Takšu audzētājas pieredze: smagas dzemdības, grūtā šķiršanās no kucēniem un citas raizes
Foto: Privātais arhīvs
Sabiedrībā diezgan izplatīts ir uzskats, ka šķirnes suņu audzēšana ir ārkārtīgi vienkārša un ienesīga nodarbošanās, sak, nekas nav jādara, tikai jāsalaiž kopā suņu puika ar meiteni un var saņemt vismaz pāris simtus eiro par katru kucēnu. Viss, protams, nav tik vienkārši. Piemēram, ja suņu mammai nav piena, audzētājam pašam ar pudelīti jābaro mazie kucēntiņi ik pēc divām stundām gan dienu, gan nakti. Un, ja vēl tos atņirgtiem zobiem sargā sakreņķējusies mamma... Takšu audzētāja Linda Banga portālam "MansDraugs.lv" atklāti pastāstīja par sava sirdsdarba aizkulisēm, gaisinot daudzus mītus par suņu audzēšanu.

Ceļš līdz pirmajam īstajam taksim

Interese par takšiem man ir bijusi vienmēr – cik nu spēju sevi atcerēties. Allaž esmu teikusi, ka man vajadzīgs vai nu taksis, vai kaut kas liels un iespaidīgs. Jau bērnībā ilgi un dikti dīcu mammai takša kucēnu. Man bija 15 gadu, kad to beidzot ieguvu. Kā jau vairumam šajā vecumā saprašana par šķirnes suņiem man bija maza, lai neteiktu, ka nekāda, tāpēc tika iegādāts taksis bez ciltsrakstiem – kucīte vārdā Nellija.

taksissuns

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit