Verbēna - košā puķe, kas piesaista tauriņus un zied visilgāk  (1)

Latvijas apstākļos savu vietu atradušas viengadīgās verbēnas šķirnes. Protams, augam ir arī daži savi noteikumi, kurus ir būtiski ievērot, lai novērstu nepatīkamas kaites vai problēmas. Tomēr tie nav pārlieku sarežģīti, tāpēc ikviens ziedaugu mīlis - gan pieredzējis, gan tikko savu kaislību atklājušais -, verbēnu varēs iekļaut sava dārza kompozīcijā. Iepazīsti tās raksturu!

Verbēna (Verbena hybrida) ir Verbanacaeae dzimtas ziedaugs. Tās pirmsākumi rodami galvenokārt Centrālajā un Dienvidamerikā, dažām šķirnēm nākot arī no Ziemeļamerikas. Par patieso dzimteni uzskata Argentīnu un Brazīliju, uz to norāda arī Verbena bonariensis šķirne, kas nosaukta par Brazīlijas verbenu. Tomēr daudzi avoti norāda arī uz auga izcelsmes Eiropas reģionā. Šis ziedaugs praktiski nav atrodams savvaļā, bet gan tiek veidots kā kultūraugs jau no 1820. gada. Pašlaik ir izveidotas jau 250 daudzgadīgas un viengadīgas šķirnes, taču plaši izplatītas ir vien pārdesmit.

Auga lapotne mēdz būt dažādos zaļajos toņos - no pelēkzaļas līdz pat tumši zaļai. Lapas ir šauras, pīķa formā ar dziļiem iegriezumiem. Augstumā verbēna parasti ir robežās no 20-50 cm, savukārt platumā - no 30-60 cm. Šķirnes savā starpā atšķiras pēc auga uzbūves - ir pieejamas staltas un stingras verbēnas, tuvu augsnei augošas, kā arī vidēja augstuma krūmveidīgas šķirnes. Tāpēc ikviena dārzkopja gaume tiks apmierināta - verbēnu var izstādīt gan balkona kastēs un iekaramajos grozos, gan podiņos un arī dārzā. Tikpat plaša izvēle un kombināciju iespējas ir arī ziedu krāsās - tie mēdz būt violeti, lillā, sarkani, rozā, persiku oranži un balti, turklāt ir sastopamas šķirnes ar diviem toņiem, piemēram, lillā ziedlapiņas ar baltu viduci. Ziediņi parasti ir smalki, ar piecām lapiņām, kas izvietotas uz cauruļveida stumbriņa, un parasti tie aug čemuros, pacēlušies virs lapotnes. Ziedēšana ir ilga - jau no maija -, un, vasarai tuvojoties beigām, tās intensitāte pamazām samazinās, taču turpinās līdz pat rudens pirmajām salnām.

Stādīšanai jāizvēlas vissaulainākā dārza vieta, jo krāšņajiem ziediņiem vajadzīgs liels saules daudzums - vidēji 6-10 h dienā. Nepietiekama saules gaisma var samazināt to skaitu vai neļaut augam izziedēt vispār, ļaunākajā gadījumā - izraisīt miltrasu vai piesaistīt kādus kaitīgus insektus. Papildus saules intensitātei, jāievēro arī augsnes kvalitātes kritēriji. Tai jābūt labi drenētai, kā arī vieglai - mālaina augsne var izraisīt sakņu izpūšanu. Attiecībā uz ūdeni, verbēna labi panes sausas, karstas vasaras, un to var laistīt līdzīgi kā zālienu - kad tas ir sauss. Tai patiks arī mērens lietusūdens. Izņēmums ir v. tamari, kas ir jālaista regulāri, kā arī jaunie augi - kamēr tie vēl nav pietiekami paaugušies, tiem jānodrošina regulārs mitrums.

Galvenā kopšanas prasība ir veco ziedu izgriešana. Dārzkopim, kas apņēmies audzēt verbēnu, šis ir jāizveido kā stingrs ieradums. Ziedu izgriešana novērsīs auga pārlieku izplešanos platumā, kā arī dos vietu jauniem ziediem - neizgriezto ziedu sēklu galviņas var dot augam signālu, ka ir laiks ieslīgt miera periodā. Nevajag baidīties apgriezt arī vēl nenovecojušus stublājus, ja tie ieņem tiem neparedzēto vietu vai kā citādi bojā skatu. Nav vajadzības verbēnu mēslot bieži, to var darīt reizi mēnesī ar sabalansētu ziedaugu mēslojumu, taču nekas ļauns nenotiks, ja tas tiks darīts arī vienu reizi mēnesī - vislabāk to ir darīt pavasarī, kad augs jau ir vismaz 10 cm augsts.

Verbēnu var pavairot divos veidos - no sēklām un spraudeņiem -, turklāt abi veidi ir diezgan vienkārši. Pavairojot no sēklām, process jāsāk aptuveni 10-12 nedēļas pirms pēdējām paredzētajām pavasara salnām. Sēklas var diedzēt kūdras vai šķiedras dēstu podiņos. Katrā podiņā ievieto 2 sēklas un nedaudz pārklāj ar dēstu audzēšanai paredzētu augsni. Kad augiem izaugušas jau 3-4 ziedlapas, vājāko no tiem izgriež. Kad stiprākais jaunais dzinums ir jau paaudzies, pirms izstādīšanas dārzā to var "norūdīt", pāris dienas izliekot to ārā saulē uz pāris stundām. Jāņem vērā, ka dēstu audzēšanai nepieciešama tumsa (tās nodrošināšanai podiņus var pārklāt arī ar melnu plastikāta plēvi), temperatūrai jābūt no 20-24 grādiem pēc Celsija, turklāt jābūt pacietīgam, jo pirmās zīmes par progresu var būt pat pēc mēneša. Verbenu var arī saglabāt, rudenī pirms pirmā sala to ienesot iekšā podiņā vai iekaramajā grozā - pavasarī no tiem varēs izgriezt spraudeņus, ko izstādīt dārzā. Tie ieaugs diezgan ātri un viegli.

Ievērojot kopšanas prasības, verbēnai nevajadzētu rasties nekādām slimībām vai kaitēkļiem. Galvenās problēmas rodas no nepareizas izstādīšanas vietas un auga "pārlutināšanas"- pārmērīgas laistīšanas un mēslošanas, kas augam vienkārši nav vajadzīga. Pārlieka laistīšana var izraisīt pelēko puvi, savukārt ārkārtīgs sausums arī var nodarīt kaitējumu, piesaistot tīklērces un tripšus. Ja augu ir nomākuši kaitēkļu insekti, tad ir jāapsver insekticīdu izmantošana. Tomēr arī insekticīdi neizlabos nepareizu verbēnas audzēšanu - ja tā tiek audzēta ēnainā vietā vai mālainā augsnē, tad pat insekticīdi īsti nelīdzēs. Jāņem vērā arī tas, ka insekticīdi atvairīs skaistos tauriņus. Tādēļ vienmēr jāatceras, ka pastāv trīs zelta likumi attiecībā uz verbēnu kopšanu: izstādīšana saulainākajā dārza vietā, laistīšana, kad augs sāk palikt sauss, un veco ziedu izgriešana. Verbēnas burvīgie ziedi izrotās un atdzīvinās ikvienu istabu, balkonu un dārzu!

Interesanti fakti: