Ornitologi prognozē, ka melnajiem stārķiem izdosies izperēt atlikušās divas olas  (1)

Ērglis piektdien, 24. aprīlī, no ligzdas centās nozagt divas olas, bet nometa tās zemē. Tas, ka putns nākamajā dienā neatgriezās pēc pārējām olām, ļaujot cerēt, ka stārķu pārim izdosies tās izperēt, norāda ornitologs Māris Strazds.

Lai gan neesot zināms, kad cāļi izšķilsies – tas varot būt gan 9. maijs, gan arī kādas dienas vēlāk, jo nav zināms, kuras no olām nomestas zemē. Vienlaikus gan neesot garantiju, ka "viss jau ir aiz muguras" – tikpat labi ērglis ligzdā var atgriezties, kad mazie putnēni jau ir izperēti, sacīja Strazds.

Tikmēr ornitologs Jānis Ķuze norāda, ka saskaņā ar līdzšinējo pieredzi olas nav bijušas būtiska jūras ērgļu barības sastāvdaļa, tāpēc šādi gadījumi būtu jāuzskata par izņēmumu. Piektdien novērotais arī liekot secināt, ka jūras ērglis bijis nepieredzējis, jo nezinājis, kā tikt galā ar stārķa olām.

Veids, kādā putns darbojies, liecinājis, ka viņam nav pieredzes un iemaņu šādas barības patērēšanā, un varot secināt, ka tas bija jauns pieaugušais putns – aptuveni piecus gadus vecs.

Ķuze norāda, ka līdzīgs gadījums reģistrēts arī Igaunijā 2011. gadā, kad jūras ērgļu ligzdā olas izdēja kāda meža pīle. Ligzdā ieradās jūras ērglis, kas olas izēda un ar barību tika galā pārliecinošāk nekā pagājušajā piektdienā manītais jaunulis melnā stārķa ligzdā.

Ornitologs Strazds min, ka līdz šim olu zudums ligzdās ir saistīts ar gadījumiem, kad stārķis kādu traucējumu dēļ ir nodzīts no ligzdas un pa to laiku tajā paviesojas krauklis vai vārna, aiznesot olas. Ja ligzdā paviesojas cauna, tā tiek izpostīta, bet līdz šim nav bijis aizdomu, ka ligzdu varētu postīt arī jūras ērglis.

Vienlaikus viņš atzīst, ka pēdējos gados arvien vairāk ir gadījumu, kad mazos stārķēnus izēdis jūras ērglis.

Strazds skaidro, ka lielā mērā pie stārķu olu vai stārķēnu izēšanas ir vainojams Latvijas mežu stāvoklis, jo ļoti trūkst melno stārķu ligzdām piemērotu koku, kā arī lielais izcirtumu skaits, kas mežus pārvērtis par mežmalām. Tas arī liekot vārnām pārvietoties uz izcirtumiem mežu iekšienē, kur normālos apstākļos nebūtu sastopamas. Izcirtumu dēļ arvien vairāk olu izēd arī caunas, kas peļu trūkuma dēļ ir "pārmetušās" uz stārķu olām un mazajiem stārķēniem.

Vecie ligzdu koki melnajiem stārķiem ir kļuvuši par lamatām – lielos kokus no augšas labi pamana ērgļi, kas lido uz turieni kā uz labu atpūtas vietu, kura beigās izrādās arī "brīvs barības galdiņš", skaidro ornitologs. "Citiem vārdiem sakot, vairums šādu gadījumu ir stārķa maksa par cilvēku labklājību, jo nesamērīgā mežu izciršana ir tā, kas (dažu) cilvēku labklājību nodrošina," secina Strazds.

Jau ziņots, ka pagājušajā piektdienā melnā stārķa ligzdā, kas aprīkota ar tiešsaistes kameru, paviesojās kāds jūras ērglis. Viņš mēģināja paņemt knābī olu, ko tomēr savas neprasmes dēļ nometa zemē. Tāds pats liktenis piemeklēja otro no četrām olām. Pēc tam ērglis aizlaidās prom un ligzdā atgriezās stārķu mātīte.

Ornitologi gan vienu no olām atraduši, un tā ir neskarta. Ja būs finansējums, tiks pārbaudīts olas stāvoklis.

Melno stārķu ligzdā notiekošo tiešraidē var vērot vietnē "Dabasdati.lv".