Ar kādām izmaksām jārēķinās, būvējot dārza mājiņu?  (1)

Lielākas un attiecīgi dārgākas ir vasaras mājiņas. Tie ir koka karkasa vai guļbūves namiņi ar vairākām istabām, tos var siltināt un piemērot pastāvīgai dzīvošanai. Tomēr mazāko vasaras mājiņu pamatu platība nepārsniedz 25 m², tās iekļaujas mazēku grupā, tāpēc dokumentu kārtošana, nododot ekspluatācijā, ir vienkāršāka.

Atsevišķa grupa ir bērnu rotaļu namiņi, jo arī tajos var paslēpties no lietus un nolikt galdiņu, krēslu un nelielu gultiņu.

Mūsdienās dārza mājiņa daļēji pilda klēts funkcijas. Koka namiņš vasarā ļauj paplašināt dzīvojamo platību, tajā var nolikt rudens ražu, glabāt dažādus lielāka izmēra sporta piederumus.

Dārza mājiņas piedāvā samērā daudzi ražotāji. Tās gatavo no 28–50 mm bieziem priedes vai egles dēļiem, un, jo tie biezāki, jo mājiņa dārgāka.

Ja ir celtnieka iemaņas, prasmīgas rokas un kokmateriāli, nelielu namiņu pats var uzbūvēt lētāk. Pārējie, taupot laiku, izvēlas pirkt gatavu izstrādājumu. Pie ražotāja vai tirgotāja var aplūkot jau gatavus modeļus. Daļa piedāvā individuālu pieeju, un standarta projektu klients var mainīt pēc savām vēlmēm.

Mājiņas projektētas ļoti racionāli, lai nelielo platību varētu pilnībā izmantot. Dārza mājiņa – darbarīku noliktava – maksā, sākot no 600 eiro, bet īslaicīgai dzīvošanai paredzētu namiņu var sameklēt, sākot no aptuveni 1000 eiro.

Vai mājiņas uzstādīšana jāsaskaņo ar pašvaldības būvvaldi, un kādi varētu būt ierobežojumi? "Timbero" mājiņu ražotāja mārketinga speciāliste Diāna Berģe informē, ka klientam pašam jānoskaidro, kādi dokumenti nepieciešami, lai izvēlēto namiņu varētu novietot iecerētajā vietā. Ražotājs pirms pasūtījuma veikšanas un avansa iemaksāšanas klientam iedos visu saskaņošanai nepieciešamo tehnisko informāciju.

Vispārīgajos būvnoteikumos teikts, ka mazēka ir vienstāva ēka, kuras apbūves laukums (pamatu platība) nepārsniedz 25 m². Salaspils novada būvvaldes vadītājs Valērijs Sičovs skaidro, ka mazēka ir pirmās grupas ēka, un tām dokumentu kārtošana ir vienkāršāka. Ēku būvnoteikumos teikts, ka, ierosinot pirmās grupas ēku būvniecību, būvvaldē jāiesniedz aizpildīta paskaidrojuma raksta pirmā daļa un situācijas plāns mērogā M 1 : 250; M 1 : 500 vai M 1 : 1000 uz zemes robežu plāna, kurā norāda ēkas novietojumu zemesgabalā un ārējos izmērus. Novietojumu zemes robežu plāna kopijā var iezīmēt pats īpašnieks, un arhitekts nav vajadzīgs. Ja iegādāsieties rūpnieciski izgatavotu vai konteinertipa ēku, jāiesniedz būvizstrādājuma tehniskā dokumentācija un grafiskais dokuments ar ēkas fasādi. Ja ēku būvē pats, nepieciešams tās vizuālais risinājums.

Mājiņu nav atļauts novietot tuvāk par 4 m no zemesgabala robežas. Jāievēro arī attālums no ielas vai ceļa jeb būvlaide, par kuru tuvāk būvēt nedrīkst. Mājiņu nevar novietot uz komunikācijām un to aizsargjoslā, kā arī zem elektrolīnijām un 2,5 m attālumā uz katru pusi no tām, bet augstsprieguma elektrolīnijām šī aizsargjosla ir vēl platāka. Dažas pašvaldības var prasīt saskaņot arī fasādes krāsu. Ja mājiņa ir dzīvojamai ēkai pieskaņotā krāsā vai dabiska koka tonī, iebildumiem nevajadzētu būt.

Ja namiņu montēsiet pats, jebkurā apdrošināšanas firmā vajadzēs apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Tas maksās aptuveni 20–25 eiro. Kaut gan prasība par obligāto apdrošināšanu šajā situācijā ir formāla, likumā tā tagad ir noteikta. Ja mājiņu montēs strādnieki, atbildību uzņemas firma.

Kad mājiņa būs gatava, būvvaldē jāiesniedz paskaidrojuma raksta otrā daļa un izpildmērījuma plāns (ar ēkas novietni, izbūvētiem ārējiem inženiertīkliem, ja tādi ir, un citām vienlaikus izbūvētām būvēm). Paskaidrojuma rakstā jānorāda arī būvdarbu garantijas termiņš, kurā darbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš defektus, ja tādi atklāsies. Minimālais garantijas termiņš ir divi gadi. Ēku uzskata par pieņemtu ekspluatācijā, ja paskaidrojuma rakstā ir būvvaldes atzīme.

Mājiņu var likt uz betonētiem lentveida vai stabveida pamatiem, skrūvpāļu pamatiem (abos gadījumos koka grīda labi ventilēsies) vai uz cieta seguma, piemēram, dekoratīvā bruģa, betona plāksnēm vai betonēta laukuma. Par to labāk konsultēties ar ražotāju.

Ja jūtat, ka bez dārza mājiņas nekādi nevarat iztikt, vispirms ar zemes robežu plānu ieteicams doties uz vietējo būvvaldi un noskaidrot, vai jūsu iecerētajā vietā to drīkst novietot. Tad internetā atrodiet sev tīkamo namiņu un sazinieties ar attiecīgo uzņēmumu, lai sīki iztaujātu par dažādiem jautājumiem.

Piegādes un montāžas cenas, kā arī termiņi stipri atšķiras. Vienā uzņēmumā gatavie namiņi jau gaida noliktavā, preci atvedīs un uzstādīs pāris dienu vai nedēļas laikā, un klients maksās, kad mājiņa būs uzstādīta. Tikmēr citā pasūtījuma izpilde aizņems divus mēnešus, un sākumā būs jāiemaksā avanss. Atšķiras arī garantijas laiks, kurā uzņēmums apņemas novērst slēptos defektus, – vieni iztiek ar minimālo divu gadu termiņu, bet citi piedāvā piecu gadu garantiju.

Jumtam parasti izmanto bitumena šindeļu segumu, kas ir lētāks. Daži uzņēmumi piedāvā mājiņas bez jumta, citi klientam ļauj šo materiālu izvēlēties. Skaisti izskatīsies, ja mazajam namiņam būs tāds pats jumts kā dzīvojamai mājai un citām ēkām.

Mājiņā var ievilkt elektrību, nodrošināt arī ūdens piegādi. Lielākā platībā atradīsies vieta elektriskajai vai gāzes plītiņai. Ja vēlas, var siltināt ārsienas, grīdas un jumta konstrukciju.

Jāatceras, ka terasi ieskaita mājiņas platībā, bet jumta pārkares neieskaita. Ja gribat lielāku mājiņu, taču vēlaties iekļauties mazēkas 25 m², var veidot lielāku jumta pārkari, lai būtu vieta, kur paslēpties lietus laikā un nolikt vasaras mēbeles.

Aplūkojot Latvijā ražotās mājiņas, diemžēl jāsecina, ka tās izskatās samērā vienveidīgas. Ļoti skaistas ražo Igaunijas uzņēmums "Sandla Puit" Sāremā salā un eksportē tās uz Rietumeiropu, galvenokārt Vāciju un Spāniju. Iespējams, pasūtīt no Igaunijas būs pārāk dārgi, taču uzņēmuma mājaslapā www.sandlapuit.ee iedvesmai var aplūkot daudzveidīgus projektus. Savukārt lietuviešu firma "Laukbaldis" (www.laukbaldis.lt) piedāvā mājiņas raganu stilā, kuru konstrukcijā izmantoti dabiski izliekti koku stumbri un zari.