Ceļš līdz sulīgajām dārza princesēm – zemenēm

Sagatavošanās darbi

Zemeņu bagātīgo ražu lielā mērā nosaka gan šķirne, gan augšanas apstākļi. Tad, kad ir izvēlēta piemērotākā šķirne, atliek vien nodrošināt pienācīgus apstākļus, lai ogas priecētu pietiekamos apjomos. Augsnes sagatavošana iever arī vietas izvēli, tāpēc centies atrast vietu zemeņu stādīšanai līdzenā, paaugstinātā dobē vai vagās. Katrai vietas izvēlei ir atšķirīgas priekšrocības un arī trūkumi, piemēram, paaugstinātās vietās zeme ātrāk iesils un saknēm būs vairāk gaisa, taču šādā gadījumā laistīšana jāveic biežāk, jo mitrums ātrāk tiek zaudēts. Visiem zemeņu stādiem patīk smilšainas vietas, kas ir pasargātas no stipra vēja. Zemeņu audzēšanai izvēlētajai vietai jābūt saulainai, jo nekas labs nesanāks, stādot tās vecu, lielu koku paēnā - tad augi nīkuļos un ogu būs maz un tās būs skābas. Zemeņu stādīšanai noteikti nebūs piemērota vieta, kur iepriekš audzis daudzgadīgs zāliens, kartupeļi, gurķi un pākšaugi. Vajadzētu izvairīties arī no zemeņu stādīšanas vietām, kur mēdz krāties mitrums, jo zemenēm nepatiks, ja augsnes virskārta būs pārlieku mitra.

Tā kā zemenēm ir ļoti sekla sakņu sistēma, tad augs ir īpaši jutīgs pret apkārtējiem apstākļiem, vēju, sausumu un pārlieku mitrumu. Augsnes sagatavošanas darbos ietilpst organiskā mēslojuma nodrošināšana, zemes atbrīvošana no nezālēm un plašiem sakņu dzinumiem. Augsne pirms zemeņu stādīšanas ir jāsagatavo savlaicīgi, lai tā paspētu nosēsties.

Stādīšana

Mazākās platības zemenes jāstāda ar rokām, izmantojot stādāmo lāpstiņu. Izveido bedrīti ar vertikālu sienu, nedaudz dziļāku par sakņu kamolu, un novieto stādu pareizā dziļumā pie sieniņas. Pēc tam to pakāpeniski piepildi ar augsni, piespiežot augsni pie saknēm. Stādot izveido apmalīti stādu apliešanai. Svarīgi ievērot, lai zemenes tiktu iestādītas pareizā dziļumā, bet sakņu kakliņam jābūt vienā līmenī ar augsnes virsmu. Iestādot seklāk, zemenes sliktāk iesakņosies, bet iestādot par dziļu, sakņu serdīte var sapūt. Nedrīkst saliekt stādam saknes, augsnei ap saknēm ir jābūt cieši piespiestai, bet augšanas pumpurs nedrīkst būt apbērts ar zemi.

Pēc iestādīšanas ir pats par sevi saprotams, ka zemenes nepieciešams aplaistīt. To var nedarīt tikai tad, ja ir lietainas dienas. Ja laika apstākļi pēc stādīšanas ir saulaini, ar maz nokrišņiem, tad, arī laistot, zemeņu ieaugšanās ir samēra lēna, kā arī jāveic papildus bojā gājušo augu nomaiņa ar jauniem stādiem.

Stādu kopšana

Viens no pamatlikumiem zemeņu stādu kopšanā ir nezāļu klātbūtne vai pareizāk sakot nevēlamā klātbūtne. Ar ravēšanu ir jābūt arī piesardzīgiem, lai nesavainotu seklo sakņu sistēmu, taču nezāles nudien ir ļoti nevēlamas īpaši pirmajos zemeņu audzēšanas gados.   

Sezonas karstajās dienās svarīgi ievērot, lai zeme apkārt stādiem nebūtu iekaltusi. Šim nolūkam var izmantot grābekli, ar ko viegli apgrābt apkārt katram stādam, lai augsnes virskārta elpotu un būtu irdena, nevis iekaltusi.

Kad stādiem ir parādījušies ziedi, tā ir zīme par to, ka jāsāk pievērst pastiprināta uzmanība gaisa temperatūrai un iespējamām svārstībām. Ja naktī tiek solīta salnas, tad stādi noteikti jāapsedz ar kādu pārklāju, bet dienas laikā tas jānoņem.

Kas attiecas uz zemeņu mēslošanu, šis nav tas gadījums, kad tas jādara ļoti regulāri. Ja augsne ir atbilstoša zemeņu augšanas apstākļiem, būs pietiekami ar koncentrētu pilnmēslojumu. Jāņem vērā tas, ka zemenes ir ļoti jūtīgas pret hloru un augstu sāļu koncentrāciju augsnē, tāpēc nepieciešamības gadījumā labāk izvēlēties kālija un fosfora saturošu mēslojumu.

Nereti zemeņu stādus piemeklē kādas kaites, taču tas viss ir nepiemērotu apstākļu dēļ. Pirmkārt, zemeņu stādiem nav piemērots pārlieku liels mitrums. No dažādu kukaiņu nevēlamu seku radīšanas jāizvairās, nestādot tos pārāk tuvu plašām un auglīgām pļavām.