"Ienācu zooveikalā un ātri vien ieraudzīju kāroto – akvārijā peldēja četri mazmazītiņi un ļoti simpātiski bruņurupucēni. Izmēra ziņā tie bija varbūt mazliet lielāki par sērkociņu kastīti.
Uzmeklēju pārdevēju un drošības pēc pajautāju, vai tie augs stipri lielāki, jo tādiem milzeņiem kā, piemēram, zooloģiskajā dārzā manās mājās noteikti nebūtu vietas.
Nē, īpaši lielāki nebūšot, varbūt par pāris centimetriem. Šī atbilde mani pilnībā apmierināja, tādēļ ar vīru iegādājāmies gan bruņurupucīšus, gan visu tiem nepieciešamo – akvāriju, sildelementu, barību.
Pārnācām mājās un visu uzstādījām. Iebēru mazajiem draugiem barību. Kas tad tas!? Tā izšķīda un ūdens akvārijā kļuva nesmuki duļķains. Tikai tad uz iepakojuma izlasīju - paredzēta sauszemes bruņurupučiem. Biju pilnībā uzticējusies pārdevēja izvēlei, bet redz, kā...
Pēc kāda laika pamanīju, ka līdz šim samērā gausie mazulīši sākuši briesmīgā ātrumā airēties pa akvāriju. Pienācu klāt un konstatēju - ak tu tētīt, ūdens akvārijā gandrīz vārās! Izrādās, zooveikala pārdevējs mums bija iedevis sildelementu, kas paredzēts lielajam 100 litru akvārijam, kaut bijām iegādājušies krietni mazāku. Labi, ka paspējām izmakšķerēt bruņurupucēnus, pirms tie uzvārījās.
Pārdevējs bija pieļāvis vēl vienu kļūdu, par kuru gan uzzinājām tikai pēc vairākiem gadiem. Mūsu mazie bruņurupucīši izauga "nedaudz" lielāki, nekā viņš bija solījis – aptuveni 30 centimetru platumā. Toreiz iegādātajā akvārijā viņiem jau sen kļuva par šauru. Siltajā sezonā rupučus laižam brīvi pastaigāties pa piemājas dārzu."
Vai arī Tev ir interesants stāsts par savu mājas mīluli? Pastāsti to arī mums! Sūti savu stāstu uz e-pastu mansdraugs@delfi.lv, atceries pievienot arī stāsta galvenā varoņa foto, un ļauj mums visiem pasmaidīt!