Saulespuķes daudziem ir mīļākie ziedi, jo tie gluži vienkārši nespēj atstāt vienaldzīgu ar savu spilgto saulainumu, kas priecē mūs vasaras sezonā. Lai arī pašu dārzos iesētās saulespuķes vēl gaida savu ziedēšanas parādi, iepazīties ar goodhousekeeping.com apkopotajiem faktiem gan ir vērts.

Auga nosaukums "helliantus" tulkojumā no latīņu valodas nozī­mē "saules zieds".

Saulespuķes dzim­tene ir Centrālamerika un Dien­vidamerika. Spānijas jūrnieki ceļojot to atveda uz Eiropu kā dekoratīvu augu parkiem un dār­ziem, bet izrādījās, ka tās ir lie­tojamas uzturā un ir lieliski nek­tāraugi.

Katra saulespuķe patiesībā ietver tūkstošiem vēl neizaugušu puķu, jo ziedkopā esošās saulespuķu sēklas ir kā sēkla no kurām var izaudzēt jaunas saulespuķes.

Saulespuķēm ir raksturīgs heliotropisms — gan to lapām, gan ziediem ir tendence griezties pret sauli. Tāpēc mēdz teikt, ka tās dejo līdzi saules ritējumam.

Saulespuķu sēklas, kas atrodas zieda vidū ir liels kārums putniem, tāpēc, ja vēlies pievilināt dziedošos putnus dārzā, atliek vien audzēt saulespuķes, un tie būs klāt ātrāk nekā varētu gaidīt.

Saulespuķu ziedlapiņas ir ēdamas un tās var pievienot svaigiem salātiem, bet sēklas var tikt izmantotas dažādos veidos - gan svaigas, gan žāvētas un apceptas. Lai sēklas ilgāk saglabātos, tās var sajaukt ar sāli.

Katra saulespuķe satur 1000-2000 saulespuķu sēklu.

Saulespuķu šķirnes pārsniedz 70 dažādības, tāpēc to audzēšanu var piemērot ar konkrētām šķirnēm.

Garākā saulespuķe, kas novērota, sasniegusi 9 metru jeb 30 pēdu augstumu.

Visīsākā saulespuķe tika izaudzēta 1985. gadā ASV, izmantojot bonzai (nosiešanas) metodi. Tās garums bija 5,6 centimetri.

Saulespuķes ir ne tikai skaistumpuķes, jo tās spēj attīrīt gaisu no toksīniem un indīgām vielām gaisā, tāpēc pēc daudzām katastrofām, kas radījušas postījumus ar gaisa piesārņojumu, apkārtnē tiek sētas saulespuķes.

No saulespuķu sēklām iegūst vienu no senākajām un joprojām populārākajām augu eļļām, kas izceļas ar neitrālu garšu.

Mūsdienās saulespuķes lielākoties tiek kultivētas sēklu dēļ, no kurām var iegūt vērtīgu eļļu, ko izmanto cepšanai, salātu mērcēs un margarīna gatavošanā.

Sēklām ir liela uzturvērtība — tās satur 18 līdz 22 procentus olbaltumvielu.

Saulespuķu eļļa ietilpst arī šampūnos, lūpu balzamos, roku krēmos, ķermeņa losjonos un bērnu kopšanas līdzekļos, un to pat izmanto motoreļļas ražošanā.

Saulespuķu daiļums ir iedvesmojis daudzus māksliniekus, kā rezultātā tapis tāds mākslas darbs kā Vincenta van Goga glezna "Saulespuķes".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!