Četras interesantas suņu šķirnes ar 'drediem'

Šīm suņu šķirnēm dredi izveidojas dabiskā ceļā, tomēr tas nenozīmē, ka kažoks neprasa nekādu kopšanu. Saimniekam ir mazliet jāpacenšas, lai izveidotos pievilcīgi dredi. Pateicoties tiem, šo suņu izskats ir unikāls un ļoti neparasts. Tādus bieži uz ielas negadās redzēt.

Šiem suņiem dredi izveidojas, garajam apmatojumam pašam saveļoties tādās kā aukliņās jeb dredos. Lai tas notiktu, saimniekam tomēr ir jāiegulda diezgan daudz darba. Pievilcīgi dredi noformējas vienīgi tad, ja suni šad tad "paķemmē" ar pirkstiem, garo apmatojumu it kā sadalot šķipsnās. Ja par kažoku nerūpējas vispār, tas saveļas vienotā spalvu mudžeklī, kuru pēc tam ir, var teikt, neiespējami izšķirt dredos.

Izņēmums ir vien spāņu ūdenssuns, kuram spalva "aukliņās" saveļas pati no sevis.

Bergāmo aitu suns cēlies Itālijā. Suņa svars ir 32 līdz 38 kilogrami, bet skausta augstums – 60 centimetru. Kuces svars ir 26 līdz 32 kilogrami, skausta augstums – 56 centimetri.

Bergāmo aitu suņa kuplajam kažokam ir bieza pavilna. Izņemot galvu un plecu daļu, kažoka virskārtai piemīt tendence blīvi savelties. Kažoks var būt pelēks, pelēkraibs, melns vai pelēcīgi dzeltens ar dzeltenbrūniem raibumiem.

Balti plankumi ir pieļaujami tikai tad, ja kažoka baltā daļa neaizņem vairāk par 20 procentiem no kažoka kopējā virsmas laukuma.

Pirmajā dzīves gadā Bergāmo aitu suni vajag ķemmēt. Vēlāk, kad viņa kažoks sāk savelties, saimniekam nākas, plūkājot ar rokām, atšķetināt savēlušās , aptuveni trīs centimetrus resnās apmatojuma grīstes.

Galvas apmatojums ir jāķemmē. Šad un tad suni var vannot, tomēr vēlams to darīt vasarā, jo Bergāmo aitu suņa kažoks pilnībā neizžūst pat dienas laikā.

Šis suns ir gudrs, apķērīgs, neatkarīgs, līdzsvarots, mierīgs, drošsirdīgs, modrs un draudzīgs. Viņš ļoti mīl darboties un stipri pieķeras savam saimniekam un viņa ģimenei.

Ja Bergāmo aitu suns ir jau mazotnē iepazinis citus mājdzīvniekus, viņš pret tiem izturas labi. Šai šķirnei ir raksturīga visumā labvēlīga attieksme pret bērniem, pat vēl vairāk – Bergāmo aitu sunim piemīt tieksme saimnieka ģimenes bērnus aizsargāt no svešu bērnu uzmācības. Viņš ir pirmšķirīgs sargsuns, kurš spēj sagādāt ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu katram kurš ielaužas saimnieka mājā.

Pret nepazīstamiem cilvēkiem Bergāmo aitu suns izturas rezervēti.

Bergāmo aitu sunim nepieciešama liela fiziskā slodze. Ļoti piemērotas ir regulāras pastaigas. Pietiekami plašā, iežogotā teritorijā viņš par savas fiziskās formas uzturēšanu parūpēsies pats.

Šīs šķirnes suņus vēl aizvien izmanto mājlopu ganīšanai. Tātad Bergāmo aitu suns ir īsts darba suns. Mazā dzīvoklīti viņam nav vietas.

Spāņu ūdenssunim ir mīksts, sprogains, silts un ūdensnecaurlaidīgs kažoks. Kad apmatojums izaug garāks, tas saveļas atsevišķās šķipsnās.

Visbiežāk spāņu ūdenssuns ir brūns, melns, balts, melns ar baltu vai brūns ar baltu.

Spāņu ūdenssuņa kažoks nav īpaši jākopj. Atšķirībā no puli un komandora, kuriem ir tāda paša tipa kažoks, spāņu ūdenssuņa spalva saveļas šķipsnās pati no sevis. Šķirnes standarts pieļauj, ka spāņu ūdenssuņa kažoku apcērp.

Šīs suns ir aktīvs, draudzīgs, gudrs, rotaļīgs, sabiedrisks, modrs un uzņēmīgs. Viņš aizrautīgi mācās.

Parasti šis suns labi saprotas gan ar bērniem, gan ar suņiem un citiem mājdzīvniekiem. Ar kaķi spāņu ūdenssuns sadzīvo bez konfliktiem tad, ja viņš to pazīst. Par briesmām šis suns brīdina, bet neko daudz vairāk nedara.

Spāņu ūdenssunim nepieciešama diezgan liela fiziskā slodze. Viņam patīk peldēt, kā arī atrast un atnest priekšmetus. Spāņu ūdenssuns spēj gūt labus panākumus gan paklausības sacensībās, gan flaibolā.

Avoti:
* "Pets4home.com",
* Esteres Ferhūfas-Ferhallenas sastādītā enciklopēdija "Suņi" (Zvaigzne ABC)