Agneses Rakovskas runčuks Bakijs saimnieces rokās kļūst par 'želeju'  (2)

"Bakijs ir anormāli pūkains pelēcītis ar baltu krādziņu. Viņš ir ārkārtīgi mīļš," savu četrkājaino draugu raksturo Agnese. Runcīti, kuram tagad ir aptuveni divi gadi, savulaik no patversmes paņēmusi dziedātājas māsa ar draugu, taču, kad abu attiecības paputējušas, atvedusi uz Rakovsku ģimenes mājām, kur mitinās arī Agnese. Kopš tā laika kaķis kļuvis par dziedātājas luteklīti.

Pats izvēlējās Agnesi par saimnieci

"Māsa bija viņam devusi vārdu Bakardi, taču man šķita ārkārtīgi muļķīgi saukt kaķi tāpat kā alkoholisku dzērienu, tāpēc man viņš ir Bakijs, Bakuķītis vai vienkārši Mīlulītis. Bieži viņam saku: "Bakuķi, es tevi mīlu!" Viņš, protams, nerunā latviešu valodā un nevar atbildēt, taču skatās uz mani, murrā un es redzu, ka viņš man saka ar to pašu. Mums ar Bakiju ir īpaša saikne. Viņš pilnīgi visiem ļoti labprāt ļauj sevi ņemt rokās un mīļot, taču, kad viņu paņemu es, acumirklī tā kā aizmieg, nonāk tādā kā meditatīvā stāvoklī un kļūst ļengans kā želeja, it kā sacīdams – dari ar mani, ko gribi, es tev pilnībā uzticos. Visi smejas, ka ir acīmredzams, ka viņš par saimnieci ir izraudzījies mani," stāsta Agnese.

Dziedātāja novērojusi, ka lielākā daļa kaķu ļaujas mīļoties tikai tad, kad pašiem tīk. Ja viņu miers tiek iztraucēts nelaikā, mēdz iekost vai citādi izrādīt, ka to nevēlas. Bakijs esot īpašs ar to, ka tā nekad nedara, vienmēr ir gatavībā mīļoties. "Tikko paņem Bakiju rokās, viņš ir tavs. Mēs ģimenē smejamies, ka viņš ir nācis šajā pasaulē tikai ar vienu misiju – "šērot" mīlestību. Ja ir bijusi slikta diena, atnāku mājās, paņemu viņu rokās un, saņemot tik milzīgu devu mīlestības, visas grūtības aizmirstas," saka Agnese.

Reiz laukos Bakijs uz vairākām dienām pazudis. "Mēs visi šausmīgi pārdzīvojām un raudājām. Domājām, varbūt viņu apēdusi lapsa. Man pilnīgi fiziski sāpēja sirds, cik ļoti kaķīša pietrūka. Par laimi Bakuķis piepeši uzradās, it kā nekas nebūtu noticis. Visi bijām ārkārtīgi laimīgi," atceras dziedātāja.

Nav cimperlīgs un kauslīgs

Bez mīļošanās, kas ir pāri visam, Bakija iecienītākās nodarbes ir nadziņu asināšana (viņam ir speciāls dēlītis šim nolūkam), gulēšana un skraidīšana pa āru. "Bakijs nav tipisks runcis – kauslis. Tikko atnāk kaimiņu rudais bosiks, laižas lapās. Šķiet, viņš pat nav spējīgs uz ko tādu, kā kaušanās. Mūsu lielais suns Lora šādos gadījumos nāk viņu aizstāvēt, aiztrencot kaimiņu runci."

Un, kā ar kopšanu? "Lai gan Bakijs ir anormāli pūkains, viņa kažociņš nesaveļas, tādēļ īpaša kopšana nav vajadzīga. Viņš pats tiek ar visu galā. Arī ēšanas ziņā nav izvēlīgs. Ēd visu, ko dod – zivtiņas, kaķu barību, šad tad gaļiņu... Savukārt manai vecai mātei, kura dzīvo blakusmājā, kaķene ēšanas ziņā ir ļoti cimperlīga, bieži izbrāķē to, kas ielikts bļodiņā. Bakijs bieži ciemojas pie viņas, jo arī tur savas piemīlīgās dabas dēļ ir ļoti gaidīts, un tad vienmēr izēd tukšu vecmātes kaķa bļodiņu," smejas Agnese.

Jautāta, vai ar Bakiju gadījušies kādi kuriozi, Agnese smejot saka: "Viņš pats ir viens liels kuriozs. Ļoti amizants kaķis! Reiz, ložņājot pa automašīnu, iesprūda caurumā starp beņķi un galvas balstu. Nabags izskatījās tik ļoti nelaimīgs, ka netiek ne uz priekšu, ne atpakaļ. Protams, uzreiz izvilkām ārā."

Pie Rakovskiem dzīvnieki atnāk paši

Rakovsku ģimenes mājās pašlaik mīt četri kaķi un viens liels suns. Agnese stāsta, ka viņiem nekad nav šķitis svarīgi iegādāties dižciltīgus šķirnes suņus un kaķus. Visi dzīvnieki pie viņiem pa dažādiem ceļiem atnākuši paši. Piemēram, pagājušajā nedēļā dziedātājas tēvs pastaigājies pa tuvējo mežu un atradis kaķīti, kurš ļoti izskatās pēc persieša.

"Tētis kaķenīti atnesa mājās, jo viņa bija ārkārtīgi kaulaina un tieviņa. Šķiet, ļoti ilgi klimtusi apkārt. Domājam, ka mūsu jaunais kaķis pēc šķirnes ir persietis, jo viņam ir šai šķirnei raksturīgais "saplacinātais" purniņš. Pēc izskata stipri vien atgādina pasaulslaveno Grumpy cat jeb Nīgro kaķi, tāpēc nosaucām viņu par Pūcīti. Šis kaķis ir pilnīgs pretstats Bakijam – diezgan cimperlīgs savrupnieks, kuram īpaši nepatīk, ka viņu ņem rokās. Ja Pūcīte grib, lai viņu paglauda, pati atnāk un pieglaužas. Kā saka, kaķis ar raksturu."

Īpašs stāsts ir par Agneses vecās mātes kaķeni Simbu. "Kaķis savulaik piederēja ļoti turīgai ģimenei. Taču tad saimnieki izdomāja, ka viņu bērnam no dzīvnieciņa spalvas ir alerģija, un aizveda uz klīniku, lai špricē nost. Kaķene bija tik skaista – balta princesīte, ka klīnikas darbinieki to vienkārši nespēja izdarīt. Sāka apzvanīt cilvēkus, lai atrastu kaķītim jaunu saimnieku. Mana vecā māte apžēlojās un paņēma kaķeni pie sevis. Šis kaķītis ir īpašs arī ar to, ka viņam nav nadziņu. Tie kopā ar pirkstiņu pēdējo kauliņu ir izņemti ķirurģiskā ceļā. Pirmo reizi sastapos ar to, ka saimnieki gatavi dzīvnieciņam nodarīt ko tādu tikai, lai pasargātu mēbeles no apskādēšanas. Kaķītim tā acīmredzot ir bijusi trauma, jo viņam nepatīk, ka ķepiņas aiztiek," nopūšas Agnese.

Dziedātāja stāsta, ka Rakovsku mājās cilvēki, kaķi un suns dzīvo kā viena liela, draudzīga ģimene. Pat lielajai suņu meitenei ar kaķiem ir ļoti labas attiecības.