ziedi ābeļziedi plaukšana pavasaris maijs pumpuri ābele ziedēšana
Foto: Shutterstock
Profesionāli dārzkopji vai dārza darbu mīļotāji ar gadiem ilgu pieredzi, iespējams, šos padomus jau zinās, tomēr iesācējiem šī pasaule nudien ir vēl jautājumiem pilna, tāpēc šajā reizē vērsāmies pie stādu ekspertes Laimas Zvejnieces un vaicājām pēc padomiem augļu koku un krūmu izvēlē un stādīšanā.

Lai jauno augļu raža neietu secen un nebūtu jāpārdzīvo par neizdevušos rezultātu, ir jāzina pāris nianses, kas attiecas uz dažādu augļu koku un krūmu stādīšanu un auga īpatnībām. Izrādās ir ļoti daudz augi, kuriem ir nepieciešama otra pusīte, lai ziedi apputeksnētos, tāpēc var droši teikt - daba bez mīlestības nepastāv.

Ķiršu koki


Augļu koku stādīšanā ne reizi vien dzirdēti stāsti, ka tā arī nav iegūta bagātīga ogu raža. Vaicājot stādu ekspertei Laimai Zvejniecei, kāpēc ne vienmēr izdodas sagaidīt ogas, piemēram, no saldo ķiršu kokiem, izrādās iemesls var būt šķirnes nespēja apputeksnēties. Atšķirībā no skābo ķiršu šķirnēm, kas ir pašauglīgas un spēj pilnvērtīgi ražot bez citu šķirņu palīdzības, saldo ķiršu koki ir nedaudz kaprīzāki.

Saldo ķiršu vairākums pieder pie pašneauglīgiem augiem - pārsvarā tie sevi nevar apputeksnēt, izņemot dažas šķirnes, piemēram, ''Lapins'', ''Sumburst'', ''Stella'', kas palīdz apputeksnēt citas šķirnes. Ja vēlies nodrošināties ar bagātīgu ķiršu ražu, vari ņemt vērā Laimas padomu ieviest vismaz divas šķirnes, no kurām vienai ir spēja apputeksnēt. Patiesībā jo vairāk šķirnes būs dārzā, jo labāka un bagātīgāka būs augļu raža. No vecākām ķiršu šķirnēm ''Vidzemes Sārtvaidzis'' ir pašneauglīgs, toties tas labi apputeksnējas ar ''Droganas Dzelteno'' šķirni. Vienīgais pašauglīgais saldais ķirsis ar šķirne ''Lapins'', taču tas nevar lepoties ar ziemcietību un stabilu ražu.

Plūmes

Tā kā plūmes ir rožu dzimtas augļu koki, tad ģintī ir ļoti daudz sugas, taču nozīmīgākās ir mājas plūme, mazā plūme, Kaukāza plūme, Amerikas plūme, Kanādas plūme. Taču jebkurā gadījumā plūmju standartšķirnes pamatā tiek veidotas no mājas plūmes (Prunus domestica).
''Iegādājoties plūmju koku stādus, zini, ka šķirņu aprakstos vienmēr jābūt norādītam, vai tā ir pašauglīga vai pašneauglīga šķirne, jo pēc citām vizuālām pazīmēm to noteikti nevar,'' informē Laima.

Tāpat kā ķiršu koku ražas bagātības iegūšanā, arī plūmēm ražas stabilitāti ietekmē šķirņu dažādība. Kā labu apputeksnētāju var minēt Kaukāza plūmi (aliča) un ķiršplūmi ''Spīdola''. Pie pašauglīgajām šķirnēm ir vērts pieminēt ''Viktorija'', ''Perdrigon'', ''Nansi Mirabele'', ''Zaļā Renklode'' un ''Eksperimentālfeltets'' šķirnes.

Bumbieri

Kas attiecas uz bumbieru koku ieviešanu dārzā, tad zini – vairākums bumbieru tomēr ir pietiekami pašauglīgas, tomēr jebkurā gadījumā ražīgākas būs vairākas atsevišķas šķirnes nekā viena. Bez apputeksnēšanās šķirnes, kas sniegs sulīgus augļus, ir ''Talsu skaistule'', ''Pepi'', ''Suvenīrs'' un ''Konference'' bumbieri. Pat tad, ja bites apkārt nelidos un apputeksnēšanās nenotiks, šķirnes tomēr izaudzēs ēdamus augļus. Taču šķirnēm ''Mramornaja'' un ''Superklaps Nr3'' apputeksnēšana noteikti nepieciešama, līdz ar to tās nevajadzētu izvēlēties, ja nav pārliecība par apputeksnēšanos.

Augļu krūmu stādīšanas padomi

Foto: Shutterstock

Neatkarīgi no tā, kādi augļu krūmi tiek stādīti, Laima iesaka iepriekš rūpīgi izplānot to stādīšanas attālumus, lai nākotnē vien otru nenoēnotu. Bet, ja ir plānots krūmus vēlāk apgriezt, tad gan tos var stādīt tuvāk vienu pie otra. Krūmu stādīšanā jāievēro katra auga īpatnības - prasības pret augsnes skābumu (skābās un neitrālās augsnēs augoši krūmi) un ēncietību - saulmīlis vai ēnmīlis. Kā izteikti skābas augsnes pieprasītāju var minēt krūmmellenes.

''No ēdamu augļu ražojošiem krūmiem jāievēro, vai augs ir vienmāju vai divmāju, tas nozīmē vīrišķie un sievišķie augi. Piemēram, gan sievišķie, gan vīrišķie augi kopā jāstāda ar smiltsērkšķiem, aktinīdijām (uz pieciem līdz septiņiem sievišķajiem augiem jāstāda viens vīrišķais). Šiem augiem sievišķie un vīrišķie ziedi atrodas uz atsevišķiem eksemplāriem,'' informē Laima.

Krūmogulājiem – upenēm, jāņogām, ērkšķogām – par papildu apputeksnētājiem nav jāraizējas, jo kā galvenie augu apputeksnētāji parasti ir kukaiņi (bites, kamenes, tauriņi) un vējš. Pie izņēmumiem var vien minēt eksotiskākas šķirnes – upeņu un ērkšķogu starpģinšu krustojumus ''Jošta'', ''Kroma'' un citus līdzīgos. Piemēram, zelta jāņogu stādīšanā var gadīties sagaidīt ļoti mazu ražu, taču tas ir tikai tāpēc, ka nepieciešams iestādīt vairākas šķirnes. Visražīgākā zelta jāņogas šķirne mūsu klimatiskajos apstākļos ir ''Laila''.

Jebkurā gadījumā atsevišķi augošam auga eksemplāram vienmēr būs grūtāk apputeksnēties, tādēļ ieteicams stādīt vismaz divus augus kopā. Jo vairāk auga eksemplāru, jo labāk nodrošināta dabas daudzveidība un līdz ar to arī augu izdzīvošana tuvākā un tālākā nākotnē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!