Jūras ērglis Durberts, 1. jūnijs 2015
Foto: no "Dabasdati.lv".
Pagājušajā nedēļā daudzi satraukti sekoja notiekošajam ar tiešraides kameru aprīkotajā Durbes jūras ērgļu ligzdā, jo pēc ērglēna Durberta gredzenošanas viņa vecāki cilvēka aizskartajai ligzdai baidījās tuvoties ilgāk nekā 36 stundas. Dažs no vērotājiem pauda viedokli, ka gredzenošanu vispār nevajadzētu veikt, jo tā apdraud mazo ērglēnu dzīvību. Lūk, ornitologa Jāņa Ķuzes komentārs par notikušo un gredzenošanas nepieciešamību!

"Pēdējās nedēļas laikā Durbes jūras ērgļu pāra ligzdā ir norisinājušies vairāki notikumi, kas prasa komentēšanu. Otrdienas rītā Durberts tika pie gredzena, savukārt kopš tā laika varam vērot izmainītu pieaugušo putnu uzvedību. Tēviņš Roberts barību mazulim pirmoreiz piegādāja tikai aiznākamās dienas vakarā pēc gredzenošanas, savukārt mātīte Durbe kameras pārskatītajā zonā pirmo reizi ielidoja sestdienas rītā. Tā kā gredzenošana ir ticamākais šo uzvedības izmaiņu iemesls, sniegšu īsu ieskatu tās būtībā," raksta Jānis Ķuze.

"Jūras ērgļu gredzenošana starptautiskas programmas ietvaros notiek nu jau gandrīz 40 gadus. Latvija šai programmai pievienojās 1984. gadā un kopš tā laika pie mums ir apgredzenoti vairāk nekā 400 jūras ērgļu, absolūtais vairums kā jaunie putni ligzdās. Līdz šim mums nav bijis pamats domāt, ka gredzenošana radītu kritisku traucējumu (jo savādāk programmas īstenošana būtu pārtraukta), lai gan detalizēti pārliecināties par putnu uzvedību pēc ligzdas kontrolēšanas nav bijis iespējams – ar tiešsaistes kamerām Latvijā strādājam tikai četrus gadus un arī citur pasaulē kameras pie šīs sugas ligzdām ir uzsākts likt salīdzinoši nesen.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!