Desmit puķes, kas uzziedēs jebkurā dārzā

Ja vien lilijas iestādītas saulainā vietā, tās uzziedēs jebkurā dārzā, turklāt tās pat būtu pelnījušas būt katrā dārzā, jo to graciozie ziedi un reibinošais aromāts piestāv vasarai. Protams, ja sīpols pārstādīts tikai tagad, tas atradīs savu ziedēšanu vien nākamajā vasarā, taču to ir vērts darīt arī vēlāk, nekā nekad. Viens no liliju audzēšanas knifiņiem ir, lai sīpols tiktu stādīts ēnainā vietā, bet tad, kad izaudzis, zieds augtu saulē – šādi apstākļi ir vislabvēlīgākie lilijām. Tāpat neaizraujies ar pārāk ciešu sastādīšanu, un vienā vietā stādi maksimums desmit sīpolus, kombinējot tos ar citiem ziediem, piemēram, flokšiem vai astilbēm.

Šis daudzgadīgais augs ar violeti ziliem ziediem, kas izkārtoti ziedkopās, zied teju vai visu vasaru – jūliju, augustu un arī septembri, tāpēc to ieteicams izvēlēties tiem, kas ilgojas pēc ilgstoša krāšņuma dārzā. Šim augam ieteicama vieta audzēšana ir saulē vai pusēnā, nabadzīgā vai vidēji bagātā, neitrālā un vidēji mitrā augsnē. Jārēķinās ar to, ka baptīzijas veido dziļu mietsakni, turklāt tās augs ļoti ātri.

Pēc izskata trauslās, bet noteikti arī elegantās peonijas varētu būt katra dārza sapnis, neskatoties uz to, ka šo augu ziedēšanas laiks nav ilgs. Peoniju stādīšanā jābūt bagātīgi mēslotai augsnei, turklāt tās jāstāda teju metru dziļumā, taču nevajag arī pārspīlēt. Ja peonijas iestādītas par dziļu, tad tie nespēj izdzīt dzinumus un uzziedēt. Peonijas ir īpašas, jo tās stāda uz daudzu gadu augšanu, tāpēc bieži novērots, ka kādai vecai pussagruvušai mājai līdzās joprojām vasarā zied peonijas.

Visbiežāk tiek izvēlētas lakstveida peonijas, kas ir daudzgadīgas un izaug aptuveni 90 cm garas, ar kupliem un pildītiem ziediem. Lakstveida pujenēm patiks saulainas, labi iesilušas un no vēja pasargātas vietas, kur tuvumā nav koki vai krūmi. Pujenēm necieš cīņu ar citiem augiem par barības vielām un mitrumu, tāpat pujenēm nepatiks vietas, kur uzkrājas mitrums, jo tad sāks pūt saknes. Bet, ja visi šie priekšnoteikumi tiks ievēroti, peonijas noteikti ziedēs un padarīs krāšņu jebkuru dārzu.

Astilbēm raksturīgs mežģīņu smalkums, kas parādās vasaras vidū un padara krāšņāku ikvienu dārzu. Izrādās astilbes vienā vietā bez pārstādīšanas var augt pat gandrīz desmit gadu. Šīm puķēm vēlama labi mēslota un mitra augsne, turklāt tās labi augs no pusdienas saules aizsargātās vietās. Astilbes pieejams ļoti dažādā krāsu kolekcijā, tāpēc tās var piemērot katrai gaumei, turklāt šīs puķes lieliski harmonēs starp citām dārzā augošām puķēm, piemēram, lilijām.

Mūsu apstākļos audzējamas ziemcietīgās astilbes, kam nekaitē kailsals, taču vējainas vietas nebūs piemērotas šīm puķēm, to nu gan vajadzētu ņemt vērā. Tā kā astilbes veido koksnainus sakneņus, tad pirms to stādīšanas vajadzētu attīrīt augsni no nezālēm, jo pēc tam to būs neiespējami paveikt.

Kā izrādās, flokšu spilgtajiem ziediem ir savs skaidrojums, jo Phlox grieķu valodā nozīmē – liesma. Vasaras siltie vakari nav iedomājami bez košajām ziedu bumbām, kas izkārtojušās garajos kātos un ir labi pamanāmas pat no kaimiņu dārza. Lai arī daudziem flokši asociējas ar kaut ko ļoti vienkāršu, šķirņu dažādība ir gana plaša, turklāt to audzēšanā nav nepieciešamas īpašas prasmes. Flokši atrādīs liesmojošos ziedu čemurus pat tad, ja par augu nebūsim pienācīgi rūpējušies.

Lai izaugtu patiesi kupli un veselīgi flokšu stādījumi, nav vajadzīgs daudz – pirmkārt jau mitrums, taču ne pārmērīgs. Karstās vasarās noteikti jāatceras flokšus aplaistīt, mulčas kārta ap augu ceriem palīdzēs saglabāt augsnē nepieciešamo valgmi. Tāpat šiem augiem ir vēlams komposta mēslojums un augsnes uzirdināšana, it īpaši vecajiem stādījumiem. Daudzas flokšu šķirnes labi jutīsies saulainā vai daļēji noēnotā atrašanās vietā, taču, piemēram, ļoti spilgtu krāsu eksemplāri tiešos saules staros var zaudēt sava zaigojošā ietērpa košumu, tiem piemērotāka būs mazāk saulaina atrašanās vieta.

Anemones izceļas ar ziedu trauslumu, taču tās ir ļoti piemērotas dārzam, jo augi ir mazprasīgi un viegli kopjami, turklāt ziedu krāšņums ir tā vērts. Vislabāk anemones izskatīsies, ja tās tiks stādītas grupās, taču to priekšā ieteicams iestādīt zemāka auguma augus, kas piesegs anemones un palīdzēs tām pārziemot. Šo puķu labā īpašība ir ne tikai to skaistums, bet arī fakts, ka tās labi augs gan saulē, gan pusēnā un pat zālājā. Iespaidīgs skats pavērsies, ja anemones nelielās grupās tiks sastādītas starp citām zemāk ziedošām puķēm. Arī anemoņu krāsu gamma ir ļoti plaša, tāpēc ir vērts apsvērt domu par dažādu krāsu stādīšanu vienviet, tad rezultāts būs vēl krāšņāks un iespaidīgāks.

Ne velti teju katrā dārzā ir pa kādam petūniju stādam, jo tās ir ilgi ziedošas puķes, kas nekad neapnīk, turklāt to krāšņie ziedi gluži vienkārši nespēj kādu atstāt vienaldzīgu. Turklāt petūnijas var tikt audzētas ne tikai balkona vai terases puķu podos, bet arī dārza dobēs, šādā gadījumā gan jāizvēlas zemo vai stāvo petūniju šķirnes, jo nokarenās būs piemērotas tikai iekarināmiem podiem un kastēm. Petūniju ziedi ir ļoti dažādi – pildīti, zvaigžņveida, lielziedu, lielāki vai mazāki, tāpat atšķirīgas ir arī to krāsas, kas vienā stādā var būt pat dažādas. Petūniju priekšrocība ir ilgā ziedēšana, kas ilgst no maija līdz oktobrim.

Petūnijām noteikti jāizvēlas saulaina vieta, bet, ja tās ir izstiepušās, "nobraukušas" uz vienu pusi, to daļu var droši nogriezt. Regulāri mēslotas, tās pēc pāris nedēļām sakuplos, izveidos apaļu formu un saziedēs no jauna. Vajadzētu ievērot, lai vecie un noziedējušie ziedi tiktu regulāri nokniebti, pretējā gadījumā puķu pods vairs neizskatīsies tik skaists un arī augam būs daudz vieglāk izaudzēt jaunus ziedus.

Klinšrozītes noteikti daudzu dārzkopju acīs ir nepelnīti piemirstas, jo to krāšņie ziedi, kas nedaudz atgādina jasmīnu un rožu krustojumu, izdaiļos jebkuru dārzu. Lai arī šis ir krūms un to par puķi nevarētu dēvēt, skaisto ziedu dēļ tas ierindojies arī šajā sarakstā. Vispopulārākās ir dzeltenās krāsas klinšrozītes, jo to ziedi lieliski izceļas uz zaļā lapojuma fona, taču arī citas krāsas ir izmēģinājuma vērtas. Klinšrozītes noteikti piedien pie puķēm, kam patīk saulaina vai viegli noēnota vieta, bet augsnes ziņā vajadzētu izvēlēties vidēji mitru, caurlaidīgu, vidēji bagātu, skābu līdz viegli sārmainu augsni. Turklāt klinšrozītes labi augs arī pilsētas apstākļos, tāpēc arī mazajos piemājas dārzos tās noteikti var tikt ieviestas.

Ne velti frēzijas ir daudzu sieviešu iecienītākās puķes, jo to aromāts gluži vienkārši nespēj atstāt vienaldzīgu. Frēziju aromātiskā burvība ir atkarīga no tā, vai tās nav par agru vai vēlu iestādītas, kad nav vēl pārlieku auksts, bet nav arī karsts. Vispiemērotākā vieta frēzijām ir tur, kur dienas karstākajā daļā nosegtu kāds krūms, bet vakarā tās sildītos saulrietā. Ja apgaismojums būs visu dienu, veidosies īsāki ziedkātiņi, bet, ja būs par daudz noēnota vieta, stādi izstīdzēs un neturēsies stāvus. Frēzijām der jebkura augsne, kuras pH (augsnes skābums) ir no ļoti maz skāba līdz nedaudz sārmainam. Ja būs vēsa un lietaina vasara – frēzijas solās ziedēt īpaši krāšņi un aromātiski. Ziedu griešana neietekmē bumbuļsīpolu ražu. Ziedus var griezt, bet lapu rozeti gan nevajadzētu.

Lobēlijas kļuvušas populāras savu dažādo nokrāsu zilo ziedu dēļ, taču no visām vispopulārākās ir zemās lobēlijas (Lobelia erinus), kas lieliski izskatās iegarenajos puķu podos. Lobēliju priekšrocība ir tā, ka tās zied no jūnija līdz pat septembrim, turklāt tās var izstiepties pat vairāk nekā 30 centimetru garumā. Izrādās lobēliju pirmie ziedi ir jāapgriež, tad tie ziedēs līdz pat pirmajām rudens salnām. Ja augs tiks bagātīgi laistīts, tas mūs aplaimos ar skaisti ziedošiem ziediem no jūnija līdz pat oktobrim.