Tiešraidē, kas vērojama dabas novērojumu portālā "Dabasdati.lv", kāds bija pamanījis pāri ligzdai žigli pārlidojam divus jūras ērgļiem līdzīgus putnus, izteikdams minējumu, ka vecāki atnākuši apraudzīt Durbertiņu, taču joprojām baidās ligzdai tuvoties. Citi portāla forumā rakstīja, ka lidotāji vairāk izskatījušies pēc kādiem mazputniņiem, nevis jūras ērgļiem. Lai nu kā, 27. maija pulksten 11.30 Durberts joprojām viens gaidīja savus vecākus.
Sazinājos ar ornitologu Jāni Ķuzi, lai noskaidrotu, vai jūras ērgļu mazulim draud reālas briesmas tikt pamestam vai iet bojā ilgstošas neēšanas dēļ.
"Vairāku jūras ērgļu gredzenošanas sezonu laikā uzkrātā pieredze rāda, ka situācijās, kad tiek gredzenoti jūras ērgļu mazuļi, pieaugušie putni ligzdā parasti atgriežas vienas līdz divu dienu laikā, retāk gadās, ka netuvojas ligzdai pat trīs dienas.
Nav pamata domāt, ka 26. maijā notikušās gredzenošanas rezultātā mazulis ligzdā tiks pamests," skaidroja Jānis Ķuze.
"Turklāt vecumā, kad tiek gredzenoti jūras ērgļu mazuļi, viņiem palikšana ligzdā vieniem pašiem uz vienu vai divām dienām nav bīstama.
Arī situācijās, kad ligzda netiek traucēta, pieaugušie putni šāda vecuma mazuļus mēdz atstāt vienus uz ilgstošiem laika periodiem. Tam var būt dažādi iemesli – vecāki ilgstoši nespēj nomedīt mazulim maltīti, ligzdas tuvumā manījuši ko aizdomīgu...
Arī Durbertu vecāki dažas reizes bija pametuši vienu uz ilgu laiku, kad viņš bija krietni mazāks. Tagad viņš jau ir paliels ērglēns, un bez barības jau var iztikt diezgan ilgi.
Dabā lielie putni, tostarp jūras ērgļi, visai bieži neēd vairākas dienas. Viņi vienā reizē var notiesāt līdz pat kilogramam zivju vai cita medījuma, nodrošinot sevi ar barības vielām uz vairākām dienām, tāpēc ilgi var iztikt bez ēšanas. Pavisam maziem ērglēniem, protams, ir svarīga regulāra barošana, bet, jo tie paaugas lielāki, jo ilgāk var iztikt bez ēšanas."
Daudzi jūras ērgļu vērotāji bija sašutuši, kādēļ, redzot, ka ligzdai piekļūst cilvēks, ērgļi nemetās savu mazuli aizstāvēt, bet atstāja likteņa varā.
"Putnu uzvedību šādās situācijās nosaka suga. Ir putni, piemēram, Urālu pūces un vistu vanagi, kuri aktīvi metas aizsargāt savu ligzdu no iebrucējiem, klūpot virsū arī ornitologiem gredzenošanas laikā.
Taču jūras ērgļi ir ļoti piesardzīgi un uzmanīgi putni, kuri izvēlas nogaidīšanas taktiku. Iespējams, viņiem ir saglabājusies vēsturiskā atmiņa – vēl pagājušā gadsimta vidū un pat otrā pusē jūras ērgļi pie ligzdām bieži tika šauti. Tolaik cilvēki visu dzīvo radību dalīja divās daļās – derīgajos un kaitīgajos. Plēsīgie jūras ērgļi, kuri pārtiek no zivīm un daudz kā cita, ko ēd arī cilvēki, tika pieskaitīti pēdējiem.
Netuvošanās ligzdai briesmu gadījumā ir gadsimtu gaitā izstrādājies evolucionārs mehānisms. Ja jūras ērgļi saprot, ka mazuļa glābšana rada risku pašu dzīvībai, viņi izvēlas nogaidīt. Tas var šķist cietsirdīgi, bet tādi nu dabā ir izdzīvošanas likumi. Pieaugušie ērgļi saprot, ka upurēt vēl arī savu dzīvību nav jēgas. Jā, viņi var zaudēt šī gada perējumu, bet vēl būs citi ligzdošanas gadi, kad viņiem būs iespēja izaudzināt citus mazuļus."
Durbes jūras ērgļu ligzdā notiekošo tiešraidē var vērot dabas novērojumu portālā "Dabasdati.lv".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
