Īsumā par Rodēzijas ridžbekiem
- Rodēzijas ridžbeks pieder pie tikai trim zināmajām šķirnēm pasaulē, kuras pārstāvjiem pa muguras viduslīniju stiepjas savdabīga josla ar pretējā virzienā augošu apmatojumu. Šai strēlei, kura sākas tūlīt aiz lāpstiņām un stiepjas pāri suņa mugurai līdz gurniem, augšā ir divi "kroņi" jeb spirālveida līkumi. Savdabīgā josla ir šīs šķirnes suņu īpašā pazīme.
- Ridžbeki ir lieli, atlētiski un spēcīgi suņi. Kuces augums skaustā sasniedz 61 – 66 cm, bet suņa 63 – 69 cm.
- Šīs šķirnes suņu apmatojums ir gaišā vai sarkanīgā kviešu krāsā.
- Rodēzijas ridžbeku dzimtene ir Dienvidāfrika.
- Āfrikā ridžbekus izsenis izmanto lielo zvēru, arī lauvu medībām.
- Papildus lieliskajām medību iemaņām šie suņi izceļas ar ārkārtīgu uzticību savam saimniekam, kā arī sargāšanas tieksmi, tāpēc tie ir labi sargsuņi un cilvēku kompanjoni.
Izcelsme
Rodēzijas ridžbeku izcelšanos saista ar Dienvidāfrikas vietējiem hotentotu suņiem, kuri gadsimtu gaitā bija piemērojušies vides apstākļiem. Šie pusmežonīgie suņi ar savdabīgo apmatojuma joslu bija spējīgi ne tikai izturēt savas dzimtās Dienvidāfrikas lielo karstumu, bet arī veiksmīgi attīstīties. Hotentotu suņiem piemita ārkārtīga izturība, sīkstums un pastāvība.
1652. gadā Dienvidāfrikā ieradās pirmie kolonisti no Eiropas, kuri bija paņēmuši līdzi savus suņus, to skaitā mastifus, vācu dogus, angļu kurtus un bladhaundus, kuri krustojās ar vietējiem ridžbekiem. Kolonisti gribēja izaudzēt tādus medību suņus, kuri spētu izturēt grūti paciešamo klimatu, un Eiropas suņu sapārošana ar vietējiem suņiem bija problēmas atrisinājums. Pamazām radās suņi, kuros apvienojās vietējās šķirnes suņu izturība un neatlaidība ar Eiropas suņu medību prasmi un sargāšanas instinktu. Daļai Eiropas dzinējsuņu bija teicama redze, citiem - lieliska oža, bet mūsdienu Rodēzijas ridžbekam piemīt abas.
1652. gadā Dienvidāfrikā ieradās pirmie kolonisti no Eiropas, kuri bija paņēmuši līdzi savus suņus, to skaitā mastifus, vācu dogus, angļu kurtus un bladhaundus, kuri krustojās ar vietējiem ridžbekiem. Kolonisti gribēja izaudzēt tādus medību suņus, kuri spētu izturēt grūti paciešamo klimatu, un Eiropas suņu sapārošana ar vietējiem suņiem bija problēmas atrisinājums. Pamazām radās suņi, kuros apvienojās vietējās šķirnes suņu izturība un neatlaidība ar Eiropas suņu medību prasmi un sargāšanas instinktu. Daļai Eiropas dzinējsuņu bija teicama redze, citiem - lieliska oža, bet mūsdienu Rodēzijas ridžbekam piemīt abas.
Saimnieces pieredze
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit