Saruna ar suņu grūmeri. 'Reiz pat izglābu kāda Japāņu špica asti.'  (4)

- Kas īsti ir grūmeris?

Linda: "Grūmeris pamatā ir suņu (šad tad arī kaķu, trušu vai sesku) frizieris, kurš vispirms novērtē dzīvnieka vispārējo stāvokli, pārbaudot, vai nav kādu ādas problēmu, izaugumu, kreveļu, apsārtumu vai pušumu, bet pēc tam safrizē to atbilstoši šķirnes standartam un / vai īpašnieka vēlmēm."

- Un, ko grūmeris dara, ja atrod kādu "nesmukumu"?

Ja grūmeris atrod kaut ko aizdomīgu, informē par to suņa saimnieku, lai viņš laikus var meklēt veterinārārsta palīdzību. Es tā reiz izglābu Japāņu špica asti. Pamanīju dīvainus izaugumus uz astes, pateicu saimniekam, izrādījās – audzējs! Ja tas būtu pamanīts kādu laiku vēlāk, asti nāktos amputēt.

Jau kopš mazotnes man ļoti patīk suņi. Biju no tiem bērniem, kuri labprāt ved pastaigāties arī kaimiņu suņus. Kad mācījos skolā, šķiet, visi klasesbiedri zināja, ka Linda grib kļūt par veterinārārsti. Diemžēl vai varbūt par laimi šo sapni realizēt neizdevās, jo nejutos gana spēcīga ķīmijā un bioloģijā. Kļuvu par biroja darbinieci, taču līdztekus mana dzīve tik un tā visu laiku bija saistīta ar suņiem.

2003. gadā kļuvu par saimnieci savam pirmajam miniatūrajam šnauceram un pievērsos suņu audzēšanai. Pabeidzu audzētājiem domātos kursus Latvijas Kinoloģiskajā federācijā, klusībā lolojot sapni, ka reiz tomēr varētu piepildīt sapni par darbu saistītu ar suņiem.

Gatavojot savus suņus izstādēm, sāku mācīties, kā pašai viņus apcirpt. Septiņu gadu laikā, kamēr nodarbojos ar audzēšanu, apguvu, kā safrizēt visa veida šnaucerus, un sapratu, ka grūmings patiesībā man varētu būt lielisks hobijs vai pat profesija.

Grūmerim ir jāapgūst zināšanas ne tikai par katras šķirnes cirpuma standartiem, bet arī suņu anatomiju, uzvedību, ģenētiku un dažādām ādas slimībām.

Anglijā atradu grūmera asistentes darbu, lai nostiprinātu jauniegūtās zināšanas praksē. Salona īpašniece saskatīja manī potenciālu un piedāvāja mācīties tālāk pie Anglijā labi pazīstamiem grūmeriem, lai kļūtu par pilnvērtīgu speciālistu, ko es, protams, izmantoju.

Pēc tam sāku strādāt salonā jau kā patstāvīga grūmere. Izbaudīju katru dienu kā nekad agrāk, kad strādāju birojā. Jāsaka, beidzot esmu atradusi savu sapņu darbu. Mans darbs ir mans hobijs! Esmu redzējusi daudz netīru, necirptu un savēlušos suņu, un es vienmēr no sirds vēlos viņiem likt izskatīties un justies labāk. Kārtīgi nomazgājot, izķemmējot un apcērpot suni, vienmēr ir patiess prieks par rezultātu. Šis darbs man sniedz milzīgu gandarījumu.

Šā gada sākumā man radās iespēja atvērt pašai savu salonu, ko, protams, izmantoju.

Salonam devu nosaukumu "Friends Furever". Tajā darbojos viena.

- Kāda ir ikdiena salonā?

Ikdiena ir ļoti noslogota. Diena iesākas ar pirmo klientu, un darbs ne mirkli neapstājas. Ar katra suņa saimnieku sākumā izrunāju, kas tiks darīts, veicu suņa apskati, lai novērtētu spalvas un suņa vispārējo kondīciju.

Gadījumos, kad suņuks ilgstoši nav ticis kopts, ķemmēts un frizēts, vienīgais variants ir kažociņa pilnīga nocirpšana. Tad suņuks tiek izmazgāts, lietojot atbilstošu profesionālu kosmētiku, kuras izvēle ir atkarīga no spalvas struktūras, krāsas, garuma, stāvokļa un citiem faktoriem.

Tad seko žāvēšana un kažoka sagatavošana. Un pats pēdējais darbs ir stila veidošana atbilstoši šķirnei vai īpašnieka vēlmēm.

Dienā viens grūmeris var safrizēt piecus līdz septiņus suņus atkarībā no pieredzes, šķirnes un citiem faktoriem.

Protams, ne visiem suņiem patīk frizēšana, īpaši, ja suņuks pie tās nav laikus radināts. Reizēm nepieredzējušu saimnieku dēļ pirmā frizēšanas reize sunim var izrādīties nepatīkama pieredze – ja sunīša kažoks bijis neglābjami savēlies un tādēļ dzīvnieks ticis nodzīts pliks. Sliktās atmiņas par šķiršanos no siltā kažociņa var traucēt nākamajās reizēs.

Protams, ja suņuks ļoti streso, tad grūmeris viņu nefrizē, bet sūta mājās, jo mūsu primārais uzdevums ir palīdzēt sunim, nevis nodarīt pāri.

Mēdzam izmantot uzpurni, ja suns izrāda agresiju. Tas ir bīstami ne tikai grūmerim, bet arī sunim, kurš, nejauši sagrābjot, piemēram, šķēres, var sevi nopietni savainot.

Protams, bieži, lai sadraudzētos ar saviem klientiem, izmantoju gardumus un uzslavas – gluži kā tas notiek jebkurā suņu treniņā.

- Kādas pašlaik ir aktuālākās tendences suņu grūmingā?

Viss atkarīgs no šķirnes, saimnieka vēlmēm un varēšanas pašam ķemmēt suni frizēšanas starplaikos. Daudzām šķirnēm ir savi kopīgie standarti, kurus tad daudzi saimnieki arī zina un prasa.

Šobrīd visā pasaulē ir kļuvis ļoti populāri frizēt pūdeļveidīgos un Jorkšīras terjerus pēc Asian Fuson vai Japanese style.  Arī saviem klientiem to piedāvāju.

Neko diži ekstrēmu nav nācies cirpt, ja neskaita tā paša Asian style mēģinājumus uz pašas vecās suņu meitenes, nogriežot skaisto šnaucera bārdu un sākot audzēt mohauku galvvidū.