Garšaugi uz palodzes vai virtuves galda nu jau aug bez īpašas piepūles, tomēr nelielie garšaugu stādi var iznīkt un pāragri noslēgt vitamīnu ražu, ja par tiem nepienācīgi rūpēsimies. Portālā housebeautiful.com apkopotas biežāk pieļautās kļūdas garšaugu audzēšanai telpās, un tās būtu vērts uzklausīt katram svaigo vitamīnu audzētājam.
Laistīšana
Protams, ikviens garšaugs mīl ūdeni, un tas ir nepieciešams sulīgai ražai, tomēr pārlaistīšana veicina sakņu pūšanu, kā rezultātā garšaugu augšanas mūžs būs krietni vien īsāks. Neatkarīgi no tā, vai garšaugi stādi ir iegādāti veikalā jau izaudzēti vai tie ir pašu audzēti, pārlaistīšana nevienā gadījumā nav vēlama. Raugies, lai augsne būtu mitra, bet ne slapja, taču vēl labāk būs tad, ja podiņa vai trauka apakšā novietots paliktnis, kur uzkrāties liekajam ūdenim. Laistīšana jāveic tad, kad augsne ir kļuvusi sausa, ļaujot augam uzņemt mitrumu un tikai tad nodrošinot ar jaunām barības vielām, turklāt to vislabāk darīt no rīta. Laistīšanā būtu jāņem vērā arī tas, ka vairumam garšaugu nepieciešams ūdens ne tikai pie saknēm, bet arī uz lapām. Tas nozīmē, ka stādus nepieciešams apsmidzināt ar ūdeni.
Garšaugu apgriešana
Neatkarīgi no tā kādi garšaugi tiek audzēti, tie ik pa laikam ir jāapgriež, lai vecie zaļumi netērētu barības vielas un netraucētu augt jaunām un sulīgām lapām. Piemēram, bazilika vecās lapas, kas kļuvušas sausas un saburzītas, noteikti laikus jānoplūc, bet pētersīļiem apgriešana nav tik bieža. Tas atkarīgs gan no katra garšauga, gan arī audzēšanas apstākļiem.
Vislabāk jebkura garšauga lapas vai zaļumus noplēst, ne griezt ar šķērēm, jo tādā veidā var traumēt augu un jauno lapu augšana var tikt aizkavēta. Nepārspīlē ar garšaugu plūkšanu vienā dienā – to noteikti nevajadzētu darīt biežāk, kā divas reizes dienā, citādi augs nespēs saņemties atkārtotai lapu izaudzēšanai.
Nepiemērota zeme
Ja garšaugi iegādāti jau izaudzēti podiņos, tas nebūt nenozīmē, ka tie tikpat sparīgi augs arī turpmāk tajā pašā traukā. Tāpēc vislabāk pēc iegādes tos uzreiz pārstādīt bagātīgākā zemē un noteikti ik pēc pāris nedēļām papildināt zemi ar barības vielām. Tas var būt komposts no dārza vai veikalā iegādāts speciālais šķidrais mēslojums.
Nepietiekams apgaismojums
Lai arī pavasaris ir jau klāt, tas nebūt nenozīmē, ka nebūtu jāpiedomā pie tā, vai saules gaisma garšaugu audzēšanai ir pietiekama. Stādiem dienā būtu jāizbauda vismaz piecu stundu saules gaisma, tāpēc atvēli to audzēšanai saulaināko vietu (vislabāk Dienvidu vai Dienvidrietumu pusē), piemēram, uz palodzes. Ja saules gaisma ir ļoti intensīva pie loga, labāk stādus novietot loga tuvumā, lai zaļumi neapdegtu.
Svaigs gaiss
Lielākā daļa garšaugi ir gluži vai izslāpuši pēc svaiga gaisa, tāpēc svaigo vitamīnu raža būs divtik ražīga un sulīga, ja telpā būs daudz svaiga gaisa. Šobrīd, kad aiz loga jau ir silts, tas ir viegli īstenojams, tāpēc vismaz reizi dienā izvēdini telpu, kurā tiek audzēti garšaugi.
Sēklu sēšana un stādu audzēšana
Ja garšaugi un zaļumi tiek audzēti no sēklām, tad noteikti jāņem vērā tas, lai sēšanas brīdī sēklas tiktu apsmidzinātas ar ūdeni, nevis laistītas ar spēcīgu ūdens straumi. Ja garšaugi tiek audzēti no stādiem vai tie tiek pārstādīti, uzmanība jāpievērš auga saknēm, lai tās netiktu traumētas. Maurloki, baziliks, pētersīļi, piparmētra, rozmarīns un timiāns ir tikai daži no svaigajiem vitamīnu avotiem, kuri noteikti būtu pelnījuši vietu uz palodzes. Starp citu, vienā tvertnē vai traukā var stādīt vai sēt arī dažādus zaļumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
