Pavasara princeses atraitnītes - kā izvēlēties, stādīt un kopt

Atraitnītes ir krāsu dopings dārzos, kuros vēl trūkst citu puķu košuma un lapu zaļuma. Kaut vai vienam podiņam, lai acis patīk­sminātu, atradīsies vieta gan uz balkona, gan durvju priekšā, ir pārliecināts puķu audzētājs, SIA "Stādaudzētava Inčukalns" saimnieks Niks Ozols.

Vēsais laiks piebremzējis gan puķu augšanu, gan pircēju stādītkāri, taču līdz ar pirmajām siltajām dienām sācies īsts pavasara trakums. 

"Tagad ir īstais brīdis atraitnīšu stādīšanai. Kad tas izdarīts, aizmirsti un, kad atceries, priecājies!" atraitnīšu audzēšanas noslēpumu atklāj Niks.

Inčukalna atraitnītes visā to dažādībā un skaistumā varēs redzēt Siguldas apstādījumos, bet iegādāties savam dārziņam iespējams gan audzētavā, gan daudzos puķu veikalos visā Latvijā.

"Puķu tirgus ir aktīvs no aprīļa līdz jūlijam. Tad audzētavu var kaut vai aizslēgt. Ar sezonalitāti šajā biznesā jārēķinās," stāsta saimnieks. Sortimenta dažādošanai savulaik piedāvāti arī skujeņi un citi dekoratīvie augi, taču – nekā. Tie, kuri brauc pēc puķu stādiem, izvēlas tikai tās. Par skujeņu laikiem atgādina vien pagalmā bagātīgi mūžzaļo augu stādījumi no 1995. gada, kad Niks sācis darboties.

Kādreiz Inčukalna audzētava piedāvāja dekoratīvo augu un tomātu stādus, aizrāvās ar viršu audzēšanu, taču bizness veica savas korekcijas, un tagad jau sešus gadus favorītes ir vasaras puķes. Lielās, plašās, ar modernām laistīšanas un ventilācijas sistēmām aprīkotās siltumnīcas tapušas ar Eiropas naudas atbalstu.

Viss noticis likumsakarīgi, jo Bulduru dārzkopības tehnikumā Niks ieguvis rūpnieciskā puķkopja, bet Latvijas Lauksaimniecības universitātē – agronoma dārznieka diplomu.

Aprēķinot visus par un pret, Niks par izdevīgāko atzīst sēje­ņu, jaunstādu un apsakņoto spraudeņu iegādi no Latvijā uzticamās firmas "Onava" un zemnieku saimniecības "Bites". Jau pagājis laiks, kad dārznieki praktizēja visu ciklu no sēkliņas līdz stādam. Tagad dārzniecībā dzīvība sākas tikai februārī, kad atvesti pirmie atraitnīšu jaunstādiņi. Tad sākas piķēšana, kopšana līdz aprīlim, maijam, kad ziedošās skaistules dodas tautās. Pēc tam atraitnīšu vietu ieņem vasaras puķes, kurām uz plauktiem jau tagad kļuvis par šauru. Tas, ko audzēs nākamajā sezonā, jāizlemj un jāpasūta līdz 1. novembrim. Tāpēc nākas atteikt dažam vairumpircējam, kurš attapies tikai pavasarī.

Atsevišķas audzētavas un dārzu saimnieki mēdz pārziemināt petūniju, fuksiju, pelargoniju un citu puķu mātesaugus un pavairot tos pavasarī ar spraudeņiem. "Darīt jau var, jo visas puķes, kuras mēs audzējam kā viengadīgās vasaras puķes, savā dzimtenē bez pārstājas aug visu laiku. Mazdārziņam tas varbūt der, taču lielaudzēšanā – nē," atzīst Niks. Vēl viņš pārliecinājies, ka vislabākā un lētākā slimību un kaitēkļu apkarošanas metode ir profilakse. Visu vasaru dārzā augušam augam noteikti būs kaitēkļi, slimības. Pirms ziemas ienesot augu siltās telpās, kur trūks gaismas, puķe izstīdzēs, visas kaites saasināsies, kļūs par nejaucību perēkli. Tas, ko izdodas ietaupīt uz jaunstādu iegādes rēķina, var tikt izlietots cīņai par augu veselību. Tāpēc Inčukalnā pirms aukstā gadalaika visas siltumnīcas tiek iztīrītas un atstātas izsalt.

Audzētavā izmanto Kaigu purva kūdras substrātu Laflora, kas sagatavots tieši podu puķēm. Tajā ir vajadzīgās barības vielas, augsnei ir laba, irdena struktūra, kurā saglabājas mitrums.

Laistot stādi tiek arī mēsloti. Niks uzsver, ka labāk dot mazākas devas, bet biežāk. Ēdelīgākās ir cinnijas, gazānijas, dālijas. Mazāk papildbarības prasa begonijas, ledenītes, skaistnātrītes, celozijas, balzamīnes.

Kad atraitnītes stāds izaudzis, tam ar esošajām barības vielām vajadzētu pietikt divus ziedēšanas maksimuma mēnešus. Ja vēlas, protams, var dot papildmēslojumu, it sevišķi kalcija nitrātu, lai puķēm stingrāks augums. Atraitnītēm galvenais izvēlēties labu augsni stādīšanai. Ja iegādājas puķu audzēšanai podos paredzēto substrātu, ar to pietiks. Stādot dobē, augsni pavasarī vajadzētu krietni ielabot ar kompostu, kūdru, lai stādiņi nokļūtu irdenā, barības vielām bagātā vietā.

Vasaras puķēm labāk izvēlēties komplekso mēslojumu, jo tām ir ilgāks mūžs nekā atraitnītēm. Der universālais vai katrai puķu grupai īpaši izstrādātais mēslojums. Tāds nopērkams arī atraitnītēm. Atsevišķs mēslojums derētu begonijām, jo tās vēlas atšķirīga skābuma augsni.

"Laistīšanas ziņā puķes nav vēlams ne pārliet, ne iekaltēt. Cik daudz barot un laistīt gan stādiņus siltumnīcā, gan augus dārzā, katram jāizvērtē pašam," secina Niks. "Tas ir cieši saistīts ar laika apstākļiem. Jo vēsāks, jo mazāk mitruma un barības dodams."

Atraitnītes var iedalīt trijās lielās grupās – lielziedu, sīkziedu un nokarenās. Skaistākie ziedi, kas priecē pircēju, ieskatoties acīs, ir lielziedu atraitnītēm. To krāsu kombinācijas ir nebeidzamas, bet lielie ziedi ir jutīgāki pret lietu, vēju, arī bargāku salnu. Pats augs gan necietīs, izplaucēs jaunu. Lielziedu puķēm cers, lapojums ir mazāks.

Sīkziedu (tie nav nemaz tik sīki!) atraitnītes vienlaikus veido kuplu ceru un daudz ziedu, kas labāk pārcieš nelāgus laika apstākļus.

Niks iesaka lielziedu atraitnītes stādīt tur, kur par tām varēs priecāties tuvumā, bet sīkziedu – lielāka krāsu laukuma efekta radīšanai.

Nokarenajām parasti ir nelieli ziedi, tās ir izturīgas, kompaktas, neveido tik garus dzinumus kā, piemēram, petūnijas.

"Podos stādītās atraitnītes var turēt, cik ilgi vēlas, jo, kad tās noziedēs, podu varēs aizvietot ar citu. Ja atvēl vietu dobē vai balkona kastē, atraitnīšu mūžam būtu jābeidzas jūnija vidū," spriež puķkopis. Viss atkarīgs arī no laika apstākļiem. Ja sauss, saulains un vēss, tās dzīvos ilgāk. Ja mitrs, lietains un karsts, var uzmesties miltrasa, augi izstīdz. Kad puķes kļuvušas neglītas, tūliņ izrauj, necenšoties atkopt, un vietā stāda vasaras puķes. Labos gados atraitnītes var pārdzīvot Jāņus, taču tad gan tūliņ jāaizvieto ar vasaras puķēm, jo citādi tās nepagūs saaugt. "Kāds prieks no vasaras puķēm, ja tās sakuplos tikai augusta beigās, pirms pirmajām salnām?" retoriski jautā dārznieks.

Daži pircēji jau tagad vēlas iegādāties vasaras puķes, kuras vēl augšanas stadijā vai tikai raisa pirmos ziediņus. Niks šajā ziņā ir nepiekāpīgs un nepārdod, bet jautā, kur tās tiks liktas. Daži grasās petūniju jau karināt uz balkona, citi – stādīt dobē. Par agru! Vasaras puķes āra ap­stākļos var audzēt tikai pēc salnām, aptuveni maija vidū. Pat ja pircējs sola puķi turēt istabā uz palodzes, viņš nepārdod, jo skaistajām vasaras puķēm vajadzīga specifiska kopšana, daudz gaismas. Stāds izstīdzēs, un audzētājam būs kauns, ja teiks, ka no viņa pirkts. Kopumā pircēji kļūstot arvien gudrāki, taču gadās visādi. – Zvana un jautā, vai ir atraitnītes, begonijas un petūnijas. Atraitnītes ir, pārējās – nē, es atbildu. Ak tā, saka pircējs, atbraukšu, kad būs pārdošanā visas. Bet tā nekad nenotiks, katrai puķei ir savs laiks, – skaidro audzētājs.

Pašam mīļākās puķes ir puķzirnīši, bet tos viņš pārdošanai neaudzē – darbu ar sirdslietām nevar jaukt.

Atraitnītes dobē stāda apmēram 15–20 cm citu no citas. Pats bēdīgākais skats dārzā – izkliedēti mazi puķu stādiņi un daudz tukšu vietu. Labāk izveidot nelielu, kompaktu laukumiņu ar augiem, cik rocība ļauj iegādāties. Cits variants – stādīt atraitnītes lielos traukos (lai strauji neizkalst) un nolikt vietās, kur dārzā uzturas visvairāk. Nevajadzēs arī ravēt. Šāds stādīšanas princips der gan atraitnītēm, gan citām vasaras puķēm.

Sīkziedu atraitnītēm noziedējušie ziedi nav jānorauj, kā tas jādara vairākumam podos augošo vasaras puķu. Ziedi nozied, saplok un it kā pazūd lapu zaļumā. Sēklotnes nekavē ziedēšanas sparu.

Lai saglabātos mitrums, siltumnīcu galdiem Inčukalna audzētavā izmanto speciālo materiālu Vatex. Tā virspusē ir plāna plēvīte ar caurumiņiem, apkašpusē – tekstils, kas uzsūc un saglabā mitrumu. Uz koka plauktiem klāj parasto plēvi un virs tās Vatex.

Nobriedušās atraitnīšu sēklas vasaras otrajā pusē var iesēt un izaudzēt jaunus stādiņus, reizēm tās pat pašas sasējas dobēs, bet ziediņi nebūs tādi kā mātesaugam. Parasti atraitnītes ir hibrīdi F1, un nākamā paaudze var būt raiba un rūtaina, lai gan visas, protams, būs atraitnītes.

Izcili košas dobēs izskatās balzamīnes, skaistnātrītes, bet šiem augiem nedrīkst trūkt mitruma, tās īpaši bīstas sala.

Skaistas un mazprasīgas ir dekoratīvās graudzāles un liela auguma verbēnas (Verbena bonariensis), kas šovasar ir modes puķes. Izcila kompozīcija – garās violetās verbēnas un zem tām stādītas zema auguma samtenes. Savukārt graudzālēm laba kompānija būs kleomes, kas mēdz būt gan gara, gan zema un kompakta auguma.

Par dārzos perspektīvām, bet pagaidām maz zināmām Niks uzskata gauras. Tās parasti audzē kā vasaras puķes, taču labās dārzu vietās arī pārziemo. Ja ir šaubas, cerus var mēģināt pārziemināt pagrabā. Gauras, tāpat kā citi jaunumi, audzētavās vēl ir nelielā daudzumā.

Izturīgākās vasaras puķes ir ledenītes un begonijas. Vēl mazpazīstamas, bet izcilas ir liela auguma begonijas, piemēram, 'Big Rose', 'Big Red' (izskatās kā milzu leduspuķes) un 'Dragon Wing'. Šo puķu stādi izaug pat pusmetra augsti, veido tik kuplu krūmu, ka jāstāda spaiņa lieluma podā. Dobēs tās veido īstu puķu kalniņu.

Begonijas un leduspuķes ir mazprasīgas, piecieš ekstrēmus augšanas apstākļus, arī iekaltēšanu un spožu sauli. Ne velti šos augus stāda arī kapos, kur dēstiem jāspēj pašiem parūpēties par sevi.

Lai kā censtos, tik skaistas un tik agri kā dārzniecībās vasaras puķes uz palodzes izaudzēt nevar. Tāpēc vismaz puķu kastēm vēlams iegādāties jau kuplus un ziedošus stādus. Turklāt daudzus augus mājas apstākļos pavairot nevar. Piemēram, pat ja nokarenās, dekoratīvās zemenes pārziemo, no bērniem izaudzētās stīgas un ogas neveido.