Piemājas dārzā izmantojamā mauriņa pļaušanas traktora motora jauda var būt no sešiem līdz pāris desmitiem zirgspēku, un galvenais noteikums - jo lielāks pļaušanas platums, jo jaudīgāks dzinējs. Bieži vien joko, ka vecos laikos visus laukus varēja apstrādāt ar vienu zirgu. Kāpēc gan pļaujmašīnai būtu nepieciešama lielāka jauda? Jaudīgu dzinēju priekšrocību var pamanīt, mulčējot biezu un salīdzinoši augstu zālāju, jo, papildus zāles pļaušanai, pļaušanas asmenim nopļautais ir vairākas reizes jāsagriež. Šādai kapāšanai lieti noder papildu zirgspēki. Tas pats attiecas arī uz nopļautās zāles savākšanas iekārtām, kur rotējošo pļaušanas asmeņu uzdevums ir radīt pietiekošu gaisa plūsmu nopļautā transportēšanai uz savākšanas grozu.
Daudzi mauriņa traktoru īpašnieki uzskata, ka vissvarīgākais lietošanas ērtuma rādītājs ir pārnesumkārbas tips. Tāpat kā automašīnās, šeit tiek izmantoti divi klasiskie risinājumi - manuālā un automātiskā pārnesumu kārba. Ar pirmo ir iespējams, atbilstoši veicamajam darbam, pakāpeniski izvēlēties piemērotu braukšanas ātrumu. Taču bieži vien lētākajiem traktoriem nav sajūga, tāpēc, lai mainītu braukšanas ātrumu, traktora kustība ir pilnībā jāapstādina. Šajā gadījumā priekšrocība ir automātiskajām pārnesumkārbām - darbu veikšanas laikā, nepārtraucot darbu, ar sviras vai pedāļa palīdzību var izvēlēties vēlamo darba ātrumu. Šāda funkcija padara pļaušanu vienmērīgāku un vienkāršāk kontrolējamu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!