"Pēdējās nedēļas laikā Durbes jūras ērgļu pāra ligzdā ir norisinājušies vairāki notikumi, kas prasa komentēšanu. Otrdienas rītā Durberts tika pie gredzena, savukārt kopš tā laika varam vērot izmainītu pieaugušo putnu uzvedību. Tēviņš Roberts barību mazulim pirmoreiz piegādāja tikai aiznākamās dienas vakarā pēc gredzenošanas, savukārt mātīte Durbe kameras pārskatītajā zonā pirmo reizi ielidoja sestdienas rītā. Tā kā gredzenošana ir ticamākais šo uzvedības izmaiņu iemesls, sniegšu īsu ieskatu tās būtībā," raksta Jānis Ķuze.
"Jūras ērgļu gredzenošana starptautiskas programmas ietvaros notiek nu jau gandrīz 40 gadus. Latvija šai programmai pievienojās 1984. gadā un kopš tā laika pie mums ir apgredzenoti vairāk nekā 400 jūras ērgļu, absolūtais vairums kā jaunie putni ligzdās. Līdz šim mums nav bijis pamats domāt, ka gredzenošana radītu kritisku traucējumu (jo savādāk programmas īstenošana būtu pārtraukta), lai gan detalizēti pārliecināties par putnu uzvedību pēc ligzdas kontrolēšanas nav bijis iespējams – ar tiešsaistes kamerām Latvijā strādājam tikai četrus gadus un arī citur pasaulē kameras pie šīs sugas ligzdām ir uzsākts likt salīdzinoši nesen.
Galvenie ieguvumi no gredzenošanas jeb putnu individuālas iezīmēšanas ir šādi: pateicoties gredzenu nolasījumiem, mēs varam spriest par individuālu putnu produktivitāti, dzīves ilgumu, teritoriju un pāru noturību, pārvietošanās ceļiem, arī populāciju izcelsmi (kā Latvijas gadījumā – par jūras ērgļu atgriešanos varam pateikties populācijai, kas bija saglabājusies Igaunijā).
Gredzena uzlikšana ir tikai viens no iemesliem, kādēļ ligzdas šajā laikā tiek apmeklētas klātienē – iespējams, pat svarīgāks iemesls ir tas, ka apmeklējuma laikā tiek ievākts jauno putnu spalvu paraugs, kas tiek izmantots DNS analīzēm un paver ļoti plašas pētniecības iespējas. Spārna mērījumi ļauj spriest par cāļa vecumu (šo mērījumu Durbertam neveicu, jo šī putna vecums mums ir zināms), un attiecīgi arī olu dēšanas laiku, tas savukārt ir ļāvis pamatot aizsardzības pasākumu piemērošanu ligzdošanas vietām ļoti agri sezonā – jau no februāra sākuma.
Par to, ka pieaugušie putni pēc gredzenošanas mēdz atgriezties ligzdā ar krietnu nokavēšanos, uzzinājām pēc pirmo ar kamerām aprīkoto ligzdu datiem. Jaunie putni tiek gredzenoti četru līdz astoņu nedēļu vecumā, kad tie jau ir pietiekoši lieli, lai pieaugušo putnu prombūtne vairs neradītu kritiskas problēmas (Durberts ir ilgstoši atstāts viens arī pirms gredzenošanas).
Tomēr jāņem vērā arī tas, ka pieaugušo putnu attieksme var individuāli krietni variēt – ir tādi, kuri pret traucējumiem izturas krietni jutīgāk, nekā citi. Par to liecina arī novērojumi, kas izdarīti pavisam citās situācijās. Domājams, ka Durbes ligzdas gadījumā šis tolerances slieksnis ir ļoti zems. Tajā pašā laikā būtiski ir tas, ka pieaugušie putni mazuli turpina barot un Durberts jau ir pietiekoši liels, lai barību sadalītu pats. Vecie putni arī pastāvīgi uzturas ligzdas tuvumā, līdz ar to uzskatīt, ka ligzda ir pamesta, šobrīd noteikti nevar.
Jūras ērgļu ligzdu aprīkošana ar kamerām mums ļauj labāk saprast tajās notiekošos procesus, tai skaitā arī tos, kas ir saistīti ar cilvēku iejaukšanos. Ļoti ceru, ka atkārtota iejaukšanās šīs ligzdas norisēs nebūs nepieciešama."
1. jūnijā jau pulksten 5.55 no rīta tētis Roberts paviesojās ligzdā un atnesta Durbertam zivi.
Pulksten 9.54 Durbertam bija jau otrās brokastis – atkal atlidoja tētis ar zivi. Durbertiņa mamma Durbe gan kopš gredzenošanas ligzdā ielaisties vēl nav saņēmusies, taču tās tuvumā ir manīta.
Ligzdā notiekošajam iespējams sekot dabas novērojumu portālā "Dabasdati.lv".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
