Četras eksotiska izskata kaķu šķirnes jeb Piemīlīgie mini 'tīģerīši' un 'leopardi'

Toigers ir dizainēts kaķis, speciāli radīts ārkārtīgi rūpīgā selekcijas procesā. Šis mīļais dzīvnieciņš pēc izskata atgādina mazu tīģerīti ar īpašu, tikai šai šķirnei raksturīgu kažoka zīmējumu. Par tīģeri atgādina arī kažoka mirdzošais spīdums un kaķa viegli līganā gaita, kā arī zemu nolaistā aste.

Toigers ir valdzinoša personība, un tas kļūst par brīnišķīgu ikvienas kaķu mīļotāju mājas iemītnieku. Šīs šķirnes pārstāvji ir bezrūpīgi un sabiedriski, mājās viegli pieņem citu kaķu un suņu sabiedrību, kā arī ar prieku iesaistās galvu reibinošās rotaļās.

Kustīgais un rotaļīgais toigers ir arī nosacīti viegli apmācāms (ja runājam par kaķiem), to var pieradināt staigāt pie saites vai iemācīt atnest aizsviestus priekšmetus.

Džūdija pielika arī aktīvas pūles, lai uzlabotu makreles zīmējuma dzidrumu un citādi mājas kaķim raksturīgā raibi svītrainā kažoka fona. Tolaik ļoti aktuāla bija kaķu audzētāju interese par eksotisko (savvaļas) kaķu iegūšanu īpašumā ar mērķi tos pieradināt kā mājdzīvniekus galvenokārt skaisto kažoku un ārējo iezīmju dēļ. Daudzi kaķu mīļi par šādiem kaķiem pienācīgi rūpējās un tos izmitināja, citiem neizdevās apmierināt savvaļas dzīvnieku vajadzības un to temperamentu. Turklāt aizvien straujāk samazinājās eksotisko dzīvnieku populācija, lielā mērā malu medību rezultātā, lai iegūtu to skaistos kažokus, un daļēji arī plašās savvaļas dzīvnieku tirdzniecības dēļ.

Tādi audzētāji kā Džūdija Sadžena un viņas māte centās radīt pavisam tīru mājas kaķi ar eksotiska savvaļas kaķa ārieni, lai tādā veidā apmierinātu tirgus pieprasījumu un pasargātu savvaļas dzīvnieku populāciju no iznīcības.

1993. gadā Džūdija no Kašmiras Indijas ziemeļos atveda klaiņojošu ielas kaķi, kam starp ausīm bija brīnišķīgs skaists un neparasts zīmējums, un nosauca to par Jammu Blu. Pat līdz šai dienai turpinās ļoti rūpīgs selekcijas darbs, lai mājas kaķos, kuros nav ne piliena savvaļas dzīvnieka asiņu, nostiprinātu tīģerim raksturīgās iezīmes.

1993. gadā Starptautiskā kaķu asociācija (The International Cat Association, TICA) atzina šķirni ar tābrīža nosaukumu Kalifornijas toigers.

Ķīnas lihua angliski mēdz saukt arī par "The Dragon Li" – Drakonu Li. Piemīlīgais un ļoti reti sastopamais Ķīnas lihua ir slavens ar savu izteikti flegmatisko raksturu. Šķiet, ka ir pavisam maz lietu, kas spētu izsist šos mierīgos kaķus no līdzsvara, turklāt viņi ir arī ārkārtīgi mīlīgi.

Lihua piemīt iedzimta gudrība, un tie viegli pakļaujas apmācībai. Vispārzināma leģenda vēsta, ka proletariāta revolucionāram Džao Šandzajam (1908–1942) piederējis Ķīnas lihua kaķis, kuram viņš iemācījis atnest avīzi. Pateicoties draudzīgajam raksturam, šie kaķi draudzīgi sadzīvo ar citiem kaķiem un dzīvniekiem, kā arī bērniem.

Amerikas Savienotajās Valstīs Ķīnas lihua šķirni Kaķu mīļotāju asociācija (Cat Fancier's Association, CFA) atzina 2010. gada februārī. Dzimtenē to uzskata par vienu no senākajām dabiskajām kaķu šķirnēm. Dabiskās kaķu šķirnes ir attīstījušās bez cilvēka iejaukšanās gadsimtu gaitā vai speciālas šķirņu krustošanas.

Ķīnas lihua apmatojums ir īss un biezs. Šis kaķis vienmēr ir brūnā krāsā ar makreles zīmējumu.

Osikatam raksturīgais mežonīgais izskats slēpj izteikti apburošu personību. Šim kaķim piemīt brīnišķīgs, pat dzīvespriecīgs raksturs, tas ir ārkārtīgi uzticīgs un uzticams.

Osikatam raksturīgs enerģiskums un aktīva rīcība, tas ir dabiski dzimis atlēts. Šīs šķirnes pārstāvjiem piemīt arī ass prāts un lieliskas problēmu risināšanas spējas, kas padara tos par jautriem un ļoti pievilcīgiem draugiem.

Iedvesma izveidot šo šķirni aizrautīgajai Siāmas kaķu audzētājai Virdžīnijai Deilijai no audzētavas "Dalai" Bērklijā Mičiganā radās nejauši. Pirmais osikats nāca pasaulē 1964. gadā, kad Deilija centās izveidot šķirni, kurā būtu apvienots Siāmas kaķa kažoks ar tumšākām iezīmēm un Abesīnijas kaķim raksturīgs krāsojums.

Pēc tam to sapāroja ar siāmieti, kuram bija šokolādes krāsas iezīmes, un šķirnes čempionu Whitehead Elegante Sun. Šīs un turpmāko pārošanu rezultātā radās tieši tas, pēc kā Deilija tik ļoti tiecās – Siāmas kaķis ar tumšākām iezīmēm un Abesīnijas kaķim raksturīgo zīmējumu, bet otrajā metienā piedzima arī pārsteidzoši skaists mazulis, kura ziloņkaula krāsas kažoks bija ar zeltainu punktojumu.

Osikatiem šķirnes statusu 2004. gadā piešķīra Kaķu mīļotāju galvenā padome (Governing Council of the Cat Fancy, GCCF).

Ēģiptes mau izskats ir unikāls, tādēļ acumirklī piesaista skatienu. Kaķa kažoku klāj neregulāras formas plankumi, padarot to līdzīgu miniatūram leopardam, bet ap ķepām un asti ir svītras. Kažoka pamattonis var būt sudrabains, bronzas, dūmakains vai melns. Raksturīga šķirnes iezīme ir melns "M" burts uz pieres, ko reizēm dēvē par skarabeja zīmi, un divas uzkrītošas melnas līnijas ap acīm. Pastāv uzskats, ka Senās Ēģiptes sievietes, veidojot meikapu, ietekmējušās no šīs līnijas ap kaķa ieslīpajām acīm.

Mau acis ir spožas, ērkšķogu zaļā krāsā. To izskats un novietojums rada iespaidu, ka kaķis ir mazliet noraizējies.

Ēģiptes mau ir vidēja lieluma kaķis. Tas ir ļoti graciozs, ar elegantu, slaidu un atlētisku ķermeni. Pakaļkājas ir nedaudz garākas par priekškājām.

Seno mākslas darbu konteksts ir atšķirīgs, dažos atainotas ainiņas no mājas dzīves, kur kaķi sēž blakus sievietēm un, iespējams, simbolizē auglību. Daudzos mākslas darbos, tostarp Nebamuna kapenēs Tēbās atrastajā sienu gleznojumā (1400. g. p. m. ē.), redzami līdzīga izskata kaķi putniem bagātos dumbrājos kopā ar ēģiptiešu medniekiem, bieži vien nesot medījumu. Uzskata, ka senie ēģiptieši šos kaķus tiešām izmantoja ūdensputnu medībās.

Divdesmitā gadsimta sākumā Ēģiptes mau kļuva par iecienītiem mājas mīluļiem Francijā, Itālijā un Šveicē, kur tie, visticamāk, bija ievesti no Ēģiptes. Pirmā pasaules kara gados Ēģiptes mau tika masveidā iznīcināti, un bija nopietni apdraudēta šķirnes eksistence. Šķirnes saglabāšanos parasti saista ar emigrējušo krievu kņazieni Natāliju Trubeckaju, kura dzīvoja Romā Itālijā. Viņa it kā esot pamanījusi šādus kaķus ceļojuma laikā pa Ēģipti un paslepus aizvedusi divus uz Itāliju.

Romantiskāka leģenda vēsta, ka 20. gadsimta 50. gadu sākumā plankumainu kaķēnu Trubeckajai iedevis kāds puisēns, kurš to līdz tam slēpis kastē. Lai nu kā tur bijis, Ēģiptes mau kņazieni tik ļoti apbūruši, ka viņa no to izcelsmes valsts atvedusi vēl citus, pavairojusi tos un nostiprinājusi šķirni.

Lai gan Ēģiptes mau parasti izvairās no svešiniekiem vai izturas pret tiem vēsi, viņi alkst pēc sabiedrības un pielūgsmes. Un to viņi visbiežāk saņem pārpārēm, jo kurš gan spēj palikt vienaldzīgs pret tik savdabīga izskata kaķi.

Ēģiptes mau ir ārkārtīgi uzticīgi saviem cilvēkiem. Viņi uzskata sevi par pilnvērtīgiem ģimenes locekļiem un grib iesaistīties visā notiekošajā.

Raksta tapšanā izmantota Temzinas Pikerelas grāmata "Kaķa grācija. Ilustrēta vēsture" (Zvaigzne ABC).