Ābeļu šķirnes katru gadu parādās arvien vairāk, taču nereti esam pat piemirsuši klasiskās šķirnes– ''Antonovka'', ''Baltais dzidrais'', ''Cukuriņi'', ''Sīpoliņi'', ''Rožāboli'', ''Pepiņi'' un citas ar tikpat neparastiem nosaukumiem, kas atsauc atmiņā bērnības piedzīvojumus ābeļdārzā. Starp citu, par senām ābeļu šķirnēm tiek uzskatītas tās, kas radītas pirms Otrā pasaules kara, un tādu tik tiešām ir daudz. Ja kāds domās, kā tolaik varēja izvairīties no dažādām koku slimībām, svarīgi pieminēt, ka tolaik, kad šīs šķirnes radās, vēl nebija tādu augļu koku slimību, ar ko mums nākas saskarties mūsdienās. Tas gan nenozīmē, ka senās šķirnes mūsdienās ir neiespējami izaudzēt, tā nudien nav, jo stādaudzētavas piedāvā gan pārbaudītas vērtības, gan arī jaunas šķirnes.
Lai arī pie ābeļu ziedēšanas maijā esam jau pieraduši, ne katru gadu izdodas tik krāšņi izbaudīt šo laiku, jo citus gadus gluži vienkārši ābeles zied mazāk vai arī ziedēšanas laiks ir tik īss, ka nemaz nepaspēj to notvert. Arī šobrīd vietām Latvijā ābeles zied jau pilnā krāšņumā, bet citviet vēl radzami tikai pumpuri, taču katrā ziņā, ziedēšanas laiks nepaliks nepamanīts.
Viena no idejām, kā paildzināt šo ābeļu ziedēšanas laiku kaut vai domās vien, ir tējnīcas vai kādas dārza ballītes izveidošana ābeļu dārzā. Iekarini ābelēs baldahīnu, tilla strēmeles un putnu būrīšus, iznes galdu, noklāj to ar mežģīņu galdautu, izliec sveces stikla traukos, saplūc maijpuķītes un ieliec tās vāzē un pasniedz paša sarūpētu limonādi, rabarberu kūku vai kādu citu pavasarim pieskaņotu ēdienu. Šādi svēti mirkļi zem ābelēm var izvērsties par piedzīvojumu, ko vēl ilgi atcerēties, tāpēc izbaudām maģisko ābeļu ziedēšanas laiku ne tikai bildēs, bet arī dabā. Neaizmirsti arī par karalisko ābeļziedu ziedēšanas ieviešanu telpās. Ievieto zarus stikla pudelēs vai vāzēs un izdekorē ar tiem brīvdienu brokastu galdu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
