Pēc tam gan Aleksandrs atzīstas, ka par nespēju šķirties no iemīļotās ķirzakas, noguldot to zemes klēpī, mazliet pajokojis. Sarūpēt Henrijam pienācīgas bēres līdz šim traucējusi sasalusī zeme un aizņemtība. Pavisam drīz to izdarīšot.
Fotogrāfam ķirzaku pirms deviņiem gadiem uzdāvināja draudzene, ar kuru viņš tolaik bija kopā. Vārds Henrijs nāca komplektā. "Tas viņam ļoti piestāvēja, jo ķirzaku tēviņš izskatījās pēc karaļa. Henrijs bija bārdainā agāma," stāsta Aleksandrs.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit