Lācēni ir tik mīlīgi – kamēr tie mazi. Bet pieaugušam lācim ar rotaļlācīti ir tikpat daudz kopīga kā piraijai ar zelta zivtiņu. Citiem vārdiem sakot, lācis var apdraudēt cilvēka dzīvību – un ne tikai cilvēka. Pat lāču mazuļi nevar būt pilnīgi droši, kad tiem tuvojas pašu tēvs. Tāpēc mazie lācēni trakoti ātri iemācās trakoti veikli rāpties kokos. Tikai pašos augstākajos zaros tie var justies pasargāti gan no tēva, gan citiem lāču tēviņiem, jo pieaudzis lācis ir pārāk masīvs un lempīgs, lai spētu kāpelēt pa kokiem.
Vardarbība ģimenē tātad ir nopietna problēma lāču sabiedrībā. Neviens cits savvaļas dzīvnieks nav tik agresīvs un bīstams kā lāču tēviņš. Turklāt tas ir neprognozējams, jo lāčiem nav mīmikas, kas liecinātu par garastāvokļa maiņu. Nikns suns pieglauž ausis, atiež zobus un dusmīgi rūc, turpretī lācim pats uzacs nenoraustās. Tas neņurd un nešņāc, bet metas virsū nekavējoties un bez brīdinājuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!