Stāsts no ķepaiņu dzīves. Kaķene Sāra, kura nepaiet garām svečturiem

"Mana kaķene regulāri nogāž no plauktiņa sveces un svečturus, bet, kad nāku mājās, slēpjas zem vannas. Ļoti labi saprot, ka sagrēkojusi. Kādēļ viņu tik ļoti piesaista tieši svečturi un sveces? Domāju tādēļ, ka šie priekšmeti ir viegli apgāžami un krīt ar būkšķi, turklāt, kad noveļas uz grīdas, kādu brīdi ripo un ar tiem interesanti paspēlēties.

Reizēm, kad, steidzoties uz darbu, nesaklāju gultu, gadās, ka, mājās pārnākot, mans spilvens ir iemests starp sienu un gultu. Kā viņa to dabū gatavu, man nav ne jausmas, jo spilvens ir diezgan paliels. Būtu interesanti uzstādīt slēpto kameru un paskatīties, kas notiek mājās, kamēr esam prom. Domāju, diezgan daudz pārsteidzošu skatu pavērtos.

Plauktiņš, kur izvietoti svečturi un sveces, nemaz nav tik viegli sasniedzams. Ilgu laiku nevarēju saprast, kā viņa uz tā tiek. Taču reiz paveicās ieraudzīt, kā tas notiek. Sāra kādu brīdi gatavojas lēcienam, tad, skaļi ieņaudoties, lec un ar skaļu būkšķi, diezgan smagi piezemējas. Manā klātbūtnē gan viņa parasti to nedara, jo zina, ka nedrīkst.

Kaķenes izdarības skaidroju ar garlaicību un uzmanības trūkumu mūsu prombūtnes laikā. Kaut kā taču kaķim ir sevi jāizklaidē.

Visādi citādi Sāra ir ārkārtīgi mīļa, sargā meitu no svešiniekiem, reizēm pat nostājas priekšā Luizes istabas durvīm un rūc kā suns.

Ikdienā Sāra pārsvarā sēž uz skapjaugšas un mūs vēro. Kad grib spēlēties, no gultas apakšas ķeksē ar ķepu meitai vai man pa kājām. Tad ir jāripina viņas bumbiņa vai jāvelk lentīte pa grīdu, lai viņa var skriet pakaļ.

Kad eju vannasistabā, Sāra obligāti ir jāņem līdzi. Viņa sēž uz izlietnes malas un ar interesi vēro notiekošo.

Līdz šim lielāko palaidnību Sāra sastrādāja kādā vasaras dienā, kad vaļā bija atstāti logi un caurvējš aiztaisīja istabas durvis, viņu iesprostojot. Dusmīga par atrašanos piespiedu cietumā kaķene nogāza pilnīgi visus puķupodus. Orhideja bija saplēsta driskās un visi garšaugi pagalam. Un dīvāns - tas bija ārprāts! Mans gaišais dīvāns viss bija ar zemi un kaķenes pēdām. Mājas todien pārrados vēlu vakarā ar domu taisnā ceļā doties gulēt, taču, kopjot istabu, vakars ievilkās ļoti garš."

Vai arī Tev ir interesants stāsts par savu mājas mīluli? Pastāsti to arī mums! Sūti savu stāstu uz e-pastu mansdraugs@delfi.lv, atceries pievienot arī stāsta galvenā varoņa foto, un ļauj mums visiem pasmaidīt!