Kā piktais suņu aprējējs Snifs kļuva par priekšzīmīgu čempionu  (6)

- Kāpēc izvēlējies tieši šīs šķirnes suni? Varbūt ir īpašs stāsts, kā suns pie tevis nonāca?

Linda: "Neatceros, kad tieši sāku gribēt suni, bet labi atceros, ka vienubrīd nolēmu – tikko man būs pašai savs dzīvoklis, būs arī sunītis. Šķirnes izvēli ietekmēja filma "Gudrā blondīne", jo filmā šīs šķirnes sunītis bija galvenajai varonei, un skolā pus pa jokam pus nopietni bieži vien esmu nosaukta par gudro blondīni. Tad nu nevarēju pievilt stereotipus. (Smejas.)

Patiesībā Snifs, kuram tagad ir jau sešarpus gadi, ir pilnīgs pretstats tam, ko cilvēki domā par mazajiem suņiem – viņš nokārtojas tikai ārā, nevis mājās uz avīzēm, mēs piedalāmies sacensībās un gūstam panākumus, sunītis zina ļoti daudz triku un arī somā netiek pārnēsāts. Kopā sportojam un dodamies garās pastaigās gan ziemā, gan vasarā.

- Snifs – interesants vārds! Varbūt ir īpašs stāsts par tā izvēli?

Vārds bija izdomāts jau pirms sunīša. Kad nolēmu, ka man būs suns, uzreiz zināju, kā viņu saukšu, jo bērnībā man bija ļoti mīļš, manis pašas šūts lācītis, kuru sauca Snifs, laikam iespaidojoties no multiplikācijas filmas par trollīti Muminu.

- Noraksturo Snifu – kāds viņš ir? Ar ko īpašs uz citu suņu fona? Kādas ir viņa mīļākās nodarbes?

Snifs ir riktīgs Snifons. (Smejas.) Diemžēl esmu pieļāvusi vairākas kļūdas audzināšanā un socializēšanā, jo viņš ir mans pirmais suns, tādēļ Snifs ir agresīvs pret citiem suņiem. Tā ir lielākā problēma, kura sākotnēji vispār bija nekontrolējama, bet mums ļoti palīdzēja adžiliti treniņi.

Tā kā Snifs tika iegādāts ne no audzētavas, bet vienkārši pēc sludinājuma, bez ciltsrakstiem, izstādēs piedalīties nevarējām. Snifs arī netika pirkts tādam mērķim, bet jau no sākta gala zināju, ka vēlos kopā ar savu mīluli darīt kaut ko aktīvu un interesantu. Kad Snifam bija deviņi mēneši, devāmies uz savu pirmo adžiliti treniņu.

Adžiliti ir sporta veids, kurā uz ātrumu tiek veikta dažādu šķēršļu trase tiesneša noteiktā kārtībā. Sākumā tā bija pilnīga katastrofa... Snifam viss bija vienalga, galvenais bija skriet prom un riet uz citiem suņiem. Vairākas reizes braucu prom no treniņa un domāju, ka vairs nekad to neapmeklēsim, bet tomēr saņēmos un nākamreiz atkal bijām klāt.

Milzīgs paldies par atbalstu un pacietību, apmācot Snifu, jāsaka trenerei Svetlanai Krēsliņai, jo tagad viņš ir riktīgs čempions. Esam bijuši sacensībās Čehijā, Polijā, Lietuvā un Igaunijā un mājās pārveduši 30 kausus, medaļas un rozetes. Šis sporta veids mūs ar Snifu ir izveidojis ne tikai par suni un saimnieku, bet par īstu komandu. Snifs sacensībās pilnīgi pārvēršas – viņam tas tik ļoti patīk, suņuks tik ļoti cenšas, ka pat neskatās uz citu pusi, tikai seko manām komandām.

Snifiņš ir luteklītis, viņam ļoti patīk gulēt zem segas. Viņam ne īpaši patīk iet ārā, bet viņš dievina skraidīt gar jūru. Viņam patīk zagt ēdienu un, protams, ēst. (Smejas.) Snifs ļoti daudz saprot. Šķiet, visu, ko runā un dara. Īpašs viņš ir ar to, ka ir ļoti gudrs, bet esmu tajā ieguldījusi daudz laika un pacietības.

- Kādi, spriežot pēc tavas pieredzes ar Snifu, ir čivavu trūkumi?

Uzskatu, ka katra suņa personību neatkarīgi no šķirnes veido cilvēks, tāpēc nav tādu sliktu īpašību, kuras varētu piedēvēt tikai čivavām.

Trūkums ir maldīgie priekšstati par šiem suņiem, kas valda lielā daļā sabiedrības. Diemžēl ir čivavu saimnieki, kuri savu mīluli neved laukā un neapmāca, citiem vārdiem, neuztver kā kārtīgu suni, kas čivavas bez šaubām ir, bet drīzāk kā kaut ko līdzīgu kaķim.

- Ar ko Snifu parasti baro? Vai dod kādus našķus?

Baroju ar profesionālo barību. Našķus dodu, bet diezgan maz. Snifs biežāk tika pie kārumiem, kad gājām uz adžiliti treniņiem un tos saņēma kā apbalvojumu par labi paveiktu darbu. Pārsvarā dodu tikai tos našķus, kas nopērkami zooveikalos. Šad tad, kad gribu īpaši palutināt, izvāru vistu sirsniņas vai kakliņus.

- Vai Snifam vajadzīga īpaša kopšana?

Nē, čivavas tāpat kā vairums suņu jāizķemmē un jānomazgā, kad tas ir nepieciešams. Tāpat šiem suņiem vajadzības gadījumā jāiztīra ausis un jānogriež nagi.

- Varbūt nāk prātā kāds kuriozs, kas gadījies ar Snifu?

Ar Snifu bijuši daudz un dažādi kuriozi. Viņam bieži gadās sapīties segas pārvalkā tā, ka paša spēkiem netiek ārā. Reizēm viņš nočiepj ēdienu, taču to nevis apēd, bet noslēpj un sargā, tā sevi nododot.

Vienreiz bija nospēris "M&M's" konfekšu iepakojumu un, to graužot, nokrāsojies ar ziliem plankumiem.

Smieklīgi ir, kad saku, ka jāiet laukā, bet Snifs palien zem segas un rūc. Taču, ja saku, ka iesim uz veikalu, acumirklī ir klāt un gatavs iet.

- Kas cilvēkam jāņem vērā, ja grib iegādāties šīs šķirnes suni? Vai tāds der jebkuram?

Sava kompaktā izmēra dēļ šāds sunītis tiešām der jebkuram. Jāņem vērā tas, ka čivava jābaro ar labu barību. Kā jau iegādājoties jebkuru suni, nedrīkst aizmirst, ka tas ir kompanjons uz vismaz desmit gadiem. Būs jādomā, pie kā suni atstāt, kad vēlēsies, piemēram, aizbraukt ceļojumā. Pēc darba vienmēr jāsteidzas mājās, lai izvestu laukā. Jādomā arī par nākotni, piemēram, kā būs, kad ģimenē ienāks bērni. Suns kā jebkurš cits mājdzīvnieks ir liela atbildība!

Šīs šķirnes sunim ir ļoti nepieciešama cilvēka sabiedrība. Snifs kļūst ļoti bēdīgs, ja viņu atstāj mājās vienu, grib visur nākt līdzi.

- Vai Snifam bijušas kādas veselības problēmas? 

Snifs diemžēl – arī manas nezināšanas dēļ – netika pirkts no audzētavas, bet pēc sludinājuma, ko otrreiz nekad nedarītu, jo tā ir liels risks iegādāties sunīti ar sliktu ģenētisko mantojumu. Snifam ir bijušas divas operācijas kājiņām. Pirmā bija nepieciešama, jo nebija pareizi attīstījusies gūžas locītava (gūžas displāzija), un otrā, jo bija ļoti izplatīta mazo suņu slimība – patellas luksācija, kad celītis lec ārā no locītavas.

Tā gan nav veselības problēma, bet Snifs izmēra ziņā neatbilst šķirnes standartiem – viņš ir nedaudz par lielu. Tāpēc ikvienam ieteiktu iegādāties suni no labas audzētavas.

- Kas ir tas, par ko savu četrkājaino draugu visvairāk mīli?

Mīlu viņu par to, ka viņš māk mani iepriecināt un vienmēr priecājas, mani redzot.