"Mēs jau no paša sākuma zinājām, ka gribam amerikāņu Stafordšīras terjeru. Kādu brīdi gan biju mazliet apmulsusi, jo nekad dzīvē nebiju pat pieskārusies tādam, bet dzīvesbiedrs Dima pārliecināja, ka tie ir lieliski suņi, ja vien pareizi un ar mīlestību audzināti. Meklējām pa sludinājumiem un pamanījām, ka par nelielu naudu pārdod septiņus mēnešus vecu kucēnu. Kaut kas iekšā teica – jāiet apskatīt!
Saimniece bija visai savāda, kopā ar Dargo turēja it kā viņa tēvu. Dargo bija tāds liels lamzaks. Nepaklausot saimnieci, pieskrēja man klāt, un es uzreiz sajutu, ka ir – tas ir mūsu suns! Vēl mums palīdzēja izlemt tas, ka redzējām – sunim ir pušumi, rētas un svaigas brūces. Bijušas šur tur šuves. Saimniece lielīja, ka būšot nikns, īsts sargs, taču suņa ačelītes runāja pavisam ko citu.