<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/calliope/">liz west</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>
Magnolijas tik tiešām spēj savaldzināt ar rožaini baltiem vai rozā un reibinoši aromātiskiem ziediem, kas izkārtojušies koka pelēkajos zaros. Ne velti magnolijas koks tiek dēvēts par koku karalieni, jo tas nespēj atstāt kādu vienaldzīgu.

Varētu domāt, ka šis eksotiskais koks ir reti sastopams Latvijā, tomēr pēdējos gados arvien vairāk tas tiek ieviests piemājas dārzos, un tas vien liecina par to, ka arī mūsu zeme ir itin piemērota dažu magnoliju šķirņu audzēšanai. Interesanti, ka magnolijas koku izcelsme ir ļoti sena, par ko liecina fosilo atlieku izpētes, pēc kā secināts, ka magnolijaugi bijuši jau pirms 150 miljoniem gadu. Savvaļā magnolijas koki aug vietās, kur klimata izmaiņas nav veicinājusi civilizācijas ietekme, galvenokārt subtropu joslā un ap ekvatoru.

Augšanas apstākļi

Lai arī mūsu klimatiskie apstākļi ne tuvu neatbilst iepriekš minētajām klimata zonām, kur šie koki aug savvaļā, tas nav šķērslis piemēroties pāris vasarzaļām sugām mūsu dārzos. Daļa magnoliju sugas veiksmīgi pārziemo, ja vien ir izvēlēta no vējiem aizsargāta vieta. Svarīgi vēl pavisam jauniem koku stādiem dārzā izvēlēties pusēnu, taču tad, kad koks jau paaudzies, tam nepieciešama pēc iespējas saulaināka vieta. Magnolijas iecienījušas trūdvielām bagātu, auglīgu un irdenu augsni, kas ir pietiekami mitra. Magnolijas ziedēšana ir apbrīnojama, jo pirmie ziedi parādās jau tad, kad augs vēl ir pavisam jauns kociņš.

Kā izaudzēt magnoliju?

Aprīlis un maijs ir ne tikai laiks, kad magnoliju koki pilnā sparā atrāda savu ziedu burvību, bet arī laiks, kad var iestādīt stādus. Pirms magnoliju stādīšanas svarīgi sagatavot apstādījuma vietu. Augsnes sagatavošanai var izmantot satrūdējušu kompostu ar smilts piejaukumu, savukārt, stādāmo vietu jāsagatavo vismaz viena metra dziļumā un platumā. Svarīgi, lai augsne ir tāda, kas labi saglabā mitrumu. Stādījuma vietu noteikti ieteicams mulčēt ar mizu mulču, kūdru vai kompostu, kas palīdzēs augu pasargāt no salnām. Lai arī šķiet, ka kokam piedien minerālmēslojums, patiesībā to ieteicams izmantot vien 3-4 gadā pēc iestādīšanas, tāpēc pirmajos gados no tā vajadzētu izvairīties.

Iegādātais magnolijas stāds jāizņem no poda un jā pārbauda, vai sakņu kamols ir pietiekami mitrs. Ieteicams pirms stādīšanas to noturēt spainī ar remdenu ūdeni. Kad stāds sagatavots stādīšanai, tas jānovieto pareizajā dziļumā – sakņu kamola augšējai daļai ir jāatrodas zem plāna augsnes slāņa. Piepildi stāda bedri ar augsni un kārtīgi to piespied ap saknēm. Pēc iestādīšanas stāds noteikti jāaplaista un jāiedur augsnē miets pie kā piesiet jauno kociņu. Atceries, ka stādīšanas laikā augu noteikti nevajag mēslot, jo tas var apdedzināt saknes. Magnolijas augs lēni, bet tas nebūtu nenozīmē, ka augam kaut kas pietrūkst. Pāris gadu laikā koks var izaugt ļoti liels un tam ir nepieciešama lēna attīstība.

Ņem vērā!

  • Jauni koki ir jāsaudzē no stipra vēja, tāpēc nepieciešamības gadījumā tos var apsegt. 
  • Vislabāk augs jutīsies saulainā apgaismojumā vai pusēnā.
  • Magnolijas drīkst apgriezt tikai tad, ja tas nepieciešams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!