājs. Katra konkrētā kaķa vajadzību pēc miega ietekmē dažādi faktori. Piemēram, savvaļas un laukos dzīvojoši kaķi guļ daudz mazāk nekā pilsētnieki, jo, dabas aicināti vai nepieciešamības spiesti, tie vairāk laika patērē medībām un teritorijas aizsardzībai.

Iekštelpu kaķi guļ vairāk neka tie, kurus laiž ārā – iespējams, tāpēc, ka drošie un iepriekšparedzamie apstākļi pasargā no uztraukumiem. Sterilizēti kaķi guļ vairāk nekā nesterilizēti, jo tos netraucē pārošanās instinkts. Visi kaķi ziemā guļ vairāk nekā vasarā.

Jaundzimuši kaķēni guļ vismaz 20 stundu diennaktī. Veci kaķi guļ ilgāk nekā gados jaunie. Tas ir pilnīgi dabiski, tomēr jāņem vērā, ka izmaiņas kaķa gulēšanas paradumos var liecināt par slimību. Ja kaķis pēkšņi sāk gulēt citādi vai daudz ilgāk nekā parasti, vajadzētu konsultēties ar veterinārārstu.

Ilga atpūta raksturīga visiem plēsējiem un gaļēdājiem, tiklab kaķiem, kā lauvām un arī citām gaļēdāju sugām, piemēram, čūskām. Proteīniem bagāts uzturs nozīmē to, ka dzīvnieks nav spiests daudz laika pavadīt barības meklējumos (pretēji zālēdājiem, kuriem liela diennakts daļa jāpavada ganoties, lai izdzīvotu).

Gaļēdāji uzkrāj spēkus guļot, atpūta tiem nepieciešama, lai sagremotu medījumu – šis process pats par sevi patērē enerģiju. Mājas kaķi ir saglabājuši šo ieradumu un guļ kā mednieki, lai gan to izdzīvošana vairs nav atkarīga no medībām.

Tomēr kaķi parasti guļ seklā miegā – un arī tas ir izdzīvošanas instinkts. Ir ierasts redzēt, ka kaķis guļ, tikai pievēris acis vai saslējis vienu ausi, modri sekodams apkārtnes skaņām.

Ja kaķi iztraucē, tas vienā mirklī spēj pamosties no miega. Savvaļas dzīvniekiem tā ir vitāli svarīga īpašība, jo palīdz izvairīties no plēsējiem un ļauj būt cīņas gatavībā jebkyuurā mirklī.

Lai gan kaķi guļ ilgi, tikai viena ceturtā daļa miega tiem norit dziļajā fāzē, kurai raksturīgas ātrās acu kustības (to dēvē arī par REM fāzi; no ang. val. rapid eye movement – ātras acu kustības).

Šajā fāzē cilvēki redz sapņus un, pamodināti tās laikā, redzēto atceras un var pastāstīt. Diemžēl ar kaķiem šādu eksperimentu nav iespējams veikt, bet zinām, ka dziļā miega fāzē kaķiem bieži vien kustas ausis, raustās aste un ķepas, nagi tiek izlaisti un ievilkti. Šīs zīmes rāda, ka kaķi tāpat kā cilvēki (un, starp citu, arī suņi) dienā notikušo izdzīvo vēlreiz savos sapņos.

Raksta tapšanā izmantota Katrīnas Deividsones "Kaķumīļu rokasgrāmata", ko laidis klajā "Jāņa Rozes apgāds".