Garšaugu karalis baziliks un tā nebeidzamā daudzveidība

Tik dažādās šķirnes

Kā jau visiem augiem, arī bazilikam ir daudz šķirņu, un ja šķiet, ka tomēr visas ir ļoti līdzīgas garšas ziņā, tie nudien ir maldi. Patiesībā baziliks var būt ļoti dažāds, un tāpēc vien ir vērts izmēģināt dažādus garšas veidus. Visas bazilika šķirnes var atšķirt pēc šādām pazīmēm – krāsas, lapu formas un garšas. Lapu krāsas var būt dažādu toņu zaļa vai sarkana. Izrādās sarkanlapu bazilika šķirnes vienmēr augs ilgāk, un arī lapas būs mazāk, savukārt zaļo lapu bazilikam vienmēr būs bagātīgāka un maigāka smaržu buķete. Sarkanlapu baziliks aromātā vienmēr būs asāks. Lapu formas bazilikam mēdz būt plakanas, karotes veida un pat ar nedaudz ievilktām lapu malām. Bazilika garšu daudzveidība tik tiešām ir nepārspējama – šķirņu daudzveidībā var iepazīt pat citrona, anīsa un piparmētras garšas nianses.

Pie pazīstamāko šķirņu nosaukumiem jāpiemin ''Emily'', ''Genoveser'', ''Mrs. Burn'' un ''Minette'', bet no sarkanā bazilika šķirnēm - ''Rossie'', ''Red Ruby'' un ''Red Rubin''.

Audzēšanas apstākļi

Baziliks ir ierindojams pie siltumprasīgiem augiem, tāpēc to audzēšana ieteicama siltumnīcā, uz balkona kastēm vai saulainām palodzēm puķu podos. Baziliku audzē no sēklām, kas sēšanas procesā noteikti nav jāapber ar augsni, jo tās ir pārāk sīkas. Dīgšanai optimāla temperatūra ir +25 līdz +28 grādi, un šādā temperatūrā tās izdīgs jau 3-5 dienu laikā. Kad izauguši pirmie dēsti, nepieciešama temperatūra aptuveni +20 līdz +25 grādu robežās. Bazilika audzēšanā vēlams ik pa laikam veikt papildus mēslošanu ar vājas koncentrācijas mēslojumu. Lai samazinātu infekciju attīstības risku, ieteicams regulāri vēdināt telpu, kurā tiek audzēts baziliks. Ņem vērā, ka bazilika aromāts un garša būs izteiktāka, ja tas augs siltā un karstā laikā. Visvairāk mitrums bazilikam ir nepieciešams tad, kad dīgst sēklas un augšanas laikā līdz ziedēšanai. Pārlieku sausa augsne paātrinās auga novecošanos.

Bazilika sekmīgu izaugšanu ietekmē tas, cik daudz vai maz augu ir aplenkušas nezāles. Protams, ir ļoti grūti no tām atbrīvoties līdzās tik trauslam stādam, taču lai izvairītos no nezālēm, var mulčēt ar melno plēvi vai melno agrotīklu, taču tas attiecas tikai uz situācijām, kad baziliks tiek audzēts lielākos apjoms. Mazākiem stādiem vislabāk izmantot puķu podus, kastes un konteinerus, kur nezāles tā nevairosies. 

Interesanti fakti

Bazilika lapās un ziedkopās ir līdz 1,5% ēterisko eļļu, kas augam piešķir piparu, krustnagliņu un lauru lapu smaržu un garšu.

Bazilika ēteriskā eļļa ir izmantojama dažādu kaitēkļu aizbiedēšanā, piemēram, no kāpostiem. Šī eļļa ir tik spēcīga, ka kukaiņi vairs nespēj atpazīt augu pēc smaržas, tāpēc tas vairs netiks aizskarts. Lai efekts būtu acīmredzams, vēlams augu apsmidzināt ar eļļu ik pēc pāris dienām.

Bez sulīgajām bazilika lapām, var izmantot arī ziedus un ziedpumpurus – arī tie ir ēdami. Bet, ja ziedi tiks izkniebti, augs ievērojami ilgāk audzēs lapas.

Ēdienu gatavošanā baziliks jāizmanto svaigā veidā, jo kaltētā veidā tas zaudē lielāko daļu aromāta un garšas nianses. Karstajiem ēdieniem baziliks jāpievieno gatavošanas beigās.

Izmantojot baziliku kā garnējumu, to noteikti nevajadzētu griezt ar metāla nazi, jo asmens radīs ķīmisku reakciju, kā rezultātā lapas zaudēs savu sulīgo pievilcību. Garnēšanai vienmēr izmanto ar pirkstiem plēstas bazilika lapas.