Saimnieces pieredze. Persiešu runcis Tomijs – omulības un miera avots  (1)

- Kāpēc izvēlējies tieši šīs šķirnes kaķi? Varbūt ir īpašs stāsts, kā tas pie tevis nonāca?

Krista: "Persiešu runcis Tomijs ir mūsu mājas veterāns, kurš nonāca mūsu ģimenē kā mans Ziemassvētku brīnums pirms vairāk nekā astoņiem gadiem. Es vispār esmu tāds izteikts kaķu cilvēks, mani vienmēr ir interesējuši un saistījuši kaķi. Man kaķi ir bijuši vienmēr, kopš sevi atceros. Un man bija sen lolots sapnis, ka vēlos persiešu šķirnes kaķi. Tad nu pirms astoņiem gadiem vīrs Ziemassvētkos man uzdāvināja Tomiju.

Viņš bija atradis caur sludinājumiem saimnieci, kurai bija kaķene, un tad nu mums bija jābrauc izvēlēties savējo mīlulīti no vairākiem burvīgiem spalvu kamoliņiem. Bet izvēli bija viegli izdarīt. Kā iegāju dzīvoklī, priekšā bija trīs vai četri kaķēni, bet viens no tiem pats pieskrēja man klāt un, kā es pietupos, tā uzreiz ierāpās man klēpī. Šaubu nebija – tas bija manējais!

Un tā arī līdz šim Tomijs ir mans mazais "memmītis", mans runčuks, kurš atzīst tikai un vienīgi mani kā savu saimnieci un tikpat kā mammu.

Mūsu Tomijam ir ļoti interesants kažoks, viņam ir tā dēvētais šinšillas tipa krāsojums, kad viņam spalva pie ādas ir balta, bet paši spalvu galiņi ir pelēcīgi. Līdz ar to viņš no tāluma izskatās gaiši pelēks. Viņam arī purniņam apkārt ir smuka kontūriņa un arī acis un mutīte ir gluži kā iezīmētas gaišajā sejiņā.

Šinšillas krāsojuma persiešiem arī purniņš nav tik ļoti saspiests kā, piemēram, ekzotiem. Viņam ir ļoti garas ūsas un lielas un skaistas acis. Parasti, kad pie mums atnāk ciemiņi, tad saka: "Tās acis, tās acis!"

Tomijam vārdu izvēlējos ļoti rūpīgi. Vairākas dienas pētīju kaķu vārdu kalendāru, kas atrodams internetā, un man vislabāk iepatikās vārds "Tomijs".

- Lūdzu, noraksturo Tomiju – kāds viņš ir? Ar ko īpašs uz citu kaķu fona? Kādas ir viņa mīļākās nodarbes?

Tomijs ir mūsu mājas šefs. Visīstākais saimnieks. Viņam ļoti svarīgs ir mans tuvums. Kad ikdienā strādāju (Krista ir tulkotāja un lielākoties strādā mājās), tad Tomijs ir mana mūza. Viņš vienmēr ieritinās manā tuvumā – vai nu pie kājām, vai uz dīvāna atzveltnes, kur tajā brīdī sēžu. Un man tas rada tādu omulības sajūtu, īpaši ziemā, kad ārā snieg un puteņo vai ir sals, bet man fonā klusi skan radio, bet pie kājām kaķīt's murrā.

Tomija mīļākā nodarbe laikam ir gulēšana. Viņš noguļ 80 procentus no savas dzīves! Bet starplaikos, kad viņš ir nomodā, Tomijam patīk paspēlēties ar kokteiļu salmiņiem, dažreiz patīk paķibināt mana mazā meitēna Lego klucīšus vai kādu dzijas kamolīti paritināt.

Tomijam patīk arī, ja mājās vāzē ir ziedi. Tad viņš vienmēr uzkāps uz galda apčubināt tos un pagrauzīs kādu lapiņu.

Amizanti vērot, kā Tomijs ar Cēzaru – manu otru mīluli Vesthailendas balto terjeru – reizēm trinas viens gar otru. Tomijs noglaužas gar Cēzara sāniem, bet Cēzars atkal to uztver kā uzaicinājumu uz rotaļu, un šis viņu ar purnu pretī baksta. Mēdz gadīties, ka šādas mīlestības izpausmes viņu starpā beidzas ar to, ka Tomijs tā mīļi iešauj Cēzaram pa kreiso ausi un dusmīgs aiziet, jo Cēzars acīmredzot ir pārkāpis Tomija iedomātās robežas.

Tomijs arī ir ļoti sabiedriska būtne, īpaši tad, kad vakarā visa ģimene ir mājās. Tad viņš ir visur pa vidu. Ja būsim virtuvē, tad viņš vai nu snauduļos pie virtuves galda uz kāda no krēsliem, vai arī gulēs uz grīdas virtuves vidū. Ja būsim istabā, tad viņš noteikti ieņems stratēģiski visizdevīgāko vietu, no kurienes viņš visu labi pārredz, lai turpinātu savu snauduļošanu tur. Bet viņš visur snauduļo. Viņš pat mēdz iesnausties pie savas ūdens bļodiņas.

Tomijs jau laikam ir un vienmēr būs mans mīlulītis. Tā kā viņš arī ir vissenākais no mūsu mājdzīvniekiem, tā viņš arī vienmēr būs mūsu šefs.

Mums ar Tomiju ir savu rituāli. Viņš vienmēr vaktē to brīdi, kad dodos gulēt. Un, ja viņš nevar to sagaidīt kādreiz brīvdienās, tad jau viņš sāk nervozi staigāt šurpu turpu, vedinādams mani uz guļamistabas pusi. Un, kad es apguļos, tad obligāta rituāla daļa ir, ka Tomijam ir jāpaguļ man uz vēdera. Viņš neiet pie neviena cita no mājiniekiem ar šādām mīlestības izpausmēm, šādas attiecības pastāv tikai mūsu starpā. Arī, ja kādreiz brīvdienās mēdzu atlaisties ar grāmatu rokās, Tomijs noteikti iekārtosies man uz krūtīm, vēdera vai cieši blakus murrās. Un par to es arī viņu laikam visvairāk mīlu, jo viņš man ir tāda miera osta.

- Kādas ir persiešu sliktās īpašības, trūkumi?

Viens no galvenajiem persiešu trūkumiem ir spalvas. Spalvas mūsu mājās ir visur un daudz. Bet esmu ar tām saradusi, kaut gan dažreiz, kad kaut kur jādodas un jāvelk mugurā kāds tumšas krāsas apģērba gabals, tad mēdzam ar vīru abi papukoties, jo mīļā Tomija gaišās spalviņas ir visur. Tāpēc labi, ka šajos laikos ir tādas ierīces, kā spalvu tīrītāji.

Runājot par tām pašām spalvām, protams, arī Tomija kažoks prasa īpašu kopšanu. Pirmos gadus viņu cītīgi ķemmēju, līdz man aptrūkās spēka un laika. Tagad ik pa laikam cenšos viņu tā kārtīgi izķemmēt un izplūkt spalvu kunkuļus, ar kuriem ir iespējams tikt galā. Bet mēdz gadīties, ka viņš ieveļas tiktāl, ka ar ķemmi ir par maz. Tad pēc vienas kārtējās lielās savelšanās iegādājāmies matu mašīnu un ik pa laikam mēdzam siltajā gada periodā viņu nodzīt. Tad viņam ir labi, jo vasarā nav tik karsti, un spalva atkal ataug no jauna.

Un joprojām runājot par tām pašām spalvām, salaizītās kažoka spalvas mēdz viņam sasprūst arī "iekšā", un tad viņam kļūst slikti. Tāpēc šīs šķirnes kaķiem ir svarīgi dot speciālo pārtiku, kas paredzēta garspalvainiem kaķiem, jo tā satur vielas, kas palīdz sašķelt un izvadīt spalvas no barības vada. Persiešu šķirnes kaķiem tā ir ikdiena, ka ik pa laikam viņi izvemj spalvu kunkuļus – bez tā neiztikt un tas nav nekas ārkārtējs! Tās dienas, kad Tomijam spalvas atkal ir nosprostojušas barības vadu, es jau savlaicīgi sajūtu, jo viņam ir acīmredzami fiziski slikti – tad viņš visu laiku staigā man pakaļ, bieži ņaud, tā cenzdamies man pateikt, ka viņš slikti jūtas. Līdz brīdim, kad viņš vienkārši izvemj milzīgu spalvu kušķi tādā desiņas formā, un tad atkal dzīve iet uz augšu.

Tomijs neēd neko citu kā tikai vienu konkrētu speciālo persiešu sauso barību. Un te nu tā ir sanācis, nevis tāpēc, ka man šķiet, ka tā ir vislabāk, bet vienkārši tāpēc, ka viņam neviena cita barība negaršo. Esmu izmēģinājusies visādi. Izmēģinājusi dažādas kaķu barības, bet viņš visas paosta, "apgrābj" un aiziet. Neēd neparko. Šad un tad nopērku viņam kādus "premium" kaķu konservus, bet tā īpaši viņš neko citu neēd.

Bet viņam ir dažas delikateses no saimnieku galda, kuras, saožot jau pa gabalu, mans runčuks ir klāt kā saukts. Tās ir garneles un melone. Viņš mums tāds gardēdis ir. Meloni viņš ēd tikai ar nosacījumu, ja viņam priekšā tur rokās šķēlīti – tad viņš laiza un kož tik ilgi, kamēr notiesā visu. Bet, ja to ieliek viņa trauciņā, tad viņam šis gardums vairs neliekas tik saistošs. Bet melones dēļ viņš ir gatavs pārkāpt visus noteikumus un mesties pat uz galda.

- Vai šīs šķirnes kaķiem vajadzīga īpaša kopšana? Kāda?

Persiešiem, kā jau minēju, ir nepieciešams regulāra ķemmēšana. Lai kažociņš nesaveltos, tas ir jāķemmē katru dienu un kārtīgi, bet ne vienmēr tam sanāk laika. Vēl viņiem actiņas ir ik pa laikam jāiztīra, jo tās asaro. Kad Tomijs bija maziņš, tad pirmos mēnešus es viņam divreiz dienā actiņas tīrīju ar kumelīšu tēju. Maziem kaķēniem tā asarošana ir izteiktāka, tāpēc to nepieciešams darīt biežāk. Tagad, kad Tomijs ir liels, pieaudzis kaķis, acis iztīru viņam ik pa laikam, kad redzu, ka ir jātīra. Vairāk, manuprāt, nekādu citu īpašo vajadzību nav.

Jā, vienu kuriozu atceros ļoti labi, bet, manuprāt, viņš to nemaz neuztvēra kā kuriozu, bet tas man apliecināja to, cik tīrīgs un kārtīgs ir mans Tomijs. Reiz, kad bijām izbraukuši nedēļas nogalē ārpus Rīgas uz divām dienām, Tomijs palika mājās. Agrāk mums bija dzīvoklis ar lielu balkonu, kur Tomijs īpaši pavasara un vasaras periodā mīlēja ilgi uzturēties. Tā bija viņa mīļākā vieta, jo viņš tur gulēja šūpuļkrēslā, uzraudzīja manas balkona puķes un klausījās lakstīgalu treļļos. Bet mēs aizbraucām ciemos, un Tomijs palika uz balkona. Un man tas iešāvās prātā tikai tad, kad nākamajā dienā braucām atpakaļ uz mājām. 

Tad man kā ar bomi pa pieri iebelza doma, ka Tomijs taču palika uz balkona, bet balkona durvis tika aiztaisītas, savukārt iekšā palika viņa tualetes kaste. Par to, ka Tomijs varētu kaut kur aizklīst, man galīgi nebija uztraukuma, jo Tomijs nekad nekur nav gājis tālāk par balkonu, viņš pat nav izrādījis interesi līst kaut kur tālāk. Un viņš tur mēdza kādreiz palikt pa nakti gulēt, kad vasarās iekšā bija pārāk karsti. Bet galvenais, kas mani uztrauca, bija tas, ka viņam taču balkonā nebija tualete izlikta.

Kad pārbraucām mājās un attaisīju balkona durvis, tad Tomijs kā reaktīvā raķete iešāvās dzīvoklī un taisnā ceļā brāzās uz savu tualetes kasti, knapi spējot sabremzēt pie tās. Un tad viņš sēdēja tajā kastē kādas n-tās minūtes, ausis atglaudis, vienā pozā. Cik ļoti viņš bija nocieties, bet nekur un neko nebija sliktu izdarījis.

- Kas cilvēkam jāņem vērā, ja grib iegādāties šīs šķirnes kaķi? Vai tāds der jebkuram?

Man liekas, ka persiešu kaķis der jebkuram, izņemot alerģiskus cilvēkus. Ja ir alerģija pret spalvām, tad nekādi, jo spalvu viņam ir ļo-o-o-ti daudz. Bet rakstura ziņā viņš ir ļoti mierīgs. Tā kā mēs diezgan regulāri mēdzam izbraukt uz nedēļas nogalēm, tad zinām, ka Tomiju varam atstāt arī vienu mājās uz visu nedēļas nogali, jo viņš jau tāpat lielāko daļu laika noguļ. Galvenais ir atstāt pietiekami daudz barības, ūdens un arī tīru tualetes kasti. 

Tā nu viņu var atstāt trīs līdz četras dienas bez problēmām. Ja gadās aizbraukt uz ilgāku laiku, tad gan vajag sarunāt, lai kāds aprauga un papildina viņam krājumus. Agrāk vadājām viņu līdzi mašīnā gandrīz katru nedēļas nogali, bet tad piefiksējām, ka viņam šie pārbraucieni tomēr īsti neiet pie sirds un rada lielu stresu, tāpēc nolēmām nemocīt. Viņš tomēr vislabāk jūtas savās mājās, savā teritorijā.

- Vai viņam bijušas kādas veselības problēmas? Varbūt zini, kādas veselības problēmas šai šķirnei ir tipiskas?

Mēs līdz šim neesam saskārušies ar kādām citām veselības problēmām, izņemot jau minētās problēmas ar spalvu atvemšanu. To viņš dara diezgan regulāri, un ar to vienkārši ir jāsamierinās. Bet savādāk nekādu citu problēmu nav. Tomijs ir lielisks kaķis.