11 izplatītākās suņu fobijas

Ja suns no kaut kā ļoti baidās, tas nenozīmē, ka tā tas būs uz mūžu. Saimnieks, apbruņojoties ar milzīgu pacietību un nepārtraukti iedrošinot savu četrkājaino draugu, bieži vien var palīdzēt savam mīlulim pārvarēt bailes.

Viena no izplatītākajām suņu fobijām ir no saskarsmes ar citiem suņiem, kas visbiežāk izveidojas, ja sunim iepriekš šajā ziņā bijusi negatīva pieredze, piemēram, kāds cits četrkājainis negaidot uzbrucis un sakodis vai vienkārši stipri nobaidījis.

Kucēni ir ļoti jutīgi mazi radījumi un pat pārlieku trakulīgas rotaļas savā starpā var beigties ar to, ka kādam no mazajiem ķepaiņiem attīstās bailes no citiem suņiem, kas var viņu pavadīt visu turpmāko mūžu.

Ir labi zināms, ka suņiem nepatīk skaļi trokšņi, tostarp pērkona dārdoņa. Tomēr dažiem ķepaiņiem var būt bail arī no spēcīga vēja vai stipra lietus. Šīs bailes var būt tik lielas, ka suns atsakās iet ārā negaisa laikā.

Ja šādu tramīgu suni ved ārā sliktos laikapstākļos, ļoti stingri jātur pavada, jo viņi var piepeši, apkārt neskatoties, mesties prom meklēt drošu vietu, pakļaujot sevi lielām briesmām, piemēram, pakļūšanai zem automašīnas riteņiem.

Dažiem suņiem ir šausmīgas bailes no ceļošanas ar auto, kuras visbiežāk ir radušās kucēna vecumā. Iespējams, sunim pirmā brauciena laikā kļuvis slikti, tādēļ tas palicis atmiņā kā negatīva pieredze, izraisot milzīgas bailes reizēm pat no tuvošanās automašīnai.

Citiem suņiem braukšana ar auto asociējas ar nepatīkamu vizīti pie veterinārārsta, tādēļ viņi pēc tam ar milzīgām grūtībām ir dabūjami mašīnā.

Šī fobija parasti ir salīdzinoši viegli pārvarama. Viss, kas saimniekam jāizdara, jāsagādā sunim pēc iespējas vairāk spilgtas pozitīvas pieredzes, piemēram, jāaizved ar auto uz pludmali vai pastaigu mežā. Labās atmiņas pamazām pārmāks negatīvās.

Bērni parasti kustas ļoti ātri un ir skaļi. Turklāt bērni visbiežāk dievina suņus un nevar vien sagaidīt brīdi, kad varēs tikt klāt kādam ķepainim. Tomēr daudzi suņi šādu skaļu, intensīvu un bieži vien neparedzamu saskarsmi, maigi izsakoties, neraugās ar lielu sajūsmu, tādēļ izvēlas bēgt prom un paslēpties.

Daži suņi vienkārši nespēj pretoties satraucošajai reakcijai, kas pārņem, ieraugot kādu braucošu transportlīdzekli, divriteni vai pat skrējēju. Ļoti bieži tas var izbiedēt suni un likt tam mesties prom vai tieši pretēji kļūt agresīvam un skriet kustīgajam objektam pakaļ.

Uguņošana nepatīk nevienam sunim, un daudziem var pat likt piedzīvot nāves bailes. Ikvienam saimniekam, zinot, ka tuvākajā laikā gaisā tiks laists salūts, būtu ieteicams savu suni aizvest uz pēc iespējas klusāku vietu, lai pasargātu no lieka stresa. Baudu no salūta vērošanas klātienē suns noteikti negūs

Ļoti daudzi suņi baidās no vizītes pie veterinārārsta, un saimniekam klīnikas uzgaidāmajā telpā ikreiz ir jāievelk vai pat jāienes ar kājstarpē ierautu asti. Iemesls ir tāds, ka viņiem vizīte pie daktera asociējas ar negatīvu pieredzi, piemēram, sāpīgu adatas dūrienu, saņemot kārtējo vakcīnu.

Ļoti daudziem suņiem izveidojas pretestība pret dzeršanu un ēšanu no metāla traukiem, jo, bļodai slīdot pa grīdu, rodas skaļš un nepatīkams troksnis. Tas var pat novest pie tā, ka suns vispār atsakās ēst un dzert.

Daži suņi kļūst nervozi, kad to tuvumā ir cilvēki, kurus tie nepazīst. Šādas bailes suņiem attīstās, ja tie nav tikuši labi socializēti, kad bijuši kucēni. Pirmajos trīs dzīves mēnešos sunim ir jāsatiek arī citi cilvēki, ne tikai saimnieks, un jāgūst laba pieredze saskarsmē ar svešiniekiem, citādi var izveidoties bailes no nepazīstamiem cilvēkiem. 

Ir suņi, kuri baidās no cilvēkiem formā, cilvēkiem ar cepuri vai bārdu, pat cilvēkiem ar kruķiem vai invalīdu ratiņos. Suņi baiļu dēļ var būt ļoti neviesmīlīgi, sastopot pastnieku. Iemesls tāds pats – mazotnē cilvēkus ar šādām vizuālām iezīmēm nav redzējuši, nav sapratuši, ka tie nav bīstami.

Daudzi ir redzējuši, kāda mēdz būt suņu reakcija, ieraugot, ka no istabas stūra tiek izvilkts putekļusūcējs. Viņi laižas prom pat, pirms šī draudīgā ierīce tiek ieslēgta, jo zina, kāds troksnis sekos. Prātīgāk ir sūkt paklāju, kad suns atrodas citā telpā.

Bieži saimnieki smejas, vēderu turēdami, vērojot, kā suns pirmo reizi ierauga savu atspulgu spogulī, taču pašam četrkājainajam draugam šis brīdis var būt ļoti biedējošs. Tas pats sakāms par brīdi, kad suns ierauga sugas brāli vai citu dzīvnieku televizorā. Daži suņi var kļūt ļoti agresīvi, kad tas notiek, un pat uzbrukt spoguļattēlam vai dzīvniekam ekrānā.

Labā ziņa ir tāda, ka šīm bailēm parasti ir ļoti īss mūžs, jo suņi nav dumji. Viņi paskatās aiz spoguļa vai televizora un konstatē, ka viņu teritorijā neviena cita dzīvnieka nav.