Dievkociņš (Artemisia abrotanum) ir latviešu dārza klasika, kas savulaik auga katra pirtnieka saimniecībā, lai veidotu pirts slotas, taču bez tā šis augs kļuvis par neaizmirstamu dārza simbolu un vērtību tautas medicīnā.
Dievkociņam ir līdzība ar vērmeli, ne tikai tāpēc, ka tas patīkami smaržo, bet arī pēc piederības vībotņu ģintij. Dievkociņam raksturīgs izteikts aromāts, pelēkzaļa lapojuma krāsa un jūnijā ziedoši bāli dzelteni ziedi. Mūsu senči dievkociņu audzējuši abpus durvīm, kā mājas sargu un arī pie pirts ieejas. Vēl šodien pie vecajām lauku mājām saglabājušies šie skaistie augi, taču pamazām tie iegūst pieprasījumu arī pilsētas dārzos un pagalmos.
Dievkociņš noteikti nav vienkāršs augs, jo tam piemīt virkne labo īpašību, kas mūsdienas ir nepelnīti atstātas novārtā. Šis augs daudziem ir ļoti iecienīts, jo tā skaras ir ļoti maigas, tāpēc tās vienmēr gribas noglaudīt. Tā iemesla dēļ dievkociņš tiek stādīts vietās, kur tas ir viegli sasniedzams. Mēdz teikt, ka dievkociņa noglaudīšana ir pat sava veida maģisks rituāls, kas pasargā cilvēku no ļaunā. Dievkociņam piemīt spēcīgs biolauks, tāpēc tas ticis izmantots dziedēšanā, pirtsslotu veidošanā, smaržīgos kaltēto zāļu maisījumos un pat mājas aromatizēšanā, izkaisot uz grīdas sagrieztus zariņus. Starp citu, dievkociņu var papildināt ar kalmju lapām, arī tās sniegs patīkamu aromātu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
