Suns bieži lec dīvānā un nosmērē to ar ķepām. Suns negrib izpildīt komandu "Sēdēt!" Suns diedelē ēdienu no galda. Suns satiekoties lec virsū, teju apgāžot no kājām. Tamlīdzīga sūkstīšanās no saimniekiem dzirdama bieži. Lielākoties gan paši vien ir vainīgi, ka neizdodas nevēlamo suņa ieradumu izskaust. Galvenais klupšanas akmens – konsekvences trūkums audzināšanā, jo gribas mīluli pažēlot un, piemēram, savu reizi ielaist dīvānā. Tomēr suns par šādiem izņēmuma gadījumiem galu galā nemaz tik priecīgs nav, skaidrots grāmatā "Suņi. Enciklopēdija".

Suņa audzināšanā neatkarīgi no šķirnes ļoti būtiska ir konsekventa izturēšanās. Tas nozīmē, ka, piemēram, uzslavu "Labs suns!" viņš saņem vienīgi tad, ja ir izpildījis pavēli. Tomēr ikdienas dzīvē saglabāt konsekvenci daudziem cilvēkiem šķiet sarežģīti.

Ja gribas kaut ko sunim tiešām iemācīt, nekas cits neatliks, kā pacensties. Ja vēlaties, lai jūsu suns, teiksim, apguļas, neizrādiet, ka esat ar viņu apmierināts, līdz viņš patiešām ir apgūlies.

Cilvēkiem bieži vien šķiet pilnīgi pieņemami, ka suns pēc ilgstošas pierunāšanas beidzot visžēlīgi apsēžas. Tā nav konsekventa attieksme.

Dodoties prom, cilvēki sunim bieži saka: "Paliec savā vietā!" Tomēr, ja nav iespējams, pārliecināties, ka suns patiešām tā arī dara, labāk šādu komandu nedot.

Ja negribat, lai suns kāpj uz dīvāna, neļaujiet viņam to darīt nekad, arī tad ne, ja viņš nav vesels. Slimības gadījumā varat noklāt viņam uz grīdas kaut vai vecu bērna gultiņas matraci.

Tas pats attiecas uz suņa entuziasma pilno lēkāšanu, apsveicinoties ar cilvēkiem. Ja jums tāda apsveicināšanās šķiet nepieņemama, neļaujiet sunim tā darīt nekad, arī tādās reizēs nē, kad jums mugurā ir vecas drēbes un un līdz ar to citkārt apkarotā aplēkāšana varētu likties tikai uzjautrinoša. Suns nespēj saprast, kāpēc vienā gadījumā viņa izturēšanās jums šķiet pieņemama, bet citā – nē. Tas suni mulsina un padara nelaimīgu.

Ja jums nepatīk, ka laikā, kad ieturat maltīti, suns sēž līdzās, žēlīgi skatās acīs un īd, cenzdamies izlūgties kādu kumosiņu, nedodiet to viņam nekad. Teikums "Es tev iedošu tikai vienu gabaliņu un viss!" vai "Šis ir pēdējais kumosiņš!" ķepainim nav saprotams. Viņa loģika ir vienkārša - ja dod, tad jāprasa vēl! Labs risinājums ir ieturēt maltīti vienlaikus ar mīluli, tikai katram pie sava "galda", proti, iebērt sunim barību bļodiņā.

Kucēna augšanas laikā vienmēr saglabāt konsekvenci, protams, nav viegli, it īpaši lielā ģimenē, kurā katram ir savas idejas, kā suni labāk audzināt. Nezinādams, kā pareizi izturēties, suns pilnīgi apjūk.

Dažu šķirņu pārstāvji šādu situāciju uztver tik saasināti, ka viņiem parādās uzvedības traucējumi – viņi vai nu sāk izturēties pārāk valdonīgi, vai kļūst pārlieku padevīgi.

Tāpēc nepieļaujiet tādu situāciju, ka jūsu ģimenē katrs no suņa prasa kaut ko citu. Pirms jūsu mājās ienāk suns, ikvienam ģimenes loceklim ir jāzina, suņa audzināšanas likumi un jāsaprot, cik svarīgi ir šos likumus stingri ievērot.

Raksta tapšanā izmantota Esteres Ferhūfas-Ferhallenas veidotā grāmata "Suņi. Enciklopēdija" ("Zvaigzne ABC").

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!