Labradors
Labradoras retrīvers ir viena no populārākajām suņu šķirnēm pasaulē. Labradorus tik bieži izvēlas par mājas mīluļiem to pievilcīgā izskata, labestīgā rakstura, milzīgās uzticības saimniekam, augstā inteliģences līmeņa un lielisko fizisko spēju dēļ. Neskatoties uz šīs šķirnes milzīgo popularitāti, ir vairāki interesanti fakti, kurus daudzi par šiem suņiem nezina.

1. Labradoras retrīveri nenāk no Labradoras.

Daudzām šķirnēm nosaukums ticis dots pēc izcelsmes vietas, taču labradori šajā ziņā ir izņēmums. Šī šķirne radusies 16. gadsimtā nedaudz uz dienvidiem no Labradoras pussalas, proti, Ņūfaundlendas salā. Sākumā tos pazina kā Sentdžonsas suņus. Sentdžonsa ir Ņūfaundendas galvaspilsēta.

Labradori ir slaveni ar savu milzīgo mīlestību pret ūdeni, kas nav nekāds brīnums, jo sākotnēji šie suņi bija zvejnieku palīgi, kas nāca talkā saviem saimniekiem vilkt tīklus un pārnēsāt tauvas starp laivām, kā arī notvert no tīkliem izbēgušas zivis.

No Ņūfaundlendas šī suņu šķirne izplatījās uz Angliju. Pirmais, kurš tur aptuveni 1830. gadā ieveda vairākus Sentdžonsas suņus, bija Mālmsberi otrais grāfs. Mālmsberi trešais grāfs bija pirmais, kurš tos sāka dēvēt par labradoriem. Vismaz pirmā rakstiskā liecība, kur šis vārds minēts, ir grāfa 1887. gadā rakstīta vēstule. Angļi savā uztverē nepareizi saistīja Labradoras pussalu ar Ņūfaundlendu, abas dēvējot par Labradoru. Šķirnes nosaukums "iegājās" un nostiprinājās.

2. Labradoras retrīveru šķirne 19. gadsimta beigās gandrīz izzuda.

2. Pirms labradori kļuva par vispopulārākajiem suņiem Amerikā un citviet pasaulē, šī šķirne kādu laiku bija uz izzušanas robežas.

Amerikas Savienotajās Valstīs labradors nemainīgi ir populārākā šķirne jau 24 gadus. Labradoras retrīvers nonācis topa augšgalā, pateicoties savam labestīgajam raksturam, uzticībai un vēlmei būt noderīgam savam saimniekam, ideālajam izmēram un teicamajām fiziskajām spējām, kas ļauj tam kļūt par labu palīgu pilnīgi jebkurā sfērā, sākot no cilvēku meklēšanas un glābšanas līdz dzīvnieku medībām. Bet pirms labradors ieguva universāla, jebkuram mērķim piemērota suņa slavu, šī šķirne gandrīz izzuda.

Ņūfaundlendas valdība ieviesa ierobežojumu, ka vienā mājsaimniecībā nedrīkst būt vairāk par vienu suni, turklāt par to bija jāmaksā nodokļi. Par kuces turēšanu nodoklis bija krietni augstāks, tādēļ sieviešu dzimtes kucēni nebija cieņā un bieži tika likvidēti. 19. gadsimta 90. gados šķirne bija teju izzudusi.

Par laimi šīs šķirnes pārstāvji bija ievesti arī Anglijā, kur tie joprojām bija augstā cieņā kā medību suņi un mājas mīluļi. 1903. gadā Labradoras retrīverus kā patstāvīgu šķirni atzina Anglijas Kennelklubs, bet 1917. gadā – Amerikas Kennelklubs. Līdz ar to labradoru faniem par šķirnes saglabāšanu jāsaka paldies Anglijai un Mālmsberi dzimtai.

3. Labradoras retrīvera kažoks ir ūdensizturīgs.

Foto: PantherMedia/Scanpix
3. Labradoras retrīvera kažoks ir ūdensizturīgs.

Labradori ir kā radīti ūdenim, jo tiem starp pirkstiem ir plēve, kas atvieglo peldēšanu, un tiem ir arī tā dēvētā "ūdra aste", kas pamatnē ir ļoti resna, pakāpeniski kļūst tievāka un beidzas ar smailu galu. Par to, ka tie gatavi mesties pat visvēsākajā ūdenī, jāpateicas labradoru biezajam divslāņu kažokam.

Labradora kažoka virsējo slāni veido garāki, parupji akotmati, bet apakšējo – blīva, mīksta pavilna. Biezā pavilna ļauj sunim ilgstoši saglabāt ķermeņa siltumu un atgrūž ūdeni, jo blīvi augošos matiņus klāj dabiska taukviela, padarot kažoku ūdensnecaurlaidīgu.

Labradora kažoks ir perfekts, ja runā par ķermeņa siltuma saglabāšanu pat ļoti vēsā laikā un palikšanu sausam, bet divreiz gadā, kad suns met spalvu, šis burvīgais kažoks saimniekam kļūst teju par murgu. Ikviens, kuram ir bijis labradors, noteikti atceras spalvu kaudzes, kas paliek pēc katras suņa sukāšanas apmatojuma maiņas periodā.

4. Labradori mēdz būt ne tikai melni, dzelteni un šokolādes brūni.

4. Labradori mēdz būt ne tikai melni, dzelteni un šokolādes brūni.

Sastopami arī sudraba krāsas labradori. Tie būtībā ir šokolādes brūnie labradori, kuriem ir dilūcijas gēns, kas padara kažoka krāsu gaišāku. Arī dzeltenajiem un melnajiem labradoriem mēdz būt šāds gēns, taču viņu gadījumā tas minimāli ietekmē krāsu.

Tomēr sudraba krāsa tiek pretrunīgi vērtēta audzētāju vidū, un vairākums kennelklubu to neatzīst kā pieļaujamu. Tikmēr ir audzētāji, kuri kaismīgi cīnās, lai sudraba krāsa tiktu iekļauta šķirnes standartā un šādiem labradoriem būtu iespējams piedalīties izstādēs. Tiem, kuriem dalība izstādēs un sasniegumi nav tik būtiski, sudraba krāsas labradori, protams, šķiet unikāli un īpaši skaisti suņi.

Sastopami arī lapsas krāsas labradori. Būtībā tie ir tie paši dzeltenie labradori, tikai stipri tumšāki. Agrāk šādi rudi indivīdi bija daudz biežāk sastopami, nekā gaiši dzeltenie, tādēļ tie nebija tik ļoti iekāroti. Visi vēlējās retos gaiši dzeltenos. Atsaucoties uz pieprasījumu, audzētāji centās audzēt tieši šādus suņus, un tagad gluži pretēji rudas krāsas labradori kļuvuši par retumu.

5. Labradoras retrīvers ir viena no inteliģentākajām suņu šķirnēm pasaulē.

Foto: PantherMedia/Scanpix
5. Labradoras retrīvers ir viena no inteliģentākajām suņu šķirnēm pasaulē.

Labradors ir liels prātvēders, kurš pārliecinoši ieņem vietu pasaules gudrāko suņu šķirņu desmitniekā.

Pētījumi liecina, ka labradors spēj apgūt jaunu komandu pēc mazāk nekā pieciem atkārtojumiem.

Labradori ir ne tikai ļoti inteliģenti suņi, bet arī ļoti vēlas izpatikt saimniekam. Šīs šķirnes suns centīsies, cik vien spēs, lai izdarīto to, ko no viņa gaidāt.

Avoti:
* "Mnn.com",
* "Pets4home.co.uk".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!