Ābeļu šķirnes katru gadu parādās arvien vairāk, taču nereti esam pat piemirsuši klasiskās šķirnes– ''Antonovka'', ''Baltais dzidrais'', ''Cukuriņi'', ''Sīpoliņi'', ''Rožāboli'', ''Pepiņi'' un citas ar tikpat neparastiem nosaukumiem, kas atsauc atmiņā bērnības piedzīvojumus ābeļdārzā. Starp citu, par senām ābeļu šķirnēm tiek uzskatītas tās, kas radītas pirms Otrā pasaules kara, un tādu tik tiešām ir daudz. Ja kāds domās, kā tolaik varēja izvairīties no dažādām koku slimībām, svarīgi pieminēt, ka tolaik, kad šīs šķirnes radās, vēl nebija tādu augļu koku slimību, ar ko mums nākas saskarties mūsdienās. Tas gan nenozīmē, ka senās šķirnes mūsdienās ir neiespējami izaudzēt, tā nudien nav, jo stādaudzētavas piedāvā gan pārbaudītas vērtības, gan arī jaunas šķirnes.
Lai arī pie ābeļu ziedēšanas maijā esam jau pieraduši, ne katru gadu izdodas tik krāšņi izbaudīt šo laiku, jo citus gadus gluži vienkārši ābeles zied mazāk vai arī ziedēšanas laiks ir tik īss, ka nemaz nepaspēj to notvert. Arī šobrīd vietām Latvijā ābeles zied jau pilnā krāšņumā, bet citviet vēl radzami tikai pumpuri, taču katrā ziņā, ziedēšanas laiks nepaliks nepamanīts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
