Karalisko peoniju vēsture un padomi to audzēšanā

Peoniju vēsture

Peonijas (Paeonia) ir peoniju ģints daudzgadīgs lakstaugs, kura nosaukums cēlies no grieķu mitoloģijas, godājot grieķu dziednieku Peonu. Pati auga izcelsme gan saistāma ar austrumu pasauli. Peonijas nāk no Ķīnas, tās augušas Ķīnas karaļnama dārzos un parkos jau no 1.gs.p.m.ē. Tanu dinastijas laikā ziedi pat tika īpaši sargāti un maksāja lielu naudu. Ar katru nākamo Ķīnas dinastiju peonijas izplatījās arvien plašāk, 8. gs. sasniedzot Japānu. No šīs valsts nāk visplašākais peoniju šķirņu klāsts, turklāt japāņi zināmi kā izcili peoniju pavairotāji no spraudeņiem. Eiropa peonijas iepazina līdz ar austrumnieku tautas medicīnas tradīcijām, peonijas izmantojot galvassāpju un astmas atvieglošanai. Vēlāk Eiropā un arī Ziemeļamerikā lielāka uzmanība tomēr tika veltīta peoniju skaistumam, un tās ātri vien iekaroja dārzus un parkus. Eiropā un Āzijā šie skaistie augi tiek kultivēti simtiem gadu, turklāt dažviet Eiropā peonijas sastopamas arī savvaļā. Latvijas vārdu pasaulē saistībā ar šo ziedaugu nesuši ziedu selekcionāri Jānis Rukšāns un Aldonis Vēriņš, kurš arī izdevis grāmatu ''Latvietis un viņa peonijas".

Peoniju šķirnes

Šis augs ir ilgdzīvotājs, vidēji sasniedzot 40-50 gadu vecumu, taču ir zināmi pat 100 gadus veci peoniju eksemplāri. Izšķir četrus peoniju veidus. Vispazīstamākās un biežāk sastopamās ir lakstveida peonijas, kas zied pavasara un vasaras mijā, ziediem turoties 7-10 dienas. Tās ir ļoti pateicīgas audzēšanai, jo ir noturīgas pret kaitēkļiem un, saņemot tiešus saules starus vismaz piecas stundas dienā, sniedz viskrāšņākos ziedus. Šīm šķirnēm būs nepieciešami balsti, jo stumbriņiem grūti noturēt smagās ziedu bumbas. Papildu balsti nav nepieciešami kokveida peonijām, kas zied pirms lakstveida peonijām - aprīļa un maija mijā. Šo ziedu atvērums var būt pat pusdienu šķīvja lielumā! Augstuma ziņā krūma stumbri var pārsniegt vienu metru. Atšķirībā no lakstveida peonijām, kam lapotne pirms ziemas atmirst un atjaunojas pavasarī, kokveida augam lapas rudenī pārvērtīsies bronzas krāsā un stumbri saglabāsies arī ziemā. Lielākais mīnuss ir lēnā augšana – viena gada laikā augs pastiepsies ne vairāk kā par 15 cm.

Unikāla īpašību kombinācija piemīt hibrīdajām peoniju šķirnēm - tām būs stingri stumbri, taču lapotne rudenī atmirs. Šīs šķirnes sāk ziedēt pēc lakstveida peonijām un zied līdz pat četrām nedēļām ilgi. Turklāt hibrīdu šķirnes sastopamas brīnumskaistos dzeltenos un zelta toņos. Auga lapotne nav liela - augstumā tā sasniegs 70 cm, izvēršoties aptuveni metra platumā. Krietni citādākas ir mežainās peonijas, kas labprātāk aug ēnā atšķirībā no pārējiem peoniju veidiem. Tām patīk agrā pavasara saule un vasaras paēna. Šādos apstākļos mežainās peonijas, kas parasti pastiepjas vien 45 centimetrus augstu, līdzinās īpašai, zaļai zemes segai, kas izraibināta mazākiem baltiem ziediņiem, kuri uzplaukst ātrāk nekā citām peonijām. Peoniju ziedu toņu un formu klāsts ir ļoti plašs, jālūko vien, kas "iekritīs" sirdī - klasiskie rozā, ugunīgie sarkanie, liegi baltie vai neparastie dzeltenie, zaļie un oranžie.

Audzēšanas padomi

Peonijām patīk saulainas, no vēja pasargātas vietas. Tās ir tolerantas pret nelielu mālainumu un viegli sārmainu pH līmeni, taču ideāla būs neitrāla, labi drenēta augsne ar labu gaisa cirkulāciju. Ļoti smagu vai smilšainu augsni var "ielabot" ar kompostu. Kā jau karalienēm pieklājas, tām nepatīk citu krūmu un koku tuvums, jo cīnīties par barības vielām un mitrumu nav to gaumē. Parasti peonijas ir nopērkamas konteineros, vai kā kailsakņu stāds ar 3-5 "acīm" jeb jaunajiem pumpuriem un kā atdalījumi no 3-4 gadus veciem augiem. To izstādīšana veicama agrā pavasarī vai rudenī. Izrok 30-45 cm dziļu bedri un pairdina tās maliņas. Bedrē ievieto lāpstas tiesu komposta un, ja pieejams, pievieno nedaudz organiskā granulu mēslojuma, pa virsu uzberot arī parasto augsni. Jāievēro, lai jaunie izaugumu bumbuļi nebūtu nosegti ar zemi dziļāk par 5 cm, citādi ziedu būs maz vai tie neizplauks vispār. Rudenī stādītie augi pirmajā sezonā var arī neuzziedēt, jo bieži vien peonijām nepieciešams attīstīties ilgāku laiku.

Laistīšana jāveic vienu reizi nedēļā, karstajos periodos - pat biežāk. Peonijas nevajag pārlaistīt, burtiski peldinot ūdens peļķē vai laistot katru dienu, jo tas var sekmēt slimību un kaitēkļu rašanos. Mēslojums praktiski nav vajadzīgs, izņemot īpaši nabadzīgas vai smilšainas augsnes gadījumā. Noteikti nevajag aizrauties ar ķīmiskajiem līdzekļiem, jo mēslošanai labi derēs vienkāršs komposts. Var izmantot mulču, taču ne pie stumbriem, jo augs reaģēs tā, it kā būtu iestādīts pārāk dziļi - tas nedos ziedus. Tomēr arī mulču īsi pirms ziedēšanas laika ieteicams novākt. Svarīgi, lai peonijām apkārt būtu izveidots balsts. Lakstveida šķirnēm pavasarī, kad tās tikko paaugušās, apkārt var aplikt riņķveida vai žoga tipa metāla vai koka balstus. Vēlāk, kad augs jau kļuvis kupls un sācis ziedēt, balstu izvietošana būs krietni sarežģītāka. Jāraugās, lai balsti peonijas nesaspiež, jo tas var samazināt gaisa cirkulāciju un radīt labus apstākļus slimībām un kaitēkļiem. Pēc izziedēšanas balstus var novākt, bet vecos ziedus apgriezt - lakstveida peonijām līdz stiprākajām lapiņām, kokveida - tikai pašu zieda galviņu, lai stumbrs turpinātu augt garumā. Rudenī lakstveida šķirnēm jānovāc vecā lapotne un jāļauj ieslīgt miera periodā, savukārt kokveida peoniju stumbrus ziemā labāk neaiztikt, jo tie var salūzt.

Lakstveida peonijas atdalīt vajag reti, taču, ja tās pārlieku izpletušās, ideālais laiks atdalīšanai (un arī pārstādīšanai) ir rudens. Savukārt, ja gribas izmēģināt spēkus kokveida peoniju sēklu audzēšanā, var atstāt izziedējušos ziedus cerot, ka attīstīsies sēklas, kas nereti arī izdodas. Pēc novākšanas sēklas jāizņem no pākstīm un jāievieto mitrā kūdrā stratifikācijai jeb izsaldēšanai. Jāņem arī vērā, ka sēklas nedrīkst iekaltēt. Tās būs gatavas sēšanai, kad kļūs tumšas. Sēšana ir vienkārša, taču jaunais augs var parādīties vien pēc diviem gadiem un pirmie ziedi - pat pēc desmit.

Ja augam tiek nodrošināta kārtīga saule, laba gaisa cirkulācija un tiek kontrolēts ūdens daudzums, tad par slimībām var neuztraukties. Galvenais drauds peonijām var būt pelēkā puve (tā ir sastopama gandrīz ikvienā augsnē un apdraud daudzus augus), tā var sabojāt stumbrus vai pat augu nonāvēt. Ja tiek novērota šī slimība, tās skartās auga daļas novāc un izmet atkritumu konteinerā (noteikti nedrīkst likt kompostā!). Ja dārznieks būs rūpīgs un uzmanīgs, par slimībām un kaitēkļiem nebūs jāraizējas. Lai iegūtu krāšņo skaistumu, ko dārzam piešķir peonijas, vajag tikai nedaudz darba un uzmanības.

Interesanti fakti: