Vai sunim var būt alerģija no cilvēkiem?

Noskaidrots, ka suņiem pilnīgi noteikti var būt alerģija no cilvēka blaugznām, taču, visticamāk, ne tikai no tām, apgalvo raksta autore veterinārmedicīnas tehniķe Dženna Stregovski (Jenna Stregowski). Visbiežāk tā sunim izpaužas kā ādas problēmas.

Saimniekiem ne vienmēr izdodas noskaidrot, no kā īsti viņu mīlulim ir alerģija. Veterinārārsti bieži vien tikai medikamentozi novērš alerģijas simptomus, nenoskaidrojuši to cēloni.

Ir pamats uzskatīt, ka ir diezgan daudz suņu, kuri cieš no alerģijas pret cilvēka blaugznām, taču tā vienkārši netiek diagnosticēta, raksta Dženna Stregovski.

Jāpiebilst, ka suņiem ar ādas problēmām visbiežāk ir alerģija uz vairākām vielām – arī tādēļ alerģija pret cilvēkiem var tikt nepamanīta.

Cilvēkiem alerģija no dzīvniekiem visbiežāk izpaužas kā šķaudīšana, šņaukāšanās un acu asarošana. Var arī uzmesties nātrene, piemēram, ja suns nolaiza roku. Ja sunim

ir alerģija no cilvēka blaugznām (vai kaut kā cita cilvēka ķermenim piederīga), visbiežāk tā izpaužas kā pakāpeniski progresējoša ādas slimība. Parasti viss sākas ar vieglu ādas iekaisumu un niezi. Laika gaitā iekaisums un nieze kļūst aizvien trakāki un dzīvnieka kasīšanās tikai pastiprina kairinājumu. Bieži vien iekaisumam pievienojas bakteriāla infekcija. Veidojas tāds kā apburtais aplis, kā ietekmē ādas stāvoklis kļūst aizvien sliktāks.

Ja jūsu suns bieži kasās vai viņam ir acīmredzama ādas problēma, pirmais solis ir doties pie veterinārārsta. Ja dakteris diagnosticē alerģiju, tās izraisītāju iespējams noskaidrot, veicot divu veidu testus. Būs ārsti, kuri ieteiks asinsanalīzes, un būs tādi, kuri ieteiks ādas testus**.

Tomēr vairākums veterinārārstu uzskata, ka precīzākais veids alerģiju noteikšanai ir intradermālie testi, kad ādā ievada nelielu "aizdomās turamā" alergēna daudzumu un novēro reakciju, apgalvo veterinārmedicīnas tehniķe. Uz ādas alerģiska reakcija ir daudz labāk pamanāma, nekā asins serumā.

"Suņiem, kuriem ir alerģija no cilvēkiem, ir cerība atbrīvoties no nepatīkamajiem simptomiem, un tas nenozīmē, ka četrkājainim turpmāko mūžu jādzīvo izolācijā no cilvēkiem. Kad galīgā diagnoze ir noteikta, iespējams izstrādāt alergēnu saturošu serumu. Nelielas tā devas noteiktu laika periodu, kuru nosaka veterinārārsts, injicē dzīvniekam, pakāpeniski pieradinot viņa imūnsistēmu nereaģēt uz to tik saasināti," par alerģijas pret cilvēka blaugznām ārstēšanu Amerikā stāsta Dženna Stregovski.

Tomēr var būt nepieciešami arī citi medikamenti, un terapija nereti turpinās visa dzīvnieka mūžā garumā. Lai nu kā, suns var dzīvot komfortablu, laimīgu dzīvi, neskatoties uz šo alerģiju.

Jāsāk ar to, ka, apzvanot vairākus veterinārārstus, lielākoties saņēmu atbildi, ka par suņu alerģiju no cilvēkiem, precīzāk viņu blaugznām, speciālists dzird pirmo reizi visā savā darba mūža laikā. Daži to sauca par izdomājumu, citi atzina, ka neviens nevar zināt visu, taču visi kā viens teica – ja tāda alerģija tiešām suņiem mēdz būt, tā noteikti ir ļoti reti izplatīta, jo lielākajā alergēnu panelī, kuru laboratorijās izmanto alerģiju diagnosticēšanai, cilvēka blaugznas nav iekļautas.

Skaidrību ieviesa Kristīne Drevinska, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārās klīnikas veterinārārste, kura ir viena no retajām dakterēm Latvijā, kura specializējas dermatoloģijā.

"Šeit ir runa par inhalācijas jeb vides alerģiju (atopiju). Katram sunim alerģija var būt no kaut kā cita, tāpēc ir iespējams, ka dzīvniekam izveidojas alerģija arī pret cilvēku (cilvēka epitēliju – blaugznām). Latvijā daudz par to runāts netiek, jo tai nevajadzētu būt starp biežāk izplatītajām alerģijām.

Parasti alerģija tiek diagnosticēta, sākotnēji izslēdzot citus niezes cēloņus. Kad diagnoze ir uzstādīta, lemjam par tālāko rīcības plānu. Varam ārstēt simptomātiski, varam noteikt alergēnus un turpmāk vai nu izvairīties no tiem (ja tas ir iespējams) vai veikt hiposensitivizāciju.*

Alergēnus nosakām asins serumā. Vēl ir iespējams veikt arī intradermālo alergēnu testu** (mūsu klīnikā gan to pagaidām vēl neveic). Laboratorijas, ar ko mēs sadarbojamies, piedāvā biežāk sastopamo alergēnu paneli (nedaudz mazāk kā 100 alergēnus). Cilvēka epitēlijs, proti, blaugnas, šajā panelī nav iekļautas. Un tā kā alerģijas ir individuālas, nevaram izslēgt, ka konkrētajam dzīvniekam var būt alerģija pret alergēniem, kuri nav iekļauti panelī.

Alerģiju ārstēšana ir kompleksa. Vispirms cenšamies izslēgt visus iespējamos faktorus, kas var izraisīt vai pastiprināt niezi (barība, parazīti, infekcijas). Bieži vien jau pēc šiem pasākumiem klīniskais stāvoklis uzlabojas. Ja nepieciešams, lietojam medikamentus, kas mazina alerģijas simptomus – niezi, iekaisumu. Dažkārt veicam arī hiposensitivizāciju."

* Hiposensitivizācija - metode, kā padarīt dzīvnieka imūnsistēmu izturīgāku pret konkrētā alergēna iedarbību. Svarīgi saprast, ka alerģijas nevar "izārstēt" šī vārda tiešajā nozīmē. Ārstēšanas rezultātā alerģiskā dzīvnieka imūnsistēma tiek no jauna "apmācīta" reaģēt uz attiecīgo alergēnu, tādējādi slimības simptomi kļūst mazāk izteikti vai pat izzūd pavisam. Pats process ir vienkāršs un ietver nelielu alergēna devu ievadīšanu. Vakcīnas deva un koncentrācija ar laiku tiek paaugstināta. Ar laiku alerģiskā dzīvnieka imūnsistēma kļūst pietiekami trenēta, lai tiktu galā ar alergēnu iedarbību.

** Intradermālais alergēnu tests - diagnostikas metode, kad veterinārārsts dzīvnieka ādā ievada nelielu alergēna daudzumu un novēro reakciju tuvāko 24 stundu laikā. Lai šo testu veiktu, dzīvniekam nelielā laukumā jānoskuj apmatojums.