Dakteris Uldis Mauriņš, viens no Latvijas vadošajiem flebologiem, uzskata, ka suņi ir labākie terapeiti kāju vēnu slimību profilaksei. Pie daktera un viņa trīs četrkājainajiem draugiem Santas, Elfas un Gabrielas – ciemojās "LTV 1" raidījums "Ķepa uz sirds".

Varikozas jeb paplašinātas vēnas ir problēma, ar kuru dzīves laikā saskaras gandrīz trešdaļa pasaules iedzīvotāju. Dakteris Mauriņš uzskata, ka suņi ir labākie terapeiti kāju vēnu slimību profilaksei pavisam vienkārša iemesla dēļ – tie liek mums vairāk kustēties.

"Vēnu saslimšanas ir tieši saistītas ar mazkustīgumu. Jo mēs esam mazkustīgāki, jo mēs vairāk pieņemamies svarā, jo vairāk ir problēmu ar vēnām," skaidro flebologs.

Kopā ar savām senioru vecuma Jorkšīras terjeru meitenēm Santu un Elfu dakterim pašam nekādas fiziskās aktivitātes nesanāk veikt. Abas daudz labprātāk laiskojas pa dīvānu kopā ar Mauriņu ģimenes 12 gadus veco Persijas kaķenīti Gabrielu.

Ārsts ir pārliecināts – bērniem ir jāaug kopā ar dzīvniekiem. Tā viņi iemācās, ka ir atbildīgi par saviem līdzgaitniekiem, ka viņus nedrīkst pamest nelaimē. Uldis Mauriņš uzskata, ka šo mācību šobrīd noteikti apgūst viņa dēls Artūrs Dāvis. Tā kā visi mājas četrkājainie iemītnieki šobrīd ir senioru vecumā, viņus ik pa laikam piemeklē kāda kaite. Ļoti nopietnas veselības problēmas nesen bija Elfiņai.

"Viņai attīstījās ļoti nopietns dzemdes iekaisums. Bakteriāls dzemdes iekaisums ar sepsi, proti, vispārēju organisma bakteriālu saindēšanos, un multiorgānu nepietiekamības sindromu. Viņa tika operēta, pēc tam viņai tika nodrošināta infūzijas terapija.

Viņa ir mūsu ģimenes locekle. Mēs taču nevaram savu ģimenes locekli tajā brīdī, kad viņam paliek slikti, vienkārši izmest vai "norakstīt". Viņš ir ģimenes loceklis, un tas ir ļoti būtiski it īpaši Artūram Dāvim, mūsu jaunākajam, septiņus gadus vecajam bērnam, ka viņš redz, kā mēs rūpējamies, ja kādam no mūsu dzīvniekiem ir kļuvis slikti," pārliecināts Uldis Mauriņš.

Diemžēl ne visi ir vienisprātis ar dakteri, jo, ja tā būtu, tad patversmēs nenonāktu tik daudz suņu un kaķu tieši senioru vecumā.

"Tā ir, man liekas, ļoti lielā mērā mūsu sabiedrības patērētājfilozofija. Parasti dzīvniekus nopērk saistībā ar to, ka ir bērni, un tagad mēs parotaļāsimies, paspēlēsimies. Bet kaķi jau nevar pēc tam, kad beidz rotaļāties, izslēgt un nolikt stūrī. Tas vienkārši nav iespējams. Viņš ir dzīva radība, kurai ir savas gaišās dienas un ir savas melnās dienas."

Pašam dakterim dzīvnieki sagādā daudz prieka. "Kad atgriežos mājās un ienāku iekšā, mani sagaida abi divi dzīvnieki. Protams, ka tā, kā tevi sagaida mājās dzīvnieki, it īpaši suņi, tevi nesagaida neviens. Neviens cits ģimenes loceklis mani nekad tā nav sagaidījis. Vispriecīgākie par manu pārrašanos un tie, kuri tiešām izrāda savu mīlestību, prieku un laimi, ka tu esi atnācis mājās, ir abi divi suņi."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!